Kulišs: "Ļoti gribu pārstāvēt Latviju olimpiskajās spēlēs"

Kā jau ziņots, 18. decembrī Kulišam tika piešķirta Latvijas pilsonība, līdz ar to varēs startēt 2026. gada olimpiskajās spēlēs.

Nākamajā mēnesī pēc pilna mēroga iebrukuma tobrīd 16 gadīgais Ukrainas daiļslidotājs nokļuva Latvijā. "Kad sākās karš, man ieteica doties uz Latviju - tur esot "Kristal Ice" klubs, kur var trenēties. Sazinājos un lūdzu kādu laiku paslidot, jo nezināju, cik ilgi karš turpināsies," atceras Fjodors Kulišs, kuram vecāku vairs nav, Ukrainā palika tikai vecmāmiņa (šobrīd 87 gadi). "Netaisījos pārcelties, tas bija ļoti grūts lēmums. Bija bail atstāt vecmāmiņu vienu. Lūdzos, lai viņa brauc līdzi, bet viņa nepiekrita. No vienas puses, sapratu, ka man jāturpina trenēties, no otras puses - nevarēju atstāt tuvu cilvēku. Viņa teica - brauc un trenējies, viss būs labi! Pārvarēju sevi un aizbraucu. Kad 2022. gada martā atbraucu, man ļāva slidot bez maksas."

Kad ieradās mūsu valstī, tika adoptēts. "Trenere Olga Kovaļkova ar vīru mani ļoti labi uzņēma. Izveidojās siltas attiecības. Tā kā biju nepilngadīgs, treneres meita par mani uzņēmās aizbildniecību," informē sportists, kurš jau 2023. gadā debitēja zem Latvijas karoga.

Ar valsts valodas apgūšanu nesokas viegli. "Mācos latviešu valodu, papildinu vārdu krājumu. Ir sarežģīti tāpēc, ka man ir maz prakses," atklāj Kulišs, kurš nāk no jauktas ģimenes (māte ukrainiete, vecmāmiņa krieviete, tēvs ebrejs). "Uz ielas diemžēl biežāk dzirdu krievu valodu. Valodas mācīšanās nolūkos gribētos dzirdēt cilvēkus runājam latviski, jo krievu valodu tāpat Kijivā jau esmu atklausījies."

Agresorvalsts izlēma uzbrukt Ukrainai, kaut gan attiecīgās nācijas agrāk mēdza pozicionēt kā brāļu tautas. "Tas ir ļoti sāpīgi, jo varēja normāli līdzās pastāvēt un attīstīties. Tauta to atcerēsies ilgi, naids saglabāsies. Tas ir tāpat, kā mūsu vecvecāki ilgi atcerējās vāciešus."

Karš kādreiz beigsies... "Esmu par to daudz domājis, bet neatgriezīšos Ukrainā, braukšu tikai ciemos. Mans apzinātais vecums sācies Latvijā, arī daudzas lietas sapratu un iemācījos te. Gribu turpināt karjeru. Latvijā viss ir. Esmu bijis Bulgārijā, Vācijā, Ungārijā, Norvēģijā... Nē, tur negribu dzīvot. Pat Lietuvā nav tā kā Latvijā. Lietuva vairāk līdzinās Polijai," uzskata Kulišs. "Rīga ir inteliģenta pilsēta. Rīgā ir miers un kārtība, patīkami te būt."

Kādi ir tavi mērķi? "Kādreiz gribētu tikt Eiropas čempionāta trijniekā. Tuvākais mērķis - Eiropas čempionāts janvāra vidū. Tad olimpiāde un pēc tam pasaules čempionāts. Ļoti gribu uz olimpiskajām spēlēm un pārstāvēt Latviju."

Arsenālā arī četrkāršie lēcieni. "Sacensībās esmu rādījis vienu četrkāršo lēcienu. Laikam esmu pirmais Latvijā, kurš treniņos spēj izpildīt vairākus tādus lēcienus - vislabāk sanāk lucs, arī flips, ritbergers un salhovs. Tehniski ir potenciāls," atzīst daiļslidotājs. "Mans uzdevums - vienā programmā veikt vismaz četrus četrkāršos."

Vai tagad esi konkurents Latvijas pirmajam numuram Denisam Vasiļjevam? "Nē, bet viņš ir ļoti pieredzējis, vairākus gadus startē nopietnā līmenī. Cienu viņu par sasniegumiem, to, ko viņš prot darīt uz ledus. Kad tiekamies, ļoti normāli komunicējam."

Leģendārais latviešu hokejists Helmuts Balderis savulaik sāka ar daiļslidošanu un varbūt tāpēc hokejā viena no viņa stiprajām pusēm bija slidojums. "Tā varētu būt, bet kopumā hokejs vairāk ir skriešana pa ledu, mans sporta veids - slidošana," norāda Kulišs.

Izmantotie resursi:
Žurnāls "Klubs"