Vai igauņi sit latviešus?

Vai igauņi sit latviešus?

Latvijas klubu regulārie zaudējumi Igaunijas komandām "Schenker" līgā pēdējos gados, izlases neveiksmes, kura Eiropas čempionātu finālturnīros nav spēlējusi kopš 1995. gada, spēlētāju nomaiņa kā zirgu mīšana pārceltuves vidū, lielu uzvaru trūkums un finanšu un ekonomiskās krīzes ietekme ir Latvijas volejbola saimniecības šodiena. Tomēr nepamet sajūta, ka volejbolā interesantākais vēl ir priekšā.

Volejbolā pienācis cāļu skaitīšanas laiks jeb izslēgšanas spēles. Komandas, kuras pēc "Schenker" līgas 2008./2009. gada pamatturnīra spēlēm iekļuvušas pirmajā astoņniekā, gatavojas play-off spēlēm, kas sāksies 26. februārī.

Pirms divām izšķirošajām spēlēm Sporta Avīze uzdeva divus konkrētus jautājumus četriem Latvijas volejbola cilvēkiem – SK „ELVI / Kuldīga” galvenajam trenerim Andrim Šmēdiņam, VK „Biolars / Ozolnieki” galvenajam trenerim Jurijam Deveikusam, bijušajam „Cēsu Alus” komandas galvenajam trenerim Aigaram Birzulim un Igaunijas klubā „Tartu Pere leib” spēlējošajam Austrim Štālam. Portāls eSports.lv piedāvā ieskatu Andra Šmēdiņa un Austra Štāla atbildēs uz uzdotajiem jautājumiem.

Jautājumi un atbildes:

1. Beidzies "Schenker" līgas regulārais čempionāts. Pirmajās divās vietās ir igauņu klubi, play-off
turnīrā iekļuvuši mazāk Latvijas klubu nekā igauņu. Izskatās, ka toni Baltijas volejbolā nosaka mūsu ziemeļu kaimiņi. Kādi ir iemesli?
2. Kas jādara, lai Latvijas volejbols būtu līderpozīcijās Baltijā?

Andris Šmēdiņš, "ELVI/Kuldīga" galvenais treneris:
1. Es domāju, ka igauņi nav mums aizgājuši priekšā. Vēl vairāk, no «Selver» janvāra sākumā uz ārzemēm devās pāris spēlētāju, to skaitā Ardo Krēks. Līdz ar to viņi ir palikuši drusciņ vājāki. Neapšaubāmi favorīti ir Tartu volejbolisti, jo viņiem starpsezonā pienācīgā līmenī ir risināti spēlētāju atlases jautājumi. Tāpēc viņiem arī ir tāds viengabalains sastāvs, un rezultāti liecina par spēlētāju izvēles pamatotību - viņi regulārajā čempionātā ir zaudējuši tikai vienā spēlē. Tomēr arī viņi nav neuzvarami, ko pierādīja «Lāse-R» spēlētāji, kas mājās viņus apspēlēja ar 3:2.

Man liekas, ka abu Igaunijas grandu "Selver" un "Pere Leib" sponsori ir daudz jaudīgāki nekā Latvijas klubiem. Tāpēc viņiem ir vieglāk nokomplektēt sastāvu un atlasīt tos spēlētājus, kurus vajag, nevis tos, kas paliek pāri. Mēs pašlaik mēģinām sastāvu veidot atbilstoši kluba budžetam.
Igauņiem teicami strādā komandu menedžeri. Par to liecina viņu sponsoru skaits. Abiem lielajiem klubiem ir pa 30 sponsoriem. Kādu artavu atbalstītāji komandas budžetā iedod, mēs nezinām, bet acīmredzami sponsoru skaitliski viņiem ir daudz vairāk nekā mums. Es domāju, ka Igaunijā ir stipri sakārtotāka finanšu sistēma nekā pie mums, piemēram, nodokļu atlaides. Tāpēc pašlaik viņi mums ir solīti priekšā. Ka tā būs arī izslēgšanas spēlēs un ka igauņu klubi būs stipri pārāki par mūsu klubiem, es nevaru apgalvot. Izslēgšanas spēlēs (finālčetriniekā – autors) tomēr ir tikai viena spēle. Un jebkurš no mūsu klubiem var veiksmīgi ar viņiem cīnīties. To regulārajā čempionātā jau pierādīja "Biolars/Ozolnieki", tā pati "Lāse-R". Mums neizdevās nevienu no spēcīgākajiem igauņu klubiem vinnēt, izņemot tikai vienu spēli pret «Selver» Izaicinājuma kausā. Tātad, cerams, mums vēl viss priekšā.

