Leitis: "Šosezon mums jāizcīna pirmā vieta"

Ievadā varbūt nedaudz par sevi. Kā nokļuvāt līdz Jelgavas galvenā trenera
amatam?
Visu mūžu esmu bijis saistīts ar volejbolu, jo mans tēvs, Andris Leitis līdz pat pagājušā gada pavasarim bija Rīgas Volejbola skolas direktors. Uz pirmo vasaras nometni vecāki mani paņēma līdzi pusgada vecumā. Tēvs bija mans treneris līdz septiņpadsmit gadu vecumam, kad iestājos LSPA (sporta akadēmijā). Esot otrajā kursā sāku strādāt Rīgas Volejbola skolā (RVS). Palīdzēju tēvam trenēt 1984-1985.gadā dzimušos zēnus. Tā bija talantīga grupa. Pazīstamākie - Medenis, Pļaviņš, Pēda un Siļutins. Pēc LSPA absolvēšanas gadu nodienēju Zemessardzes pirmajā kājnieku bataljona obligātā dienesta rotā, apsverot iespēju dzīvi saistīt ar militāro dienestu. Apsvēru un nolēmu nesaistīt. Kā katrs "kārtīgs latvietis" kādu brīdi strādāju celtniecībā. Piedāvājumu trenēt toreiz - Jelgavas rajona komandu saņēmu 2005./2006.g. sezonas vidū. Toreiz personisku iemeslu dēļ no komandas aizgāja tās ilggadējais treneris, ļoti pazīstamais speciālists Grigoļunovičs. Manā debijas gadā izcīnījām sudraba medaļas Latvijas čempionātā. Tā arī joprojām esmu šīs komandas treneris.

Varbūt nedaudz arī par Jelgavas komandu?
Komandas '"dvēsele" un kapteine ir bijušā kuldīdzniece Līga Lejiņa (Mūrniece). Līga ir uzbrucēja, spēle ceturtajā numurā, no viņas snieguma bieži ir atkarīgi setu galotņu un spēļu iznākumi. Komandas šīs sezonas ieguvums ir kreile Ance Auziņa . Komandas "cīņas griba", uzbrukumā arī spēlē ceturtajā numurā. Ja ir laba "otrā" piespēle, Latvijā nav bloka, kas varētu viņu apstādināt, paveic lielu darbu arī aizsardzībā. Šajā sezonā vairāk nekā iepriekšējās komandai palīdz viena no divām labākajām Latvijas „smilšu” volejbolistēm Inguna Minusa, viņa var spēlēt jebkurā pozīcijā, izmantoju viņu kā diagonāli cēlājam. Pārējas spēlētājas, ko pamatā veido Murjāņu Sporta ģimnāzijas iepriekšējo gadu absolventes palīdz galvenajām „vilcējām” ar labu kopējo spēli un veido komandas kodolu. Kā trešās zonas uzbrucējas veiksmīgi spēlē Agnese Ivanova un Antra Šverna (Kurtiņa). Pamat aizsardzības balsti mums ir Marita Leja, Inese Garklāva un Dace Ieviņa (libero). Cēlāju postenī veiksmīgi spēlē gan Kristīne Bindule, kā arī Kristīne Tene. Pēc precīzas servju uzņemšanas, vai labas pirmās piespēles cenšamies spēlēt, izmantojot uzbrukumu no centra. Komandā ir gan jaunas, gan pieredzējušas spēlētājas, valda labs mikroklimats un kaujiniecisks noskaņojums. Ar nepacietību gaidām otrā sabraukuma spēles.

Kādi ir komandas mērķi šosezon?
Šosezon mums ir jāizcīna pirmā vieta. Lai gan trīs komandu LU/Jelgava, VSK Rīga un MSĢ-Ropaži savstarpējo spēļu rezultātus prognozēt ir riskanti, un arī VK Ezerzeme var „pabojāt nervus” katram no pretiniekiem, tomēr jebkuru citu vietu aiz pirmās uzskatīšu par neveiksmi.

