Neglorificēsim varoņus (arī Hārtliju)! Lai nav jāviļas...

Tātad Hārtlijs un Omskas “Avangard.” “Avangard” sarunas ar Hārtliju notika pasaules čempionāta laikā Dānijā, bet kluba ģenerālmenedžeris Maksims Sušinskis jau tad bija nolīdzis divus Hārtlija palīgus – Maiklu Pelino un vārtsargu treneri Sergeju Zvjaginu (abi pirms tam Magņitogorskā). Tāpat Sušinskis jau bija novācis lielāko daļu jauno spēlētāju – somu vārtsargu Ramo un aizsargu Poku, krievu uzbrucējus Širokovu, Petrovu, Zernovu, Jaremčuku, vārtsargu Bobkovu. Kopš laika, kad jūlijā Omskā ieradās Hārtlijs, viņa mūžīgais palīgs Žaks Klutjē un videotreneris Aldis Āboliņš, sastāvs būtiski tika papildināts tikai pirms pašas sezonas: Talbo, Dearnē (25. augusts, kad abus bija atlaidusi Jaroslavļas “Lokomotiv”), plaši izreklamētais Stenlija kausa ieguvējs Verstīgs (Čikāga) un aizsargs Jemeļins (Našvila), kurš laikam tomēr atkal ir Sušinska loms. 5. septembrī komandu papildināja vēl viens eksNHL aizsargs Frensons (Čikāga). Kurš te Hārtlija pienesums, kurš Sušinska – tas pat nav tik būtiski. Būtiskāk ir tas, ka importa, proti, Kanādas uzbrucēji nebūt nav “Avangard” līderi. Tie ir vietējie spēlētāji Mihejevs (9+9), Širokovs (11+6), Semjonovs (8+3), Čudinovs (5+6), Petrovs, Zernovs (3+7) un tikai tad nāk Dearnē (22 spēlēs 2+7), vēl tālāk Verstīgs (11, 3+2), Talbo (21, 3+2). Sušinskis paspējis gana diplomātiski izteikties, ka viņš jau gribētu, lai leģionāri met vairāk, bet ar pavēli tas neesot izdarāms. Un nu ģimenes apstākļu dēļ Amerikā atgriežas Verstīgs, bet kluba direktoru padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Krilovs mierina tautu: “Tas nekas. Mums vietā tāpat būs uzbrucējs ar Stenlija kausu...”

Par ko pēdējais teikums liecina? Ka “Avangard” finansiālās iespējas ir gandrīz neierobežotas un komandu sen pieskaita pie KHL Austrumu grupas oligarhiem – kopā ar Kazaņas “AK Bars”, Magņitogorskas “Metallurg”, Ufas “Salavat Julajev” un nu jau laikam arī Jekaterinburgas “Automobilist”. “Avangard” 2. vieta Austrumos ir tikai loģiska. Jā, tur noteikti ir sava daļa Hārtlija nopelnu, taču es neieteiktu Hārtlija slavināšanā skriet tālu lokomotīvei pa priekšu. Hārtlija fiziskais spēles stils tērē daudz spēka un ir tikai loģiski, ka “Avangard” pēdējās nedēļās iet vārgi – deviņās spēlēs seši zaudējumi, arī savā laukumā pret “Torpedo” (1:3), “Slovan” (2:3, OT), zaudējot arī CSKA (2:4), “Salavat Julajev” (2:3), Magņitogorskā (1:4) un Čeļabinskā (1:2, OT). Kas vainīgs, ka zaudē? Ne jau Hārtlijs, bet kluba veterāns Perežogins (35 gadi, šoruden 0+7), kurš Omskā bijis jau pirms 20 gadiem, arī pēdējās deviņas sezonas. Protams, atlaižams.

Vai Hārtlijs būtu jau oktobra beigās aizmirsis, kā uzvarēt? Neapraksim viņu par agru, taču atcerēsimies, ka arī KHL cāļus skaita pavasarī. Pagaidām Hārtliju KHL varu paslavēt divās lietās: bez savas arēnas, mājas spēles notiek Piemaskavā – Balašihā un bez pirmā vārtsarga – Ramo ir ārā laikam pat uz visu sezonu. Ja hokeja dēļ šobrīd kāds KHL treneris būtu jāslavē, tad tas ir Jekaterinburgas “Automobilist” galvenais treneris Andrejs Martemjanovs: 23 spēlēs 18 uzvaras pamatlaikā, četras – pagarinājumā un tikai viens zaudējums. Lūk, tā ir čempionu bilance! Gribas jau novēlēt, lai Hārtlijam izdodas uzvarēt Gagarina kausā. Ierodoties vasarā Omskā, viņš sevi nekautrējās paslavēt: “Es piecās dažādās līgās esmu pratis sešreiz uzvarēt. Un neesmu šeit atbraucis, lai piedalīties, bet uzvarētu!” Taču kritiski domājošam latvietim nevajadzētu glorificēt Hārtlija padarīto, arī Latvijas hokejā.

Lai nebūtu kā ar Kristeru Gudļevski. Piecus gadus dažādi preses izdevumi latviešiem Latvija stāstījuši, cik Kristers tuvu NHL. Taču pārsvarā gadījumu tā bijusi vēlamā uzdošana par esošo. Un, atgriežoties Gudļevskim “Dinamo”, tauta atkal šūmējas: “Bet viņš taču ir caurums!” Kaut nekāda cauruma nav. Kristers spēlē, kā prot, bet viņa sniegums nekad nav bijis stabils. Dažas izcilas spēles, kā ar Kanādu Sočos, un ļaudis glorificē vārtsargu, ka tā būs vienmēr. Jo reāli jau viņš ir viens no labākajiem Latvijas hokeja vārtsargiem. Tāpat kā Zemgus Girgensons – viens no pašiem labākajiem mūsu uzbrucējiem. Bet NHL kontekstā šobrīd tas ir trešās ceturtās maiņas čekeris. Ja uz lietām raugāmies bez rozā brillēm.

Vai kādreiz plaši apjūsmoatais Teds Nolans. Ļoti labs spēlētāju motivētājs, taču NHL ar to izrādījās stipri par maz. Lai gan dažs Latvijā patiesi ticēja, ka Nolans Bufalo ir sācis jaunas komandas izveidi, un pēc gadiem... Lidojums pārtrūka pusceļā. Tāpat kā ar Polijas izlasi. Kuru Teds kopā ar savu palīgu Tomu Kūlenu nevis izveda uz pasaules čempionāta elites grupu, bet gan nobrauca vienu stāvu zemāk nekā bija pirms viņa – uz 1. divīzijas B grupu.

P. S. Es cienu visus Latvijas hokejistus un trenerus, taču nedrīkst zaudēt realitāti. Atšķirībā no dažiem kolēģiem vēl neesmu pamanījis, ka Latvijas hokejā būtu iemiesojusies t.s. Hārtlija hokeja kultūra. Lasu Latvijas izlases kandidātu sarakstu turnīram Baltkrievijā un gribas iekliegties: “Pie Kirova tomēr tik traki nebija!”