Lejiņa: "Nav izlases, nav spēlētāju"

Ko vari teikt par pirmo Latvijas čempionāta sabraukumu Lietuvā?
Tas bija kaut kas jauns, jaunas emocijas, intriga un neliela neziņa. Komandai bija labs starts un gandrīz visās spēlēs un setos bijām pārāki par pretiniekiem gan fiziski, gan arī taktiski. Bija jūtams, ka katrai komandai tās ir pirmās nopietnās spēlēs, tāpēc bija muļķīgas kļūdas. Ir skaidrs, ka ar katru sabraukumu cīņa būs ar vien sīvāka un saspringtāka. Jelgavas komanda kopumā ir nokomplektēta labi. Jaunās spēlētājas Lece un Liepiņlauska ir fiziski labā kondīcijā un ar zināmu pieredzi. Bija zināmas bažas vai komanda turpinās pāris iepriekšējos gados uzņemto kursu, bet izskatās, ka viss ir kārtībā un katrs spēlētājs dara savu darbu, zina savu spēli un vietu komandā

Kas ir tas, kas ļāvis "Jelgava/LU" komandai teicami sākt šo sezonu un kāpēc komanda jau gadiem ir Baltijas mērogā tik spēcīga?
Manuprāt, viss notiek pateicoties komandas sistēmai un administratīvajam korpusam, kur ir izveidota neliela, bet tomēr sistēma un kārtība. Komandas dakteris dara savu darbu un meitenes saved kārtībā pirms un pēc spēlēm, kā arī treniņos. Jānis Leitis, kā treneris var lieki neuztraukties un koncentrēties treniņu procesam, papildus, komandas menedžeris un direktors, katrs dara savu darbu, kas kopumā dod rezultātu un labu mikroklimatu. Nevienā citā Latvijas sieviešu volejbola komandā, šāda kārtība un sistēma šobrīd nepastāv un laikam arī nav pastāvējusi. Komandas mikroklimats ir ļoti svarīga lieta sieviešu kolektīvā, to ir izdevies saglabāt harmonisku un ar izteiktu komandas garu.

Kā vērtē Latvijas nacionālās izlases atjaunošanu?
Vienā vārdā pozitīvi! Protams, šāda izlase ir nepieciešama, jo mums ir daudz talantīgu spēlētāju, kuras var un grib spēlēt, bet bieži viņiem trūkst motivācijas un neliela atbalsta lai sevi pilnveidotu un tiktu pamanītiem starptautiskā arēnā. Ja nav Latvijas izlases, nav spēļu, līdz ar to mūsu spēlētājas, pa vienai vien pazūd no volejbola aprites. Pēc iepriekšējās pieredzes varu pateikt, ka izlases iepriekšējā modelī ar tās administrāciju un attieksmi, atgriezties negribētu. Šobrīd, kad visa Volejbola federācija domā savādāk, dara savādāk, nekā pirms četriem gadiem, tas sāk palikt interesantāk. Kaut vai tāpēc lai spēlētu pārbaudes spēles ar tām pašām igaunietēm un tomēr pierādītu, ka mēs nemaz neesam sliktākas.

Kā vērtē sieviešu volejbola līmeni Baltijā?
Lietuvas līmeni ļoti labi var redzēt Latvijas Atklātā čempionāta laikā. Viņiem ir sešas, astoņas komandas un tas arī viss. Zinot viņu mentalitāti, viņas darīs visu lai no mums mācītos un progresētu. Šobrīd ir tā, ka mēs viņus trenējam, tāpat kā pirms pāris gadiem bija ar Igaunijas vīriešiem. Igaunijas klubi ir mazu soli priekšā, bet tikai mazu. Igauņi paši gan domā savādāk. Pārsvarā viņi ir priekšā ar klubu sistēmu un sakārtotu čempionātu. Viņu čempionātā startē sešas, septiņas komandas. Domāju, ka Jelgavas vieta šajā čempionātā būtu no pirmās līdz trešajai, kā sanāktu. Mēs pēdējos gados esam spēlējuši ar igauņu top trīs komandām un rezultāti ir bijuši dažādi, gan uzvaras, gan dramatiski zaudējumi.Latvijā šogad ir komandas, kas šādu vai tādu iemeslu dēļ nespēlē sev atbilstošā līmenī. To var teikt gan par komandām, kas ir meistarīgas, bet ir spiestas spēlēt zemākajās līgās, kā arī komandas, kas nav pelnījušas spēlēt pat šī brīža Latvijas Atklātajā čempionātā. Ja mums sistēma būtu ilgstoši sakārtota, arī mūsu čempionātā startētu vismaz sešas komandas.