Vai ir plānota dalība citos turnīros izņemot Latvijas čempionātu?
Šogad esam spēlējuši vairākos atsevišķos turnīros, šeit pat Latvijā. Pirmais turnīrs bija Jelgavas Domes Kauss, oktobra sākumā. Ar Lietuvas , Latvijas un Zviedrijas klubu piedalīšanos. Mums laimējās šo turnīru uzvarēt un kauss palika mājās. Paralēli sezonas sākumam tika izspēlēts Rīgas čempionāts, ar visu Rīgas komandu piedalīšanos. Šī turnīra finālā tikāmies ar SVK Rīga klubu un aizraujošā piecu setu cīņā diemžēl zaudējām, izcīnot sudraba godalgas. Ziemassvētku brīvdienās Ropažos tika organizēts starptautisks turnīrs ar Lietuvas un Latvijas komandu piedalīšanos. Turnīrs bija interesants un saistošs, paldies Ilmāram Puliņam par iniciatīvu un spēju organizēt šādu lielisku pasākumu. Februāra sākumā mēs dodamies uz Lietuvu uz starptautisku turnīru ar Latvijas, Lietuvas un Polijas komandu piedalīšanos.

Cik bieži un kā komanda trenējas?
Komandai nedēļā ir trīs treniņu laiki sporta zālē un viens svaru zālē. Taču visas meitenes mācās un strādā, un labi, ja katra tiek vismaz uz diviem pusotru stundu gariem treniņiem ar bumbām nedēļā. Treniņi sākas 20:30 vakarā, jānoceļ cepuri dāmu priekšā, kuras mājās pārrodas gandrīz naktī. Mēs esam amatieru komanda.

Vai nākamsezon varam gaidīt Jelgavas komandu nedaudz citā kvalitātē - vēl
labākā?
Vispirms jāsaglabā esošais līmenis, pašreizējais finansiālais stāvoklis valstī atsaucas arī uz mums. Par kvalitātes celšanos varētu uzskatīt apstākli, ka šosezon komandai ir ārsts – Olevs Kaju (aprūpējis arī vīriešu izlasi) un menedžeris – Viesturs Lejiņš. Viņu abu darbība treniņu un spēļu procesu padara kvalitatīvāku un sakārtotāku. Līdz šim es pats biju gan dakteris, gan menedžeris. Mēs veidojam komandu, mēģinot nodrošināt, iespēju robežās, pilnvērtīgus apstākļus treniņiem, sacensībām, kā arī sadzīvei.

Kas ir tās organizācijas, kas atbalsta "Jelgava / LU" komandu šajos
finansiāli grūtajos apstākļos?
Galvenais cilvēks, kopš 2002.gada ir kluba prezidents Vladislavs Beitāns. Pateicoties viņa entuziasmam komanda ir noturējusies visus šos gadus. Galvenie atbalstītāji – Jelgavas dome priekšsēdētāja Andra Rāviņa kunga vadībā. Pateicoties Latvijas Universitātes un Uģa Bisenieka atbalstam mums ir iespēja trenēties labā zālē – sporta kompleksā „Arkādija”, turklāt LU sedz mācību maksu mūsu studējošām spēlētājām. Jūtam arī Jelgavas rajona padomes atbalstu. Pirms sezonas turnīrā „Jelgavas domes kauss”, kurā piedalījās komandas no Latvijas, Zviedrijas un Lietuvas brīnišķīgas balvas uzvarētāju komandai un visu komandu labākajām spēlētājām bija sarūpējusi kosmētikas firma „Avon”.

Tiem, kas sieviešu volejbolu regulāri neapmeklē varētu pastāstīt par
kopējo Latvijas sieviešu volejbola līmeni…
Pēc neatkarības atgūšanas sieviešu volejbola līmenis pamazām gājis uz leju. Deviņdesmito gadu sākumā sieviešu volejbola izlase, ja nemaldos trīs reizes izcīnīja tiesības startēt Eiropas čempionāta finālā, šobrīd Latvijas sieviešu volejbola izlase netiek pieteikta pat Eiropas čempionāta priekšsacīkstēm. Mūsu komandas līderes Līga un Ance, Latvijas izlases sastāvā ir spēlējušas pēdējos Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrus, kuros oficiāli tika pieteikta Latvijas izlase. Taču, ja izlase tiktu savākta, domāju Zviedriju un Norvēģiju Latvija uzvarētu. Igaunijas spēcīgākā komanda pēdējos trīs gadus ir uzvarējusi Latvijas spēcīgāko vienību. Taču kopējais līmenis mums varētu būt līdzīgs, esam spēcīgāki par Lietuvas komandām. FIVB rangā dalām deviņdesmito vietu ar tādām eksotiskām valstīm, kā Maroka, Kotdivuāra, Namībija… Gribētu piebilst, ka līdzīgu komandu spēlē sieviešu volejbols ir skatāmāks un emocionālāks par vīriešu spēli. Turklāt aizsardzībā sievietes demonstrē tādu akrobātiku, ar kuru neviena vīriešu "ļīdaciņa" nav salīdzināma

