"Dinamo": pilna pārdzīvojumu palete

Visās trijās šajās izbraukuma spēlēs bija pilna pārdzīvojumu palete. Ar stipri jēlu hokeju neko nespējām padarīt Minskas dinamiešiem, kuriem beigās vēl iekrita viens pavisam stulbs krambulis. Neteiktu, ka minskieši bija ļoti centīgi vai meistarīgi, kā tas pienāktos dienā, kad viņus – hokeja nemākuļus norājis pats Batjka. Spēlēt neprotot ne “Dinamo”, ne Baltkrievijas izlase un droši vien arī U-20 izlase, kas netika elites grupā. Toties mūsu Hokeja federācijas viedā valde Viestura Koziola personā jau atradusi vainīgo, kāpēc Latvijas juniori palika ceturtie – tas ir “Dinamo”, kas par vēlu izlasei atdeva Emīlu Ģēģeri un Danielu Bērziņu, kā arī dinamiešu tuvākā rezerve HK “Rīga” esot bijusi fiziski negatava.

Nepārslavējot Rīgas “Dinamo”, biju jau gandrīz apņēmies turpmāk izbraukuma spēles neskatīties. Jo Minskā tiešām bija katastrofa. Uz ko norādīja gan šīs sezonas supermetējs Linuss Videls, gan arī galvenais treneris un ģenerālmenedžeris Ģirts Ankipāns vienā personā. Droši vien, ka pēc tizlā zaudējuma ģērbtuvē tika pateikts daudz skarbu vārdu. Kā sekas – Kevins Klarks esot nozvērējies šajā organizācijā vairs neuzkavēties. Tā ziņo no komandai tuviem avotiem. Savukārt aizsargam Artjomam Aļajevam Minskā oficiāli bija pēdējā spēle mūsu “Dinamo” formā. Tā teikt – Žerdeva simptomi. Pēc kāda no posmiem (otrais vai piektais!, ziņneši strīdās) bijusi tā kā cerība, ka aizsargs spēs noturēties, taču, kā mīlēja jokot “Dinamo” bijušais fizoterapeits Fjodors Mazurs: “Cīņā ar zaļo pūķi vienmēr uzvar pūķis!” Tā bijis arī Aļajeva gadījumā.

Nu un pēc šausmīgā 1:2 Minskā Ankipāns Pēterburgā izspēlēja vienu no šās sezonas latviskākajām uzbrukuma kombinācijām – bez Klarka un Gilisa, bet ar Kalnu, Miķeli Rēdlihu, Džeriņu, Pavlovu un Bērziņu ceturtajā uzbrukuma maiņā. Pat Pēterburgas TV komentētāji smēja, ka viņi sen neesot redzējuši sistēmu 6+14. Kad Videls iemeta savu trešo golu, tad gan vairs nesmējās. Nezinu, varbūt dažam arī neiet pie sirds šie Ankipāna izgājieni – kā 6:4 vairākums spēles beigās, biežās sarunas ar tiesnešiem un videoatkārtojumu pieprasīšana. Re, Helsinkos tomēr izrādījās, ka ir ofsaids. Ko Pēterburgā izspēlēja Videls? Kaut ko no Oļega Znaroka repertuāra. Proti, spēlētājs, kurš slido mainīties, iešļūk pa tuvākajām durtiņām, bet tas, kurš nāk laukumā, izlec pa tālākajām. Ja piespēle ir precīza, kā tas bija Džeriņa gadījumā, tad skaidrs, ka visiem aizmugurē izlekušais aizslido 1:0. Ko Videls arī izdarīja, iemetot arī ripu vārtos. Tiesneši vēl kādu brītiņu urķējās video, bet neko nelikumīgu neatrada. Tāpat kā Laura Dārziņa golā Sočos pret Kanādu. Skaisti, ka mūsu puikas un mūsu leģionāri spēj nospēlēt tik meistarīgi. Kā Helsinkos, kur Dārziņš ar divām kustībām atrada ripai vietu Zapolska vārtos.

Ja par Minsku biju sašutis, tad Helsinkos jau gāja vaļa kaut kas no play-off spēles. Tai vēl īsti nesākoties, jau pirmais kautiņš! Vai otrās trešdaļas pašās beigās, kad Gints Meija un Brendons Makmilans tā štaukāja savus konkurentus! Cīņām beidzoties ar zviedru aizsargu Lēvu un amerikāņu uzbrucēju Mozesu uz ledus. Komanda, kas tā sitās, ir pelnījusi vietu Gagarina kausā! Nu gan Podoļskas “Vitjaz” mums ir priekšā sešus punktus, bet Soči – piecus. Taču mums spēle rezervē.

Tiem, kas pārmērīgi kritizē “Dinamo” GM Ankipānu par leģionāru invāziju, ieteiktu iemest aci “Jokerit” pieteikumā: pa četriem dāņiem un amerikāņiem, ieskaitot jaunbaltkrievu Pletu, pa diviem kanādiešiem un zviedriem, kā arī Jānis Kalniņš. 13 (!) leģionāri Somijas klubā. Ar somu hokeja rezervēm...

Droši vien, ka Ziemsvētku laikā “Dinamo” notiks neliels sastāva uzlabojums, bet neba man jāskrien hokeja lokomotīvei pa priekšu.

"Dinamo" 2018/2019