Francijas mācības

Kuri puikas bija gan novembrī Minskā, gan tagad Meribelā un Grenoblē? Mamčics, Jansons, Dzierkals, Batņa, Marenis, Edgars Kulda, Kalns un Lipsbergs. Četri “Dinamo” komandā spēlējošie – Mamčics, Dzierkals, Batņa un Marenis Francijā arī nopelnīja tiesības iet laukumā pirmajā nopietnajā pārbaudē pret Krieviju.

Ko spēles Francijā parādīja? To, ka abi pasaules čempionātam trenētie vārtsargi Kristers Gudļevskis un Gustavs Dāvis Grigals vārtus spēj nosargāt gana sekmīgi. Gudļevski franči pirmajā mačā traucēja 24 reizes, Kristeram ripu netverot pašā spēles sākumā (laikam tomēr vārtsarga gols) un pirmās trešdaļas beigās, toties atvairot četrus no pieciem pēcspēles bullīšiem. Atvairīto metienu procents – 91,67. Lai gan otrajā spēlē Grenoblē mūsējie meta vairāk – 31:27, Grigalam darba bija ne mazāk kā Gudļevskim pirmajā spēlē – tverti vai atvairīti 25 metieni no 27, kas ir 92,59 procenti. Tā kā pat pārbaudes spēlē pret Igauniju netika plānots izmantot abus pārējos treniņos iesaistītos vārtsargus (Voris, Rauza), acīmredzot, viņiem atvēlēta bija tikai treniņpartneru loma nometnes sākumā. Jo visi gaidām karali Elvi no Amerikas. Kad, kur un cikos? Tad, kad būs brīvs! No kā? Ne jau no spēlēšanas... Riskants variants. Vārtsargs bez spēļu prakses. Pērn Merzļikins pa taisno ieradās uz Latvijas izlases nometni no Šveices čempionāta fināla. Kur bija ne tikai labi uztrenēts, bet arī ļoti sekmīgi spēlēja.

Pērn, kad uzbrucēji vairākas spēles pēc kārtas nespēja neko iemest, Bobs Hārtlijs preses konferencē vainu uzņēmās uz sevi: “Es esmu vainīgs!” Taču ne jau Bobs pats nemeta vai kaut ko nepareizi bija mācījis, tas vienkārši bija viens no viņa psiholoģiskajiem trikiem, kā pasargāt komandu no kritikas. Ja galvenais treneris uzņemas vainu uz sevi, tad kāda mums, žurnālistiem, vairs jēga kritizēt uzbrucējus? Meribelā un Grenoblē uzbrucēji gāja to pašu nemešanas ceļu, pirmajā spēlē Mārim Bičevskim gūstot haļavas vārtus, ripu iemetot arī Oskaram Batņam. Otrajā spēlē pat ar 31 metienu bez gola. Kā sliktākajās Pekas Rautakalio spēlēs – metienu jūra, bet vārti sausi.

Savā slejā jau vairākus gadus rakstu (diskutēju?) ar dažiem hokeja faniem, kuri uzskata, ka pareizi būtu pirmajā treniņā nostādīt visus Latvijas izlases kandidātus vienā rindā un tad viņi visi sāk treniņus un atlasi pasaules čempionātam no vienām izejas pozīcijām. Vēl vajadzētu tikai uzlikt pamatīgus sejas aizsegus, lai treneri nevienu spēlētāju nepazītu un notiktu pilnīgi simtprocentīgi objektīva spēlētāju izvērtēšana. Diemžēl vai par laimi, bet tā gandrīz nekur nenotiek. Katrs spēlētājs uz izlases treniņiem ierodas ar savu CV. Pat pilnīgi jaunā komandā, kāda 2008. gada vasarā bija Rīgas “Dinamo”, tikai daži kaķi tika nopirkti maisā, tas gan vairāk attiecas uz ārzemniekiem. Bet pašmāju spēlētājus treneri un ģenerālmanedžeris pārsvarā gadījumu zina un pazīst kā raibus suņus. Pirms 11 gadiem Jūliuss Šuplers un Normunds Sējējs, palīdzot Artim Ābolam, KHL iekarotāju komandā nebija plānojuši vietas Aigaram Ciprusam un Ģirtam Ankipānam... Latvijas izlases nometnē šāda veterānu atgriešanās bijusi Sanda Ozoliņa personā (tas gan ir īpašs stāsts) un nu rādās, ka kāju izlases ģērbtuves durvīs tā diezgan stingri ir ielicis Krišjānis Rēdlihs (1981).

