"Dinamo" ir MANA komanda
Nekad neesmu ticējis visādiem astrologiem, fenomenologiem, pareģiem, horoskopiem un visādiem citiem māņiem. Kaut pats "Sporta Avīzes" pirmsākumos kopā ar Armandu Puči esmu sacerējis t.s. horoskopus. Kopš 21. oktobra vakara, kad Rīgas "Dinamo", esot vadībā ar 2:1, tomēr bullīšos ar 2:3 zaudēja Soču komandai, man liekas, ka ir tāds fenomens kā lāsts. Nu ir kāds vai kādi par agrākiem grēkiem vai kaut ko tamlīdzīgu uzlikuši "Dinamo" komandai lāstu!
Nu nevar būt, ka tik fundamentāli neveicas vairākās spēlēs pēc kārtas! Un ka kā pārmijnieki, kas kļūdās, ir komandas vadošie spēlētāji. Kā Koltons Gilīss. Kā sestais - liekais spēlētājs uzlecot laukumā spēles priekšpēdējās minūtes beigās, par to dabūjot divu minūšu noraidījumu. Kura laikā tika zaudēti otrie vārti un pēc tam arī visa spēle. Kolēģis Ulvis Brože, kurš pēc katras spēles iet ģērbtuvē intervēt spēlētājus, savā tvitera kontā raksta, ka "tik sagrautu hokejistu pēc kļūdas un zaudējuma es redzu pirmo reizi." Koltons Gilīss: "Pirms došanās laukumā pat saskaitīju spēlētājus. Centos būt uzmanīgs. Bet viss noteik tik ātri..." Amerikānis Tims Sestito, kurš pērn bija "Dinamo" kaujinieciskuma karogs, pēc zaudējuma runā ar nolaistām acīm, bilstot, ka visapkārt ir pārāk daudz negatīvisma...
Vai iepriekšējā spēle ar Pētera Skudras un Ģirta Ankipāna Ņižņijnovgorodas "Torpedo". Zaudēti vārti trešās trešdaļas 10. sekundē. Kā tas ir iespējams? Gilīss zaudē centra iemetienu, torpēdietis met ripu zonā, pats pieredzējušākais "Dinamo" aizsargs Georgijs Pujacs, kuram būtu mierīgi jāaizslido uz savas zonas kreiso stūri, paklūp, bet viņa glābējs Džastins Šags, kurš tiek pie ripas pirmais, to caur savas zonas vidu (!?) jau met labajā malā esošajam Miķelim Rēdliham, lai uzsāktu ātro pretuzbrukumu. Bet ripa trāpa Dmitrijam Sjominam tieši uz nūjas, un rezultāts no 1:0 kļūst 1:1. Nu nevar Jānis Kalniņš tur vairs neko glābt, bet Sjomins tikai var pateikties Hokeja dievam un Džastinam Šagam. Diezin vai Sjomina komandas biedram iznāktu tik precīza piespēle...
Jautājumu un atbilžu stūrītī kāds blues man bruka virsū, ka Mika Indraša acī es esot pamanījis skabargu, turpretī Normunda Sējēja acī neredzot baļķi. Baļķus redzu itin labi un dažas skabargas arī, bet... Neatklāšu nekādu Ameriku. Tie, kas maniem rakstiem seko līdzi vairāku gadu garumā, varbūt būs pamanījuši, ka mēdzu būt subjektīvs (vai subjektīvi objektīvs). Kā daudzi citi manipulatori. Rakstot "Par Lauri, Miķeli un citiem čubrikiem", man bija doma sapurināt komandu. Arī Miku Indraši. Kurš no pašu puikām visvairāk dabūja pa ausīm. Lai taču tas Indrašis beidzot saņemas un ģērbtuvēs rītu sāk nevis ar kāda jauna bembja apspriešanu, bet met ripas vārtos. Izrādījās, ka Miks jau tāpat nezina, ko darīt ar ripu pretinieku zonā... Jo trīc rokas. Tāpat pa ausīm dabūja aizsargs Patriks Malens. (Pat gribēju viņu aizsūtīt mājās pie vecā Malena). Zinu, ka spēlētāji šad tad saviem komandas biedriem ārzemniekim pārtulko, ko par viņiem raksta. Vismaz kādreiz Artis Ābols Jūliusam Šupleram tulkoja. Gribējās, lai Malens arī sapurinās. Varbūt tas pat izdevās, jo Patriks pret Maskavas "Spartak" ielika tādu golu! Kā konfekti. Tādus arī no viņa gaidām... Bet. KOMANDA PSIHOLOĢISKI IR SAGRAUTA. Ne jau ar maniem rakstiem. Bet neuzvarēto spēļu sērijām.
