Cik profesionāli Latvijas sportā klubi strādā ar sponsoriem? Naudas devēju skatījums

Un potenciālo sponsoru saraksta priekšgalā pēdējos gados notikušas pārmaiņas - Latvijas sporta tirgū savu vietu pārliecinoši nostabilizējušas totalizatoru kompānijas, un šobrīd eksistē tādi iepriekš grūti iedomājami jēdzieni kā „Optibet” hokeja virslīga, „SynotTip” futbola virslīga un „SynotTip” handbola virslīga, kā arī „OlyBet” basketbola līga. Kopš šīs sezonas sākuma, kad jaunā LHF vadība oficiāli noslēdza vienošanos ar „Optibet sporta bāru”, visu trīs populārāko komandu sporta veidu Latvijas čempionātu nosaukumos ir totalizators (precīzāk sakot, ar totalizatora brendu saistīts cita veida uzņēmums).

Tā ir Latvijas sporta tendence, kas nav nav unikāla ne Baltijas, ne visas Eiropas mērogā. Piemēram, šosezon dažādu totalizatora nosaukums ir atrodams katrā septītajā UEFA dalībvalsts augstākajā līgā (arī Slovākijā, Austrijā, Čehijā, Rumānijā, Skotijā, Turcijā, kā arī Izraēlā, kuras Līgas kausa izcīņa tieši tā arī saucas – „Toto Cup”).

Kopumā no 23 Latvijas hokeja, futbola un basketbola vīriešu komandām, kas šosezon ir augstākajās līgās, veselām astoņām savu atbalstītāju sarakstos ir ar totalizatoru biznesu tieši saistīti uzņēmumi. Īpaši šajā ziņā izceļas Liepājas komandas, kuras trijos dažādos sporta veidos savākušas pilnu komplektu – 11.lv atbalsta Liepājas futbola komandu, hokeja līgā spēlē „Liepāja/Optibet”, bet basketbolā sastopama „Betsafe/Liepāja”. Citos komandu sporta veidos šāda veida sadarbības novērojamas retāk, taču ne jau tāpēc, ka netiktu mēģināts tādas nokārtot. Un papildus tam, ka Latvijas vietējo sportu par zelta raktuvēm uzskatīt patiešām nevar, vairāku Sportacentrs.com uzrunāto uzņēmumu pārstāvji gan anonīmi, gan atklāti neslēpa, ka arī pašu piedāvājumu izteikšanā klubiem vēl ir iespējas spert plašus soļus uz priekšu.

Latvijas augstāko līgu klubi ar totalizatoru savā sponsoru sarakstā

Futbolā: Liepāja/Mogo (11.lv), Riga FC (Optibet), Jelgava (SynotTip)
Hokejā: Liepāja/Optibet, Kurbads (SynotTip), Mogo (11.lv)
Basketbolā: Liepāja/Betsafe, Valmiera/Ordo (11.lv), TTT Rīga (11.lv)
Volejbolā: Jēkabpils Lūši (Optibet)
Florbolā: Betsafe/Ulbroka

Ko var darīt vidusmēra sporta klubs, kuram logo vieta uz formas krekliem tukša, komandas nosaukumā tikai pilsēta, bet krietna artava sezonas budžetā ai kā noderētu? Visbiežākais un elementārākais risinājums ir e-pasta vēstule uzņēmuma mārketinga daļas vadītajam ar sadarbības piedāvājumu. Sastādīt profesionālu un sponsoram pievilcīgu piedāvājumu gan par elementāru lietu nevar nosaukt, un tā ir lieta, ar ko vairāki sporta klubi grēko.

„Lielo sporta notikumu organizētāji un federācijas, meklējot sponsorus, arī ir attiecīgi sagatavojušās, to profesionalitāte šajā ziņā ir līmeni augstāk,” paskaidroja 11.lv mārketinga vadītāja Madara Zute. „Atsevišķi klubi un komandas, lai arī nenoliedzami ir pozitīvi izņēmumi, nereti atsūta tikai aprakstu, kas mēs esam un ko meklējam. Ir komandas, kurām jau pašā sākumā ir konkrēti dati un detalizēts piedāvājums, kuru tad arī var apspriest, un ir komandas, kuras arī pēc lūguma tādu piedāvājumu sagatavot nemaz to neizdara. Reizēm liekas, ka gluži vienkārši nezina, kā to izdarīt, un trūkst kompetences šajā ziņā. Ir gadījies arī saskarties ar pavisam paviršu attieksmi, kad atsūtītajā prezentācijā palicis cits zīmols. Tas, protams, mūsu interesi par sadarbību ļoti mazina jau sarunu sākuma punktā.”