Pēdējos gados Latvijas sieviešu volejbols ir uz "nāves sliekšņa". Kas ir
galvenās sieviešu volejbola problēmas Latvijā?
Līdzšinējai federācijas vadībai sieviešu volejbols bija otrā vai trešā plāna problēma. Turklāt kādā brīdī esošās iestrādes un sistēma tika izjauktas, neradot vietā neko citu. Pamazām ir apsīcis intereses trūkums gan no skatītājiem, gan sponsoriem. Šobrīd situācija izskatās cerīga, par jauno federācijas prezidentu Almeru Ludvika kungu un ģenerālsekretāru Egilu Cīruļa kungu esmu dzirdējis tikai pozitīvas atsauksmes. Arī personīgie iespaidi liek ticēt, ka situācija uzlabosies.

Vai pie "apvāršņa" ir arī kāda jauna un talantīga volejboliste?
Talantīgas jaunietes mēs varam atrast, Rīgas čempionātā mēs visai sīvi cīnījāmies ar kadetu izlasi. Jaunatnes treneri Latvijā strādā labi un ar lielu atdevi. Jautājums ir par jaunatnes čempionāta sistēmu, tajā atrodamas visai dīvainas lietas. Uzskatu, ka sporta skolu vecāko grupu jaunietēm obligāti nepieciešama spēļu prakse sacensības pret pieaugušo amatieru komandām. Tā ir atsevišķa tēma.

Vai varat būt apmierināts ar pirmo Latvijas čempionāta sabraukumu?
Pateicoties MSĢ-Ropaži komandas uzvarai pret VSK Rīga pašreiz esam pirmajā vietā. Situācija tabulā mani apmierina, arī spēles pret Murjāņiem un Ezerzemi mēs aizvadījām stabili. Pienācis laiks beidzot uzvarēt arī mūsu principālākos pretiniekus – Rīgas klubu. Šosezon esam zaudējuši jau trīs savstarpējās spēles, divas no tām piecos setos.

Kas ir tās lietas pie, kurām būtu jāpieliek tieši Jelgavas komandai, lai otrais
sabraukums būtu veiksmīgāks?
Laba serve un serves uzņemšana ir galvenais, kas izšķir spēles iznākumu. Nestabilitāte šajos elementos ir arī LU/Jelgava kluba klupšanas akmens izšķirošos brīžos. Svarīga loma spējai koncentrēties, psiholoģiskai stabilitātei. Neveiksmes parasti seko brīdim, kurā spēlētājas par ātru notic uzvarai. Pie šīm lietām strādājam.

Ja Jums būtu jāprognozē pirmais trijnieks Latvijas čempionātā, kāds tas būs
sezonas beigās?
Būšu pieticīgs – pirmajā vietā LU/Jelgava, otrajā - MSĢ-Ropaži trešajā - VSK Rīga.

Jūsu brālis Agris spēlē "Schenker" līgas klubā "Selver", vai izdodas apciemot
viņu Tallinā? Vai varbūt sazvanāties?
Apmeklēju spēli Ozolniekos, kurā mājinieki piecos setos uzvarēja „Selveru”. Agris uzgāja no maiņas un sev atvēlēto laiku nospēlēja labi. Pēdējās divās sezonās viņam sevi jāapliecina ejot laukumā uz maiņu, uz viņa kļūdām skatās „piekasīgāk” nekā uz pamat cēlāja kļūdām. Esmu priecīgs, ka viņš vienmēr ir gatavs. Regulāri sazvanāmies. Ciemošanās sanāca pagājušajā sezonā, kad Tallinā man bija Baltijas līgas finālsešinieka spēles. Brālis redzēja spēles un deva pāris vērtīgu ieteikumu.