Beresņevs. Šobrīd pirmais kandidāts
Pasaules čempionāts junioriem 1. divīzijā Vīnē beidzies ar Latvijas uzvaru. Kaut dažs pirms čempionāta mūsējiem atvēlēja vietu kaut kur pēc Vācijas un Norvēģijas. Tā taču lielā Vācija, kas vēl pērn spēlēja Elites grupā. Tie taču norvēģi, kuriem hokeja jaunatnes sistēma sakārtota kā Barontēvam dainas Dainu skapī. Bet Vīnē Latvijas izlase bija vienīgā, kas nezaudēja - piecās spēlēs izcīnot četras pamatlaika uzvaras un vienu bullīšos. Kopā 14 punkti. Tālāk Austrija (9), Kazahstāna (8), Norvēģija (7), Vācija (7) un Itālija (0).
Pirmās divas spēles ar Austriju (6:2) un Kazahstānu (5:3) redzēju tikai fragmentāri, taču tik pārliecinoši, kā mūsu puikas vazāja vareno Vāciju (4:1)? Prātā nāk U-20 izlases tagadējā trenera Leonīda Beresņeva 8:0 Tamperē 1997. gadā, pret to pašu Vāciju. 3:0 ar Itāliju bija kā nepieciešamais punkts uz i, un nav jēgas vainot puikas, ka ar 51 metienu guva tikai trīs vārtus, pēdējo ripu iemetot tukšos vārtos. Tāpat bija redzams un jūtams, ka vieni (Itālija) nevar uzvarēt, bet otriem (Latvijai) būs pagrūti zaudēt. Ja spēle pārsvarā rit tikai vienā zonā, tur kopā ir 11 spēlētāju, un ripai grūti atrast ceļu vārtos. Ko es būtu ieteicis Beresņevam? Spēlēt no aizsardzības. Lai Itālijas juniori uzbrūk, mēs viņus pārsteidzam pretuzbrukumos. Tad viņu zonā tādas drūzmas nebūtu.
No trim spēlēm, ko redzēju pilnībā, visnopietnākie konkurenti bija norvēģi. Tā bija divu spēkos līdzvērtīgu sāncenšu spēkošanās. 2:1 bullīšos tomēr bija pelnīts, nevis uzdāvināts.
Skaidrs, ka pēc šādām uzvarām kaifo jaunie hokejisti, priecājas vecāki un treneri, bet hokeja fani (līdzjutēji) sajūsmā spiedz, ka Latvijā aug varena jauno maiņa, kuri var spēlēt arī NHL. Vārtsargs Matīss Kivlenieks ārpus konkurences, sprindzināja Mārtiņš Dzierkals, Rodrigo Ābols un gandrīz visi pārējie, taču apgalvot, ka šie 22 kādreiz spēlēs Latvijas nacionālajā izlasē vai NHL? Nav man tādu pareģa spēju. Lai gan HK Rīga prezidents Roberts Augstkalns apgalvo, ka es esot no 1979. gada puikām tikai Raitim Ivanānam paredzējis vietu NHL. Kau tad (14-15 gadi) Raitis nebūt nebija lielākais talants šajā komandā.
Tāds stipri garš ievads iznācis rakstam par Beresņevu. Ja pirms U-20 čempionāta bija LHF uzstādījums: lai nospēlē U-20 čempionātu, tad lemsim! Nu lēmums it kā pats krīt rokās. Nu uzvarēja Leonīds Arkadjevičs, un viņam pirmā roka trijniekā Beresņevs - Nolans - Ābols. Kā tas Latvijas portālos bieži gadās, tautas domas Beresņeva, Nolana, Lindstrēma, Znaroka, Irbes, Kārļa Ulmaņa, Nila Ušakova utt. sakarā ir diametriāli pretējas. Vieni saka, ka tikai ar Nolanu iespējms latvju hokeja uzplaukums, citi atceras Znaroku, bet ur arī tādi, kas negrib Beresņevu. Kolēģis Juris Miņins Sportacentrs.com diskutēja, mēģinot pierādīt, ka no bijušajiem tieši Beresņevam lielākie panākumi, bet oponenti turējās pretī kā Cibiņš Buņģim Knipskas kaujā...