Lai sponsorēšanas piedāvājums atstātu labāku iespaidu, kā nepieciešama lieta tiek minēta konkrētība, proti, uzreiz darīt zināmu, uz cik lieliem līdzekļiem tiek cerēts. Kopā ar piedāvājumu, ko īsti klubs piedāvā pretim, tas jau veido konkrēta darījuma aprises, kuras var apspriest un pielāgot, kamēr nostāja „jo vairāk jūs dosiet, jo labāk” nemaz nav tik efektīva, jo rada iespaidu, ka klubam attiecīgi nemaz nav plānu, kā tieši sponsora atbalstu izmantot. Ar totalizatora zīmoliem saistītie uzņēmumi šobrīd arī savā ziņā sadalījuši tirgu un pēc jauniem atbalstāmajiem nemaz tik nadzīgi neskrien.

„OlyBet” basketbola līgas ģenerālsponsora mārketinga un pārdošanas vadītājs Alvis Kindzulis apstiprināja, ka no dažādu sporta veidu klubiem ik pa laikam tiek saņemti piedāvājumi sadarbībai: „Taču mums jau ir laba sadarbība ar LBS un Latvijas basketbola izlasi. Katru jaunu piedāvājumu varam papildus izvērtēt, bet šobrīd Latvijas vietējo komandu līmenis ir tāds, kāds tas ir, un ar konkrētiem klubiem par sadarbību neesam vienojušies. Konkrēti par piedāvājumu kvalitāti runājot, bieži redzams, ka tie ir standartizēti un bez īpašas oriģinalitātes, proti, netiek padomāts par konkrēto sponsoru, kādas idejas un piedāvājumi varētu interesēt tieši viņu, ņemot vērā uzņēmuma specifiku.”

Ņemot vērā Latvijas līgu ierobežotos resursus TV reitingu un līdzjutēju skaita ziņā, skaidrs, ka komandām ir grūti piedāvāt kaut ko īpaši kārdinošu sponsoriem. Varētu likties pašsaprotami piedāvājumā iekļaut lietu, kas neko nemaksā (izņemot darbu), proti, sponsora iekļaušanu savos sociālo tīklu ierakstos, bet arī tas ne vienmēr iekļauts sākotnējā piedāvājumā, savukārt patiešām izceļamu un oriģinālu piedāvājumu piemēru sporta klubu izpildījumā ir ļoti maz. Kā vienu komandu, kas nekautrējas izmantot arī netradicionālus veidus publicitātes meklēšanai un līdzjutēju interese kurināšanas mēģinājumiem, var piesaukt „Riga FC”, kas, piemēram, sava atbalstītāja „Optibet” rallijkrosa video tapšanai neliedza savu preses dienesta pārstāvju dalību. Tāpat pie pozitīviem piemēriem, kā ar ierobežotiem resursiem, kas vairākus desmitus reižu mazāki nekā virslīgu komandās, tāpat var izdarīt vairāk nekā var gaidīt, tiek minēta Latvijas Riteņbraukšanas federācija.

Daudzos gadījumos arī nekas unikāls nav nepieciešams, un augstāk tiek vērtēta saprotoša attieksme un cilvēciska iedziļināšanās situācijā. Ar entuziasmu un pastāvēšanu par savu komandu vai sporta veidu iespējams radīt pozitīvu iespaidu gan par sevi, gan sponsoru arī pieticīgā auditorijā. Kāda totalizatora pārstāvis portālam Sportacentrs.com atzina, ka bieži vien sponsorēšanas sadarbībai pienāk gals tāda banālā iemesla kā nevērīgas attieksmes dēļ. Tika sniegts piemērs: „Bija tāds gadījums, ka sarunājām publikāciju masu medijā, kur būs mūsu partneru galerija. Vēlāk skatos, ka šajā galerijā ir ieliktas vairāk nekā 50 bildes, bet mūsu logo redzams labi, ja trijās. Ko tur vēl piebilst?”

