Klusais un kautrīgais Latvijas volejbols

Šo rindu autors nekad nav slēpis, ka volejbols viņam ir īpaši tuvs, tāpēc sāpīgi skatīties, kāds tas kļūst ar katru nākamo gadu. Bija cerības, ka ar Ata Sausnīša atgriešanos Volejbola federācijas prezidenta krēslā lietas varētu uzlaboties. Gan jau arī ir kļuvis labāk, taču vidējais volejbola draugs un cienītājs to nejūt. Runā, ka ar iepriekšējās vadības pieļautajām kļūdām Sausnītis un Co esot ticis galā, naudas federācijas bankas kontos esot kļuvis vairāk, taču atkal jāprasa: kāpēc to nejūt līdzjutēji, sporta veida cienītāji un arī, kas ne mazāk svarīgi, potenciālie mecenāti un labvēļi. Ja vēl pirms gadiem pieciem līdzjutējs tribīnēs nebija retums, tad šobrīd tur svilpo vējš (ar retiem izņēmumiem). Turklāt par šo vēju mēs runājam „Schenker” līgas desmitajā sezonā, kurai bija jābūt īpašai (esmu drošs, ka liela daļa sporta draugu nemaz nebūs dzirdējuši, ka šī līgai ir jubilejas sezona). Kad pirms sezonas pats personīgi vaicāju mūsu valsts volejbola kustinātājiem, kādi pārsteigumi līdzjutējus sagaida šosezon, man tika solīts, ka tādi noteikti neizpaliks: „Domāsim!” Neesmu pamanījis, vai joprojām domā? Kur ir mēģinājumi vilkt skatītāju uz volejbolu, kurš tiešām nav nemaz tik sliktas kvalitātes? Gan Latvijas, gan Igaunijas klubos spēlē liela daļa nacionālo izlases kandidātu, kas nav mazsvarīgi, runājot par sportisko līmeni.

Negribas jau atkal slavēt basketbolu, taču, lai gan LBL sportiskais līmenis nav nemaz tik augsts, par šo līgu cilvēki runā. Arī skatītāji uz mačiem nāk, un tiek lutināti ar dažādām PR aktivitātēm, izlozēm, loterijām, pārsteigumiem… Un te nav vērts runāt par milzu naudu vai kā citādi, te ir jārunā par vēlmi un gribēšanu darīt un izdarīt. Kāpēc basketbolisti var noorganizēt LBL Zvaigžņu spēli, kas bija lieliski svētki ne tikai līdzjutējiem, bet arī pašiem basketbolistiem? Vai volejbolisti ko tādu nav pelnījuši? Manuprāt, ir! Var jau aizbildināties ar darba roku trūkumu, taču arī tas nebūtu korekti. Jā, basketbols, hokejs un futbols šajā ziņā ir soli priekšā, taču kāpēc? Tas ir vēl viens jautājums, uz kuru atbildi neesmu dzirdējis. Vēsturiski panākumi Latvijas volejbolam ir bijuši ne mazāki, kā augstāk minētājiem sporta veidiem, līdz ar to arī tradīcijas.

Jā, arī klubiem pašiem ir jārūpējas par to, lai skatītājs uz volejbolu nāktu. Jau sen aiz muguras ir tie laiki, kad pietiek atvērt haļļu durvis, aiz kurām drūzmējas līdzjutēji un viņi paši saskrien iekšā. Mūsdienu līdzjutējs ir izlutināts, tāpēc pieprasa vismaz kaut nelielu šovu vai to, lai viņam izpatiktu. Un te atkal nevajag aizbildināties ar naudas trūkumu, bet gan gribēšanu darīt.

Būs ļaudis, kas nepiekritīs, taču šo rindu autors paliek pie sava – kopējā sporta veida publicitāte veicina arī jaunatnes interesi par to. Ja nebūs jaunu un talantīgu spēlētāju, nebūs arī volejbola. Gundaram Celitānam, Ansim Medenim, Jānim Pēdam, Aivaram Petruševicam un citiem šīs paaudzes spēlētājiem labākie gadi drīz būs aiz muguras, bet kas nāks vietā? Šobrīd viņu aizstājējus īsti nemana.

„Schenker” līga, protams, ir tikai viens projekts, taču tā ir piramīdas pati augša, vismaz tā jau ilgus laikus skandina Volejbola federācijā. OK, vēl arī izlases, taču doma saprotama. Visu cieņu spēlētājiem par cīnīšanos volejbola laukumos, taču, ja steidzami netiks domāts par sporta veida kopējās intereses celšanu, tad nebūs arī tā, kas ir šobrīd. Veiksmi trim mūsu vīru komandām, kuras jau ceturtdien uzsāks cīņu par iekļūšanu „Schenker” līgas „FInal Four” turnīrā, šajā dienā tiks aizvadītas 1/4 finālu cīņās. Jācer, ka vismaz sportiskajā ziņā mēs spēsim parādīt igauņiem, kur vēži ziemo. Tāpat jācer, ka uz 1/4 finālu cīņām tribīnes būs pilnākas, nekā regulārajā čempionātā. Par lielu un varenu Latvijas volejbolu, spēcīgiem klubiem, konkurētspējīgām Latvijas izlasēm un pārpildītām skatītāju tribīnēm!

Ja kādam nepatīk augstāk lasāmajās rindās izteiktās domas, lai vaino pats sevi…