Tātad Nolans
2012. gads | 10.v. |
2013. gads | 11.v. |
2014. gads | 11.v. |
OS Sočos | 8.v. |
Znaroks
2007. gads | 13.v. |
2008.gads | 11.v. |
2009.gads | 7. v. |
2010.gads | 11.v. |
2011.gads | 13.v. |
OS Vankūverā | 12.v. |
Lindstrēms
2002.gads | 11.v. |
2003.gads | 9.v. |
2004.gads | 7.v |
OS S-sitijā | 9.v. |
Beresņevs
1996.gads | 1.v. B grupā |
1997.gads | 7. v. |
1998.gads | 9.v. |
1999.gads | 11.v. |
2005.gads | 9. v. |
OS Turīnā | 12. v. |
Beresņeva pieredze ar U-20
1996. gads | 12.v. jeb 2.v. B grupā |
1997. gads | 12.v. jeb 2.v. B grupā |
1999.gads | 15.v. jeb 5.v. B grupā |
2001.gads | 18.v. jeb 8.v. B grupā (cūciņas) |
2002.gads | 21.v. jeb 3. v. C grupā (atgriežas B) |
2007.gads | 13.v. jeb 3.v. 1. divīzijā |
2011.gads | 11.v. jeb 1.v. 1. divīzijā |
2016. gads | 11.v. jeb 1.v. 1. divīzijā |
Beresņeva pieredze ar U-18
1994.gads | 18.v. jeb 2.v. C grupā |
2010.gads | 9.v. |
Ja man kā lēmējam noliek priekšā četrus šādus CV, tad tur daudz ko lemt un prātot nav. Beresņeva CV ir visspēcīgākais. Arī Znarokam ir U-20 un U-18 pieredze, bet viņš nav pretendents.
P. S. Par nacionālās izlases galveno treneri LHF Valde lems 6. janvārī. LHF prezidents Kirovs Lipmans esot par Beresņevu.
[+] [-]
Lai vai kā, bet es patiešām dotu iespēju Beresņevam, bet ne īsāk termiņā kā 3-4 sezonas, lai varētu spriest par rezultātiem.
+2 [+] [-]
[+] [-]
Ābola "-" ir iespējamās problēmas ar izlases gatavošanu vasarā olimpiādes kvalifikācijas turnīram.
Nolana lielākais mīnuss ir Lipmans, kurš Nolanu ņems tikai, ja citus nedabūs un par mazāku algu, kā agrāk!
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Ja paņemam TIKAI šo periodu, tad kvalifikācijā viņš aizsūtīja Baltkrievijas izlasi uz mājām autobusā (un tur bija viņa TIEŠS nopelns, ka ļoti drosmīgi un avantūristiski izspēlēja spēles izskaņu).
2005. gada PČ - tas bija lokauta gads, kad PČ spēlēja tik daudz NHL stāru kā nekad un Latvija vienalga bija 9. vietā (panākums, kas pēc tam tika uzlabots vai atkārtots tik divreiz, pie Znaroka).
Ar visu to Latvija pret Kanādu nospēlēja 4-6 ar visu strīdīgo Ankipāna golu, ko Brodērs notvēra jau pēc tam kā ripa bija vārtos un faktiski Kanādieši tikai pašā mača izskaņā nodrošināja drošāku pārsvaru. Pret ASV Latvijas uzvaru noraka bēdīgi slavenais Šindlers.
Turpinājumā uzvara pār Slovēniju, Ukrainu, neizšķirts pret Somiju. Un tikai beigās bezcerīgais 1:9 pret Zviedriju.
Bet tagad pastāsti, lūdzu, ar ko šāds 2005. gada PČ ir labāks par Nolana laikā iespēto? Ij kanādieši ar amerikāņiem pačakarēti, ij Somijai sabojāts noskaņojums, visi ņemamie pretinieki salikti... .
