Krastiņš: "Tartu klubs nav tik draudīgs kā izskatās"

Ievadā vēlētos dzirdēt nelielu viedokli par aizvadīto „Schenker” līgas pamatturnīru no Jūsu komandas skatu punkta.
Darījām, ko varējām – trešā vieta priekš mums ir labs rezultāts. To, ka varam spēlēt labi, parādījām. Tas, kas šobrīd esam aiz diviem Igaunijas klubiem vēl neko nenozīmē, tas nav viennozīmīgi. Es uzskatu, ka visi trīs šī brīža spēcīgākie Latvijas klubi – mēs, Kuldīga un Ozolnieki var droši cīnīties ar abiem šiem klubiem Selver un Tartu Pere Leib - autors. No pārējiem klubiem mēs zaudējām vienīgi „TTU” – tā spēle iekrita uzreiz pēc Eirokausiem, tāpēc komandai bija neliels fiziskās un psiholoģiskās formas kritums. Spēles Eirokausos atņēma daudz emociju un arī pret „TTU” neizdevās sasniegt vēlamo rezultātu. Tajā spēlē nedaudz eksperimentējām ar sastāvu un visas šīs maiņas nenesa cerēto rezultātu. Par traģisku šo zaudējumu noteikti nevar nosaukt.

Nevienam vairs nav noslēpums, ka komandu skārušas visai ievērojamas finansiālas problēmas. Cik ļoti tas atsaucas uz komandas, treniņiem un sniegumu laukumā?
Viennozīmīgi tas atsaucas! Cerēt, ka šajā brīdī mēs varam progresēt ir lieki, darām visu iespējamo, lai šī ietekme uz mūsu spēli būtu pēc iespējas mazāka. Neskatoties ne uz ko, mēs cenšamies saglabāt savu līmeni treniņos un līdz ar to arī sniegumu laukumā. Ko šajā brīdī nozīmētu pagriezt muguru un aiziet prom? Domāju, ka tas neapmierinātu nevienu. Skatoties kopumā, kas šobrīd notiek sportā, ir jācenšas saglabāt visu iespējamo. Spēlētāji mums ir jauni, perspektīvi un labi. Šosezon arī starptautiskajās sacensībās esam pierādījuši, ka varam spēlēt labā līmenī un arī uzvarēt, tāpēc jādara viss iespējamais, lai spēlētāji neciestu.

Cik grūti ir strādāt šādos apstākļos?
Protams, tas sarežģī dzīvi treneriem. Ir ļoti grūti atrast motivāciju spēlētājos turpināt iesākto darbu. Vienkārši tas nav – tas ir fakts.

Kāds ir Jūsu viedoklis par Latvijas volejbola dzīves turpmākajiem gadiem – kas notiks?
Domāju, ka liela daļa spēlētāju noteikti mēģinās meklēt iespējas spēlēt ārzemēs un gūt tur stabilitātes sajūtu. Negribētos, lai tas tā notiek, bet grūti prognozēt vai tas izdosies. Domāju, ka visiem klubiem jācenšas saglabāt spēlētāju kodolu. Vairāk kārt ir pierādījies, ka tie klubi, kuriem ir stabili vārdi un laba treniņu bāze ir vieglāk noturēt spēlētājus savos klubos. Jāmēģina spēlētāji motivēt un noturēt klubos, jo lielai daļai joprojām ir vajadzīgi laba līmeņa treniņi.

Cik spēlētāji konkreti no VK „Rīga / Lāse-R” šajā brīdī ir tādā līmenī, lai dotos spēlēt uz ārzemju klubiem?
Grūti pateikt, šis jautājums jāskata konkrēti par katru spēlētāju. Braucot spēlēt uz ārzemēm ir ļoti jāskatās uz kurieni spēlētājs dodas. Lielā mērā ārzemju piedāvājumiem ir gadījuma raksturs. Liels skaits Latvijas spēlētāju katru sezonu ir spiesti mainīt klubus.

Vai šobrīd var droši teikt, ka Lauris Iecelnieks ir pēdējais spēlētājs, kurš šosezon pameta Rīgas klubu?
Domāju, ka jā. Transfēru logi visur jau ir ciet, tāpēc domāju, ka sezonu pabeigsim ar tiem spēlētājiem, kuri šobrīd ir mūsu rīcībā.

Vai neskatoties uz visām šīm problēmām, klubam joprojām saglabājušies pirms sezonas izvirzītie mērķi?
Uzvarēt mēs gribam, par to nav šaubu. Būtu jocīgi, ja mēs ietu laukumā ar doma – „ai gan jau kaut kā…” Spēlētāji ir ambiciozi un visi vēlas uzvarēt.