Vai nu ar Boba Hārtlija piekrišanu vai bez tās, bet izlases treneri Ābols, Edgars Masaļskis un no “Zemgales” pieaicinātais Valerijs Kuļibaba 8. aprīlī izlases kandidātus uzreiz sadalīja divās grupās – vieni, kas brauks uz Franciju, otri – kas Lieldienas pavadīs Rīgā un trenēsies. Turklāt šoreiz sadalījums par labu bija Rīgā palicējiem. Viņi ir no tās šlakas, ko Māris Zembergs “Dienā” atzīmē rubrikā “Tuvāk izlasei”. Jebkurš domājošs treneris, gluži kā Napoleons, izšķirošai kaujai izvēlēsies sev uzticamo un kaujās rūdīto gvardi. Hārtlija/Ābola/Masaļska gadījumā tie ir tie, kas atzīstami nospēlējuši iepriekšējā pasaules čempionātā. Un, ja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols kopā ar organizācijas prezidentu Aigaru Kalvīti gribētu šausmīgi ekonomēt naudu, tad lielu daļu šo otrā plāna aktieru uz nometni varētu nemaz neaicināt, ietaupot vismaz 12 eiro dienā par katra spēlētāja pusdienām.

Principā treneriem jau nometnes sākumā ir par 90-95% skaidrs, kurus spēlētājus viņi grib redzēt pasaules čempionātā. Tos, kas labi nospēlēja pērn – aizsargus Cibuļski, Galviņu, Sotnieku, Balinski, Zīli, Freibergu; Rubīns un Siksna pagaidām aizņemti, tāpat kā Galviņš. Konkurenci pērngada oktetam vai pagaidām kvintetam sastādīs Rēdlihs un Artūrs Kulda, kuru Hārtlijs atceras no 2017. gada čempionāta. Ja ir veseli vai netraucē citas likstas, tad tie ir uzbrucēji Balcers, Ābols un Ķēniņš (akurāt trijnieks), Indrašis, Daugaviņš un Dārziņš, Lauris gan pie Boba bijis tikai pārbaudes spēlēs pirms diviem gadiem, taču kanādietis šogad uzmanīgi esot vērojis KHL cīņas. Un tur nepamanīt Dārziņu nebija iespējams. Drīz klāt būs Teodors Bļugers. Uh, spoža debija NHL. Savu vērtību jau pērn pieradīja brāļi Roberts un Rihards Bukarti, tāpat Gints Meija un Vitālijs Pavlovs, par kuru lietderību dažs lieki zobojas – katram zobratam labi ieeļļotā mehānismā ir sava loma. AHL brīvs ir Ņikita Jevpalovs no pērnā gada, kā arī kopā ar komandu līdz pēdējam brīdim Herningā un Kopenhāgenā bijušais Oskars Batņa. Kurš no nenosauktajiem uzbrucējiem reāli varētu izrādīt konkurenci šiem? Vispirms jau Mārtiņš Dzierkals (potenciāls ir!), izlasē un “Dinamo” kaujiniecisku gaisotni radījušais Rihards Marenis. Varbūt Renārs Krastenbergs un abi “čehi” - Māris Bičevskis un Edgars Kulda. “ Dinamo” un spēlēs Francijā labs bijis Roberts Mamčics, nopelnot uzaicinājumu uz Krievijas spēli. Lai izdodas!

Skaidrs, ka Latvijas II un Igaunijas divas spēles pirms Latvijas un Krievijas mačiem ir Viestura Koziola fiksā ideja. A, kāpēc nepalīdzēt kaimiņiem? Ledus tāpat ir brīvs un par to ir samaksāts! Spēlētāju kā biezs, šis tas paliek Hārtlijam pāri, šo to Kuļibaba no “Zemgales” pievedīs. Nekādu pretenziju! Varbūt, ka kādu Ābola vai Masaļska nepamanītu talantu Hārtlijs ieraudzīs šajos divos mačos? Kaut varbūt loģiskāk būtu bijis, ja t.s. Pirmie sāktu ar Igauniju nevis Krieviju. Spēļu prakses, izņemot zolīti, lielākai daļai nav jau vairāk nekā mēnesi vai pat divus... Jaspēlē, lai nedabūtu traumu, taču 0:5 pret Krieviju arī neviens no skatītājiem nesapratīs... Pavasaris ir un solās būt interesants – Dārziņa stāstam beidzoties, priekšplānā izvirzās Elvis...

Bet Hārtlijs man patīk. Kaut vai arī šo citātu no dažu minūšu sarunas ar Latvijas žurnālistiem: "Trenēšana ir un paliek trenēšana. Tas ir tāpat kā gatavot ēst mājās vai restorānā – tas ir viens un tas pats. Pavāri gatavo, dziedātāji dzied, bet treneri trenē. Es šeit visu ļoti labi pazīstu, tāpēc zinu, ko varu sagaidīt."

Arī uz jautājumu, vai šogad Latvijas izlase ir spēcīgāka nekā pērn, Bobs atbildēja manā stilā: “To es pateikšu pēc pasaules čempionāta.”

P.S. Pēdējā informācija no izlases nometnes - Jevpalovs nebūs! Aģents prasot AHL uzbrucējam noteiktu spēles laiku un vietu komandā... Ko neviens nevar apsolīt. Pērn Ņikitam 8 spēlēs 0+0, -2 lietderība, šogad Lovelas "Rocket" - 69 spēles 13+12.