Cik saprotu esi spēlējusi pēdēja Latvijas izlases modelī…
Jā, tas šķiet bija tālā 2006. gada vasarā. Turnīrs, kuram gatavojāmies bija Eiropas čempionāta atlases turnīrs. Toreiz spēlējām ar Vāciju, Franciju un Gruziju. Bija divi izbraukumi - Francijas Bordo un Gruzijas Tbilisi. Tbilisi, protams, bija eksotika, neliels kultūršoks un dzīves pieredze. Izlases sastāvā bijā tādas pazīstamas spēlētājas kā Točko, Brice, Breikša, Tihovska, Samodahova un daudzas citas. Sīva spēkošanās bija ar toreizējo Francijas izlasi, Vācija gan nebija ņemama, bet Gruzija savukārt neizrādīja īpašu pretestību nevienai no komandām. Ja nemaldos, tad Vācija tajā gadā aizspēlējās vismaz līdz pusfinālam.

Esi spēlējusi pie daudziem treneriem, kāds salīdzinoši ir treneris Leitis?
Ir bijusi saskare ar trijiem pieredzes bagātiem treneriem - Pūliņš, Baltruns un Griguļinovičs. Jānis Leitis, protams, ir citas paaudzes treneris un cilvēks, bet treniņu kvalitāte un intensitāte nebūt neatpaliek no viņa kolēģu darba. Jānim ir savs rokraksts un izpratne, ne velti, šķiet, ka viņam volejbols jau ir bijis šūpulī ielikts. Jūtams, ka Jānis respektē arī citu treneru viedokli un bieži taktisko vingrinājumus dažādo ar vispusīgu skatījumu un piegājienu.

Kādi ir tavi lielākie saniegums volejbolā?
Ir grūti atcerēties visus sasniegumus un uzvaras. Latvijas līmenī, uzvara pirmajā Latvijas Olimpiādē, Ventspilī. Klubu līmenī, uzvara Latvijas čempionātā ar "Jelgava/LU", jo klubs līdz pirmajam zeltam gāja astoņus gadus, sajūtas bija kā pēc labi padarīta darba. Izlašu līmenī, pāris uzvarēti seti pār Krieviju. Tagad daļa no šīm meitenēm paņēma pasaules čempionāta zeltu. Tas par kaut ko liecina!

Vai Jelgavas komanda arī šogad izcīnīs Latvijas čempionu titulu?
Darīsim visu lai komanda sasniegtu šo titulu. Jebkurš cits rezultāts tiks uzskatīta par neveiksmi.

Kura komanda šobrīd ir jūsu sīvākā konkurente?
Domāju, ka "MSĢ/Ropaži" ar treneri Pūliņu un pieredzējušo Inesi Jursoni priekšgalā.

Kādos papildus turnīros, bez latvijas čempionāta, komanda šogad spēlēs?
Oktobra vidū mums bija Jelgavas Domes Kauss, kur izcīnījām uzvaru pār Latvijas, Lietuvas un Igaunijas komandām. Janvārī ir paredzēts pārbaudes turnīrs ar Igauņu labāko komandu "Viljandi Metall" un Igaunijas Junioru izlasi. Ir plānots arī Latvijas kauss, kur tad arī visas pārējās Latvijas komandas varēs samēroties spēkiem, vienā turnīrā.