2. Uz jautājumu, kāpēc igauņu klubi ir spēcīgāki par mūsējiem, ir grūti viennozīmīgi atbildēt. Tam ir vairāki iemesli. Daudzi mūsu spēlētāji maizi pelna ārzemēs. Diemžēl tur viņi ne vienmēr atrod tādus klubus, kur varētu paaugstināt savu meistarību. Ar kādu meistarību viņi no Latvijas aizgāja, ar tādu spēlē joprojām. Izņēmums ir Gundars Celitāns Krievijā, Belgorodas klubā «Lokomotiv». Viņam tas ir solītis uz priekšu. Ārvalstu klubos labāk maksā, tāpēc volejbolisti brauc uz ārzemēm. Ja viņiem piedāvātu tādus pašus apstākļus šeit, viņi spēlētu Latvijā. Var teikt, ka igauņiem divos klubos ir sapulcināti labākie spēlētāji. Ir arī ārzemēs, protams, bet ne daudz.

Izlases līmenī es nedomāju, ka igauņi ir stiprāki par mums. Tajā pašā Eiropas čempionāta atlases turnīrā mums pret igauņiem būs jāspēlē. Ja izdosies sapulcināt visus labākos spēkus, ir reāla iespēja viņus apspēlēt, un ne tikai viņus. Svarīgs ir arī veiksmes faktors. Kaut arī mēdz teikt, ka veicas stiprākajam, bez veiksmes sportā neiztikt.

Austris Štāls, Igaunijas kluba «Tartu Pere Leib» spēlētājs:
1. Volejbola līmenis ir apmēram līdzīgs gan Latvijā, gan Igaunijā. Es negribētu tā nodalīt - kurš labāk (spēlē – autors), kurš sliktāk. Tomēr ir dažas atšķirības. Pirmkārt, laikam jau organizācijas pakāpe, kas igauņiem ir labāka gan federācijas, gan klubu līmenī. Tāpēc arī rezultāti varbūt ir labāki latviešu klubos, kuros esmu spēlējis, tagad daudzi sūdzas par pašreizējo finansiālo situāciju. Arī igauņiem, protams, cik esmu par to runājis ar «Selver» vadību un Tartu pārstāvjiem, ir problēmas. Tomēr igauņi, man tā šķiet, lietas kārto ar rezervīti. Rezerves fonds ir gan valstij, gan klubiem. Arī algas maksāšanas sistēma igauņiem ir savādāka. Viņi maksā sportistiem stipendijas. Tas paredzēts speciālā likumā, bet atbalstītāji un sponsori par to saņem zināmus nodokļu atvieglojumus. Tāpēc viņiem ir tik daudz sponsoru. Arī man ir stipendija.

Otrkārt, tas ir volejbola statuss. Ja salīdzina ar Latviju, kur pirmajās vietās ir hokejs, basketbols, futbols un tikai tad - volejbols, apmēram uz vienas strīpas ar handbolu. Igaunijā hokeja augstā līmenī nav, līdz ar to volejbolam ir lielākas izredzes. Turklāt Igaunijā volejbols pats par sevi kotējas augstāk nekā Latvijā. Igauņi ir tikuši līdz tiesībām spēlēt Eiropas čempionāta finālā 2009. gadā Turcijā.

2. Jāspēlē. Katru dienu ir jācīnās no jauna. Katrai valstij ir bijuši kritumi un kāpumi. Tā, kā tam ir jābūt un kādi ir priekšnosacījumi, tā arī notiek. Gan jau volejbols kāps uz augšu arī Latvijā. Man grūti pateikt, kas jādara, lai attīstītos klasiskais volejbols. Es vairāk varētu ieteikt, kas jādara pludmales volejbolā. (Smejas.) Tas man ir tuvāk pie sirds. Piemēram, Igaunijā ir divas lielas sporta zāles pludmales volejbolam treniņiem un turnīru rīkošanai

VK "Biolars / Ozolnieki" galvenā trenera Jurija Deveikusa un bijušā SK "Cēsu Alus" galvenā trenera Aigara Birzuļa atbildes uz jautājumiem meklējiet "Sporta Avīzes" 24. februārī iznākušajā numurā.