Viedoklis: Kāpēc "ozīšiem" neizdevās pacīnīties ar "Lāsi"?

Līdzšinējās sezonas (līdz finālsērijai) visās piecās savstarpējās spēlēs uzvaras bija svinējuši „ozīši”, kuri tika uzskatīti arī par finālsērijas favorītiem, taču šoreiz visiem prognozētājiem vajadzēja aplauzties. Finālā „Lāse” Ozolnieku komandai cerības nedeva, sērijā triumfējot ar 3-0, lai gan divas spēles noslēdzās vien piektajā setā. Šo rindu autors centīsies uzskaitīt iemeslus, kāpēc šī sērija noslēdzās ar rīdzinieku uzvaru.

Lomakina faktors

Viens no izšķirošajiem momentiem bija Ozolnieku komandas līdera Valērija Lomakina neveiksmīgā spēle finālsērijā. Visas sezonas garumā Valērijs bija vilcis komandu, taču finālā izskatījās pabāls. Sekoja ķēdes reakcija, apjuka komandas cēlājs Ivo Baranovskis, kurš daudz cēla tieši Valērijam, taču viņš nebija tik labs palīgs kā ierasts. Tādejādi daudz bija jāizmanto pirmā un otrā tempa (īpaši otrā) uzbrucēji.

Servju uzņemšana

Lielas problēmas „ozīšiem” sagādāja „Lāses” volejbolistu serves. Statistika rāda, ka visās spēlēs rīdziniekiem šajā pozīcijā bija ievērojamas priekšrocības. Ja Mārtiņš Pļaviņš pārāk bieži uzņemšanā netika traucēts, tad komandas libero Uģis Puķītis un Aivars Siļutins ar saviem pienākumiem galā netika, īpaši pirmais.

Īsais rezervistu soliņš

Arī šis iemesls bija izšķirošs, taču jāsaprot, ka līdzīgās pozīcijās bija abas komandas. Lai piedod pārējie, bet kaut cik palīdzēt pamatsastāvam Ozolnieku nometnē varēja tikai Aivis Āboliņš. Arī „Lāsei” soliņš bija īss, taču finālsērijas gaitā laukumā epizodiski tika gan Atvars Vilde, gan Jānis Bērziņš.

Stabils tikai Volodins, pārējie…

Ja „Poliurs” komandas rindās būtu jānosaka sērijas vērtīgākais spēlētājs, tad grūti to paveikt nebūtu. Stabils bija vien Kārlis Volodins, kurš labi aizvadīja pirmās divas spēles, trešajā nedaudz „nosēžoties”. MVP balva – Kažam!

Taktiskā, psiholoģiskā un fiziskā gatavība

Visas sērijas garumā bija jūtams, ka „Lāse” finālsērijai ir krietni gatavāka, nekā tās pretinieki. Tika apturēts Valērijs Lomakins, kas bija rīdzinieku galvenais uzdevums šajā sērijā. Arī psiholoģiski pēc zaudējuma pirmajā sērijas spēlē „ozīši” tā arī nespēja attapties. Trīs spēles piecās dienās, otrā un trešā – divās dienās – arī šis fakts nospēlēja par labu rīdziniekiem. „Lāses” treniņi tomēr ir nedaudz profesionālāki un arī fiziski rīdzinieki izskatījās labāk.

Treneru duelī pārāks Vilde

„Lāses” galvenais treneris Raimonds Vilde savu komandu fināliem bija sagatavojis krietni labāk un, lai gan padomus tik pieredzējušam volejbola speciālistam kā Zigismundam Grigoļinovičam dot būtu nepareizi un muļķīgi, brīžiem tomēr prasījās kāds svaigums „Poliurs” komandas spēlē. Epizodiski kaut kas darīts tika, taču ja nav spēlētāju resursu, daudz var paveikt ar novietojuma grozīšanu.

Cīņas spars

Vērojot finālsērijas spēles nevarēja nepamanīt, ka Ozolnieku komanda uzvarēt vēlējās krietni mazāk, nekā viņu pretinieki. Kamēr „Lāses” spēlētāji krita, gāzās un „pulēja grīdu”, „ozīši” nespēja parādīt cīņas sparu aizsardzībā. Tieši aizsardzībā paceltās bumbas bieži vien komandai dod psiholoģisku pārliecību, bet otru komandu tieši pretēji – gremdē.

Caics apspēlēja Baranovski

Arī saspēles vadītāju – cēlāju pozīcijā pārāki bija rīdzinieki un viņu „smadzenes” – Artis Caics. Te gan daudz kas atkarīgs no augstāk minētās servju uzņemšanas.

Pļaviņa savainojums

Jau sērijas pirmajā spēlē savainojumu guva viens no „Poliurs” līderiem Mārtiņš Pļaviņš. Lai gan no „Lāses” nometnes bija dzirdamas runas, ka Pļaviņa savainojums ir tikai blefs, tā nebūt nav. Pēc sērijas trešās spēles savainotā potīte izskatījās nepavisam labi. Servju uzņemšanā un aizsardzībā Mārtiņš savu paveica, taču uzbrukumā nebija cīnītājs. Vēl jāņem vērā, ka šī bija volejbolista pirmā sezona spēlējot uzbrucēja pozīcijā (iepriekš bija libero) šādā līmenī.

Iegriež pārliecinošais sniegums sezonas gaitā

Jau pirms finālsērijas Grigoļinovičs pauda, ka līdzšinējās uzvaras savstarpējās spēlēs viņa vadītajai komandai var nest arī pretēju efektu. Pašpārliecinātība šoreiz „ozīšiem” nāca par sliktu.

Viens no tiem, kurš aplauzās prognozēs - "sapinās meistarībā" ir arī šo rindu autors. Jau pirms fināla paredzēju, ka "ozīšiem" neklāsies viegli, taču dabūt iekšā ar 0:3... Kas to būtu domājis! Joprojām, gan palieku pie savas pārliecības, ka Latvijas volejbols būtu ieguvis krietni vairāk, ja sērijā būtu vismaz četras vai vislabāk - visas piecas spēles.