OS - neizšķirts pret ASV, cīkstēšanās ar slovākiem... nu jā, tad Krievija, Zviedrija ar divien nokautiem un beigās arī neko neizsakošs zaudējums Kazahstānai. No otras puses - tad bija cits turnīra formāts kā tagad un nevarēja zaudējot visās grupu turnīra spēlēs vēl cerēt uz spēlēšanu play-off.
Es gaidu tikai vienu. Kad šie Bereseņeva heiteri atklāti pateiks: Mums Beresņevs nepatīk tikai tāpēc, ka viņš ir Beresņevs! Nevis izdomās kaut kādas puspatiesības un mārrutks zina ko.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Beresņevam vidēji 9. vieta un tikai reizi ir bijis ārpus Top10.
Piedošanu, bet vēsture rāda, ka Nolanam līdz Beresņeva rezultātam vēl ir jāaug.
[+] [-]
Cik man zināms, visi, ar kuriem savulaik LB izlasē bija konflikti, vairs izlases līmenī hokeju nespēlē un no tā laika ir pagajuši gandrīz 10 gadi. Kopš tā laika visi ir mainījušies un emocijas noplakušas.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
BERESŅEVS
PČ: 4 PČ, 12 uzvaras 3 neizšķirti 15 zaudējumi, Vārtu attiecība – 109:99, vidēji 9. vieta
OS: 4 zaudējumi, 1 neizšķirts, Vārtu attiecība – 11:29, 12. vieta
OSK: 2 turnīri, 6 uzvaras, 1 zaudējums, Vārtu attiecība – 63:12, Kvalificējās vienām OS
NOLANS
PČ: 3 PČ, 7 Uzvaras, 14 Zaudējumi (1 OT), Vārtu attiecība - 45:68, vidēji 10.66 vieta.
OS: 1 uzvara, 4 zaudējumi, Vārtu attiecība – 9:13, 8. vieta
OSK: 1 turnīrs, 2 Uzvaras, 1 Zaudējums, Vārtu attiecība – 11:7, Kvalificējās OS
Te, kā jau var saprast ir visu Latvijas izlasei svarīgāko turnīru apkopojums.
Pēc šī salīdzinājuma Beresņevs uzvar Nolanu ar 2:1. Turklāt tas viens... jā, OS ir svarīgs un tur jau nav divu domu, BET... Vai Latvijā tas tā tiek uztverts? Jebšu - vai ir tā, ka PČ ir "kaut kādi" turnīri, kamēr "īstā spēlēšana" sākas OS? Nu nav. Nedz hokejistiem un LHF, nedz faniem, kuri arī katrā PČ turnīrā grib rezultātu.
Līdz ar to OS>PČ. Jā! Vai OS>2xPČ? Vai OS>3xPČ kā to visu skatīties?
Un pats OS. Tas ir turnīra formāta nopelns. Zaudēt VISAS grupas spēles un VIENALGA tikt pie iespējas spēlēt par tikšanu plejofos. Kāds ir gala iznākums šajā gadījumā? Tā godīgi Nolanam ir viena uzvara, Beresņevam - viens neizšķirts (kad tādi vēl bija atļauti). Zaudējumu skaits vienāds.
Var gari un plaši diskutēt par tām rezultāta starpībām, bet... OS turnīrā, pie mūsu laiku nolikuma tas NEKO nenozīmē, kā redzams, jo gan Nolans, gan Znaroks varēja pirmajos mačos darīt ko grib un koncentrēties tik vienam mačam, kas faktiski tā arī sanāca. Tik ar piebildi, ka Nolanam patiešām sanāca, bet Znarokam nedaudz pietrūka (Bet Čehija TOP sastāvā, manuprāt, ir vismaz mazliet labāka komanda kā Šveice).
(Tas jau nav jāskaita pie atbildes Abragam)Patīk Nolans? Ļoti labi! Nav jau runa par to, ka visiem ir jāheito viņš. Taču tāpēc nevajag izdomāt kaut kādus šausmu stāstus, un uz tā fona celt Nolanu.