Tāpēc "Dinamo" šobrīd ir vajdzīgi nevis nomaļus stāvošā padomi, bet gan psiholoģisks uzmundrinājums. Lai atgrieztu ticību saviem spēkiem! Tāpēc es kādu laiku (varbūt līdz tam brīdim, kamēr DR pametīs pēdējo vietu Rietumos, varbūt līdz sezonas beigām) nevienu spēlētāju INDIVIDUĀLI nekritizēšu. Arī galveno treneri Normundu Sējēju nē, lai gan solīju šim pašam blues, ka ķeršos arī Seikam pie ragiem. "Dinamo" statistikā, protams, paliks iedaļas pozitīvie, neitrālie, negatīvie - jo tā ir statistika, no kuras nevar aizbēgt. Tāpat kā no savas dzimšanas dienas un diemžēl arī miršanas dienas.
Ja kaut kā varu palīdzēt SAVAI komandai, esmu gatavs to darīt. Kaut vai izvadājot pastaigās Koltona suni, ja viņam tāds, protams, ir; dzerot tikai Miķeļa alu vai nedzerot alu vispār, ja tas palīdz utj;
"Dinamo"
Uzvārds | spēles | uzv-zaudēti m/m | vārti m/m | punkti (vārti+piespēles) | lietderība | metieni |
Pozitīvie | ||||||
Dārziņš | 21 | 11-2 | 14:3 | 9 (4+5) | +2 | 50 |
Šags | 23 | 8-6 | 15:11 | 9 (3+6) | -3 | 67 |
Gilīss | 22 | 7-5 | 14:12 | 10 (6+4) | 0 | 38 |
Bičevskis | 14 | 3-1 | 5:3 | 1 (0+1) | +2 | 7 |
Indrašis | 22 | 7-6 | 8:8 | 4 (0+4) | -2 | 40 |
Sestito | 22 | 7-6 | 12:14 | 6 (3+3) | -2 | 39 |
Ščastļivijs | 23 | 6-5 | 9:9 | 5 (2+3) | -2 | 66 |
Neitrālie | ||||||
M. Rēdlihs | 23 | 7-7 | 13:13 | 8 (5+3) | -4 | 40 |
Kulda | 5 | 0-0 | 0:0 | 0 | 0 | 1 |
Negatīvie | ||||||
Cibuļskis | 12 | 3-4 | 8:6 | 1 (0+1) | +3 | 19 |
J. Rēdlihs | 12 | 3-4 | 5:7 | 3 (0+3) | -1 | 10 |
Jeļisejevs | 12 | 2-3 | 2:3 | 1 (1+0) | -2 | 10 |
Razgals | 5 | 0-1 | 0:1 | 0 | -1 | 1 |
Malens | 23 | 6-8 | 15:21 | 8 (3+5) | -6 | 46 |
Toluzakovs | 9 | 2-4 | 3:5 | 1 (1+0) | -2 | 9 |
Ševčenko | 3 | 0-2 | 1:3 | 1 (1+0) | -2 | 6 |
Pujacs | 15 | 3-6 | 9:12 | 5 (1+4) | 0 | 31 |
Freibergs | 15 | 2-5 | 7:12 | 4 (1+3) | -3 | 16 |
Zīle | 14 | 1-4 | 3:9 | 1 (0+1) | -5 | 12 |
Galviņš | 22 | 5-9 | 15:15 | 9 (4+5) | +3 | 59 |
Jerofejevs | 15 | 3-7 | 6:14 | 1 (1+0) | -4 | 10 |
K. Rēdlihs | 18 | 4-9 | 7:18 | 3 (0+3) | -7 | 18 |
Skvorcovs | 19 | 2-10 | 4:13 | 2 (1+1) | -5 | 17 |
Pavlovs | 19 | 1-9 | 4:14 | 3 (0+3) | -4 | 14 |
Meija | 23 | 2-11 | 10:20 | 4 (0+4) | -1 | 29 |
Saulietis | 19 | 1-11 | 3:17 | 2 (1+1) | -5 | 16 |
+4 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Būtu citi laiki, varētu mierīgi visa komanda aiziet uz baznīcu, bet mūsdienās - varbūt griezties pie kāda pazīstama psiholoģijas speciālista? Lai salabotu komandas spēlētāju garu.
P.S. Ja būtu manā varā, visiem troļļiem nogrieztu pieeju sava viedokļa izteikšanai. Ja heiterisms un pa visām šķirbām ārā nākošā negatīvisms ir cena, kas jāmaksā par pilnīgi brīvu vārdu, tad labāk to nedaudz pafiltrēt. Problēma jau tāda, ka tādu filtru izveidot ļoti sarežģīti, jo lielākie troļļotāji māk daudz ko apiet, lai pietirstu informatīvo telpu. Bet pārāk ciešus filtrus jeb cenzūru būvēt par traku...
-2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Beidzot sāc mācīties Latvijas patieso vēsturi, un nevis to variantu, kuru Tev borē Tavi maizes tēvi Parašā.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Latvijas sūtnis Lielbritānijā Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, kā Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā — juridiski (de iure) Latvijas Republika turpināja pastāvēt, kaut faktiski (de facto) bija iekļauta citas valsts sastāvā.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]