Ja „Schenker” līgas 1/4 finālā pārvarēsiet „Viru” VK barjeru, tad pusfinālā Jums pretī nāk „Selver”. Kas jādara, lai pirmo reizi šosezon apspēlētu viņus?
Ir jānospēlē stabila spēle. „Selver” ir laba komanda, pret kuru nedrīkst pieļaut kļūdu sērijas, ja tas izdodas, tad ar viņiem var cīnīties. Ja viņus izdodas nedaudz „pieturēt”, tad viņus var „aizlauzt”. Tas tomēr vairs nav tas „Selvers”, kas pirms gada. Zinot viņu spēlētājus, pareizi jānospēlē pret viņiem blokā, aizsardzībā un tad ir cerības.

Kāda pārgrupēšanās notiks pēc Romāna Sauša zaudēšanas? Kas „Schenker” līgas 1/4 finālos spēlēs diagonāles pozīcijā?
To es pagaidām negribētu atklāt, bet pārgrupēšanās noteikti būs. Variantu pārāk daudz nav, tāpēc nedaudz jāpaciešas.

Kādi ir Jūsu paša nākotnes plāni saistībā ar nākamo sezonu?
Konkrētu plānu pagaidām nav. Viss atkarīgs kā lietas virzīsies uz priekšu šeit. Būsi dzirdējis tādu frāzi – „Dzīve ievieš savas korekcijas!” Sist pie krūtīm un pateikt – būs tā vai šitā, būtu neprāts.

Kas, jūsuprāt, šosezon ir galvenie favorīti uz uzvaru „Schenker” līgā? Tartu?
Grūti teikt, arī tas pats Tartu klubs nemaz nav tik draudīgs kā izskatās. Visa Tartu komandas spēle šosezon balstās praktiski uz vienu cilvēku – viņu saspēles vadītāju. Viņš šobrīd aizvada savu labāko sezonu karjerā, līdz ar to no viņa daudz kas ir atkarīgs. Esmu sekojis līdzi viņa izaugsmei labu laiku, pats esmu spēlējis ar viņu vienā čempionātā un pilnīgi droši varu teikt, ka šī ir viņa labākā sezona. Komandas panākumi un uzvaras lielākoties balstās uz viņa pleciem. Es neteiktu, ka Tartu klubs ir neuzvarams, šajā līgā nav neuzvaramu komandu – tas ir pierādījies vairāk kārt. Katrs var spēlēt ar katru un uzvarēt. Izcelt vienu favorītu ir ļoti grūti.

Un no Latvijas klubiem – Ozolnieki, Kuldīga?
Ja Ozolnieku komanda spēlē tā kā viņi to darīja janvāra sākumā, tad es vairāk balsu atdotu viņiem, bet abas šīs komandas ir pierādījušas, ka viņu derbiji ir pietiekami principiāli. Ja Ozolnieki rādīs to sniegumu, ko janvāra sākumā, tad viņiem ir labas izredzes.

Nedaudz arī par Latvijas čempionātu, pusfināla sērijā, visticamāk, Jūsu pretinieki būs „Cēsu Alus” komanda. Kā jūs vērtējat šādas pārmaiņas, kas notikušas ar komandu sezonas gaitā – daudz jaunu spēlētāju, jauns treneris. Vai tik īsā laika periodā tas var atmaksāties?
Tādi precedenti vēl nav bijuši visai plašā volejbola ģeogrāfijā. Vienīgā labā lieta ir tā, ka viņi ap klubu sacēla lielu ažiotāžu, viss pārējais – nezinu. Lietderības koeficients ir stipri apšaubāms. Ārzemnieki sevi pagaidām nav parādījuši un ja mēs apskatāmies turnīra tabulā, tad bez ārzemniekiem Cēsu klubs izcīnīja vairāk punktu, nekā sezonas beigās – ar viņiem. Pirmajā aplī viņi ieguva vairāk punktu, nekā sezonas otrajā pusē.

Jaunajam trenerim CV gan izskatās diezgan labs…
Tas, ka viņš ir pieredzējis speciālists ir saprotams, bet vai tik īsā laika periodā viņš spēs „savākt” komandu, nezinu. Tā Cēsu komandas spēle, kuru es redzēju viņa vadībā, nekādu dižo pārliecību manī neradīja. No otras puses – ko var gribēt no trenera, kurš ar konkrētajiem spēlētājiem ir pastrādājis nedēļu?

Vai VK „Rīga / Lāse-R” joprojām ir galvenais favorīts uz uzvaru Latvijas čempionātā?
Grūti pateikt, pārkārtošanās notiek un, kad sāksies mači, tad redzēsim, kurš uz ko ir spējīgs.

Kluba rezervistu soliņš palicis ļoti īss…
Jā, garš tas nav, bet te ir tā atbilde uz jautājumu, kas visiem bija sezonas sākumā – kāpēc tik daudz spēlētāju, kāpēc trīs libero un tā tālāk. Šobrīd tā situācija ir tāda, ka mēs esam palikuši desmit cilvēku sastāvā - te ir atbilde uz jautājumu.