Ja paskatās ciparos (un tie ir objektīvi, bez kaut kādām simpātijām), tad Nolans zaudē Beresņevam un pat tas vienīgais panākums, kas kanādietim ir... nē, es nesaku, ka tas neskaitās. Tas skaitās un vēl kā, taču... viena uzvara (Pret Šveici)... pret Beresņeva vienu neizšķirtu (PRET ASV!). Piedošanu, ja tā ir tā lielā starpība starp šiem treneriem, tad Nolanam būtu nevis par NHL jāsapņo, bet jābrauc uz kādu Karagandu trenēt.
P.S.
Atkal Abragam - par to mēs jau runājām. Tev patīk, baigi forši un es pat teikšu, ka man par to prieks! Tikai daudziem Nolana patikšana ir vienlīdzīga ar jebkuru citu vietējo treneru (Beļavska, Beresņeva utt.) "nolikšanu", nemaz nemēģinot iedziļināties šai jautājumā. Un, kas pavisam smieklīgi, tiek piesauktas kaut kādas patikšanas, cīņasspars utt., kas ir Latvijas izlases jaunums un pirms tam nebija.
Piedošanu vēlreiz, ja pie tā paša Beresņeva šādi rezultāti bija bez motivācijas spēlējošajiem, tad atliek vien Zirnim vai kam citam atsaukt atmiņā indiāņu kaujas saucienus un medaļas būs kabatā!
+1 [+] [-]
Arī Beresņevs nav supertreneris par kuru tagad visiem jāfano. Taču viņš nav tik slikts kā daudzi viņu grib pataisīt tikai tāpēc, lai uz šī fona izceltu (par to vai ir tas pamatoti vai nav, minēju iepriekšējā komentārā) savu favorītu.
Abi divi treneri kā treneri. Abi atbilstoši Latvijas izlases līmeņa komandas vadīšanai. Katrs ar savu redzējumu.
Latvijas izlases panākumus nosaka nevis treneris, bet gan tas kādi spēlētāji ir izlasē. Nolans novāca sava laika All-Stars izlasi, dabūja OS uzspīdēt. Beļavskim tika labi ja ap 50-40% (kad par to rakstīju pirms PČ daudzi teica, ka tas jau nekas neesot, tie atkritēji jau tāpat rezultātu neveido... lai gan tie paši oponenti pie katra raksta par to, ka kāds no izlašniekiem nespēlēs, mēģināja viens otru pārspēt heiterismā) no tās izlases un gandrīz izkrita līmeni zemāk. Nav Latvijā to resursu tik daudz, lai varētu teikt, ka TRENERIS ir tas, kurš šīs izlases veido (kā tas ir Kanādā, Krievijā utt. TOP valstīs). Mums spēlē kas var (kā Vorobjovs teica - visi, kas var pārslidot pār laukumu).
[+] [-]
Tāpat manāmi progresējušas Vācija, Dānija, Norvēģija, Itālija, Austrija, Šveice u.c. Tas man liek domāt, ka Nolanam bija grūtāk kaut ko sasniegt, jo konkurence un līmenis augstāks.
Es par 99% apgalvot,ka Beresņevs ar savu taktiku, redzēju un izpratni neizcīnītu pat minimumu, ko paveica Nolans.
[+] [-]
[+] [-]
Tas pats Nolans pirms Latvijas izlases 15 gadu laikā tik divas sezonas bija strādājis par treneri PRO hokejā. Jā, NHL... bet tā bija tāda akcija, kas beidzās ar zināmu vilšanos no Ņujorkas puses.
Par to progresu. Atkal šeit spīd cauri tas, ka Beresņevu asociē ar deviņdesmito gadu izlasēm un PČ, bet, tā kā jau labs laika strēķītis ir pagājis, visādas leģendas uzradušās, tad arī liekas, ka Latvijas izlase, ar veco Dinamo sastāvu sita visas komandas, kas bija no hokejam ne tik tradicionālām valstīm. Tajā pašā laikā "aizmirst" 2005.-2006. gada posmu. Arī tad visas minētās valstis bija jau ļoti labā līmenī (tas, ka Latvijā tās uztvēra vēl aizvien kā "kaut kādas", tā ir cita lieta). Vācija bija Latvijai sadevusi pa degunu 02. gada OS un 2004. gadā spēlēja 1:1, Šveice jau nu nekad nav bijusi nenovērtēta un Latvijai ar to kapiņi bija vēl no B grupas laikiem.
Savukārt, par Itālijas un Austrijas nespēku Beresņeva laikos nevajag stāstīt, jo tieši šīs izlases bija salikušas Latviju gan 97. gan 99. gada PČ.
Tas, ka Latvijā šīs izlases uzskatīja (daži vēl aizvien uzskata) par "klientiem", nenozīmē, ka tās reāli bija vājas. Cita lieta, ka mūsu pusē izlases iedalās divās kategorijās - ĻOTI stiprās un ņemamās. Tāpēc tāda Itālija vai Austrija, kas visu laiku ir bijusi ņemamā, liekas vājākas, lai gan zaudējumi (un ne viens vien) pret šīm izlasēm ir bijuši PČ visādos laikos un pie dažādiem treneriem.
Par tiem procentiem - tagad var runāt PILNĪGI jebko. NU PILNĪGI jebko, jo ... a pārbaudīt vai salīdzināt ta nevar... Nu tev liekas tā... citam liksies savādāk. Pārbaudīt ko konkrētā laikā ar konkrētu sastāvu var paveikt divi dažādi treneri nav iespējams. Tāpēc tās ir spekulācijas un fantāzijas.
[+] [-]
[+] [-]
Beresņeva pirmās trenēšanas laikā tā "vecā Dinamo" formāta Latvijas izlase zaudēja(4:5) un spēlēja neizšķirti (1:1) ar Itāliju, zaudēja Šveicei (3:5), Austrijai (2:5).
Vispār, par Šveici kā "vājo" komandu runāt ir muļķīgi, jo knapi izmokot uzvaru pār viņiem Latvija tika Elites grupā un pēc tam, PČ ietvaros, ir bijušas retas uzvaras.
Atkal, ja mēs jau pārceļamies uz otro Beresņeva darba cēlienu, tad Latvijas izlase no tiem pašiem vāciešiem, kā jau minēju 2002. gadā norāvās Olimpiādē un PČ, bet 2004. gadā spēlēja neizšķirti.
Kā jau teicu, Latvijas hokeja fani izlases iedala Stiprajās un pārējās. Savukārt, visas izlases, kas ir "pārējās" tiek uzskatītas par švakām un tiklīdz Latvijas komanda tām zaudē sākas "atklāsmes", ka, redz, hokeju prot spēlēt ne tikai Kanādā, Krievijā, Zviedrijā un Latvijā...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Priekš tiem, kas nezina, par ko ir runa: PRO sports ir apmēram tāds pats šovs kā teātris vai kino, tāpēc būtiska ir nozīme aktieriem, par kuriem publika balso ar saviem maciņiem (pērkot biļetes u.t.t). Salīdzinot, Nolanu un Beresņevu - nepārprotami, tautas simpātijas ir pirmā pusē. Arī tas ir arguments...
[+] [-]
[+] [-]
Bija Beresņeva laiki, 90-tajos vai 2005. gadā, viņš bija labs un tautā mīlēts. Tagad nesen bija Nolana laiki, simpātijas viņa pusē. Ar sabiedrības viedokli var manipulēt dajebkā un tam NEKĀDĀ GADĪJUMĀ nav jābūt kā rādītājam.
Beigu beigas, ja paprasītu, kas ir populārāks - OLAS (ir tāds muzikāls veidojums) vai Sinfonietta Rīga, es varu garantēt, ka būs nospiedošs pārsvars pirmo pusē... lai gan otrajiem būs DAUDZ lielāka muzikālā vērtība.
Par maciņiem... ir mainījusies spēļu apmeklētība atkarībā no trenera un parādītās spēles? Lielos vilcienos, neskaitot kaut kādu citu ārēju faktoru dēļ radušās svārstības, kā gāja, tā i iet uz hokeju. Tāpat arī turpinās nākt... vai tur būs Beresņevs, Nolans vai dajebkurš cits treneris.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]