Tieši sava logo un nosaukuma ieraudzīšana medijos ir sponsoru kārotā lieta, ļoti svarīgi šajā ziņā, cik bieži komanda parādās TV ekrānos. Pat komanda, kuras spēles vidēji apmeklē, teiksim, 500 un vairāk līdzjutēju, tikai ar to vien sponsoriem nebūtu interesanta. Un cik Latvijas komandas tad vispār var lepoties ar šādu apmeklētību? Tāpēc uzsvars tiek izdarīts uz sava uzņēmuma vārda iekļaušanu komandu un līgu oficiālajos nosaukumos, taču arī tas ne vienmēr garantē vēlamo efektu – jaunie nosaukumi nereti ir gari un sarežģīti, un medijos sponsora nosaukums labskanības un lakonisma dēļ tiek pastumts malā. Piemēram, cik daudzi sporta aktīvākie līdzjutēji spēs bez minstināšanās nosaukt Spānijas futbola čempionāta pilno nosaukumu („La Liga Santander”) vai Latvijā bieži piesauktās Lietuvas basketbola līgas pilno apzīmējumu („Betsafe” LKL)?

Viena lieta ir publicitātes trūkums, kamēr pavisam cita – nelāga publicitāte. Pavisam nesens piemērs ir „Liepājas/Mogo” piesaistītais aizsargs Aleksis Sarate, kurš Argentīnas tiesas pirmajā instancē notiesāts par izvarošanu, bet joprojām pastāv par savu nevainīgumu. Lieta noteikti nav tikai balta vai tikai melna, bet tāpat nu atliek tikai minēt, cik patiesībā priecīgi par šo papildinājumu ir Liepājas finansiālie atbalstītāji. Nestabilitāti un potenciālu iedragāt savu reputāciju kā nopietnus argumentus, kādēļ ar skepsi izskata iespēju uzsākt sadarbību ar futbola Virslīgas klubiem, piesauca arī „OlyBet” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kindzulis: „Spēlētāju sastāvi komandām lielā mērā nomainās ik pēc pusgada, vietā ierodas jauni un mazpazīstami leģionāri, ir liela rotācija, attiecīgi arī komandu spēku samēri ir ļoti mainīgi. Klāt vēl pieliekot Virslīgas reputāciju ar sarunāto spēļu skandāliem...”

Sporta atbalstīšana ir patīkama lieta, taču aplami arī uzskatīt, ka tā būtu labdarība. Uzņēmumiem galvenais mērķis šajā ziņā ir sava zīmola veidošana un stiprināšana, tāpēc komandas, kuras atbalstīt, tiek izvēlētas gan tīri reputācijas dēļ, gan to pārstāvju spēju ieklausīties sponsoru iebildumos, ieteikumos un gluži vienkārši vēlmēs, proti, sadarbības cilvēcīgo apstākļu dēļ.

Šajā ziņā gan novērojamas lielas atšķirības – dažas komandas un federācijas noslēdz striktus sponsorēšanas līgumus, kuros viss jau iepriekš saskaņots pa punktiem, savukārt citām līgums ar sponsoru ir vairāk kā vadlīnijas, kuras laika gaitā tiek pieskaņotas abu pušu vēlmēm, un sadarbība principā turpinās tik ilgi, kamēr abas puses ir priecīgas. „Jā, mēs kā potenciālie sponsori esam savā ziņā sprukās, jo auditorijas lielums Latvijā ir ierobežots,” sacīja 11.lv pārstāve Madara Zute. „Taču ir arī savas priekšrocības – sadarbībās novērojama lielāka elastība un operativitāte kā lielo valstu tirgos. Kā arī izmaksu ziņā – salīdzinot ar pasaules vai pat vienkārši citu valstu tirgu sponsorēšanas izmaksas, Latvijā vairumā gadījumu tās ir pieejamākas.”

Cik īsti pieejamas tad šīs izmaksas ir? Naudas skaitīšana vienmēr bijusi aizraujoša nodarbe, it sevišķi, ja runa ir par citu kabatās esošu naudu. Un nacionālajām federācijām par saviem ienākumiem jāatskaitās publiski, un iepriekšējo gadu deklarācijās var novērot, ka „Olympic Casino” 2015. un 2016. gadā LBS rēķinā ieskaitīja 155 tūkstošus eiro. Savukārt LHF 2016. gadā no „Optibet” saņēma 14 tūkstošus eiro, tiesa, tas vēl bija pirms kļūšanas par Virslīgas ģenerālsponsoru, un tajā gadā „Optibet” vārdā bija nosaukta Latvijas kausa izcīņa. Šobrīd kuluāros tiek minēts, ka „Optibet” un „SynotTip” attiecīgi LHF un futbola Virslīgai sezonā sniedz atbalstu ap 70-100 tūkstošiem eiro. Te gan jāpiemin, ka sadarbības veidi var būt ļoti atšķirīgi, piemēram, iekļaujot vai neiekļaujot sponsoru produktu (baneru, reklāmas video, brendoto formas tērpu) ražošanas izmaksas, tā ka nav korekti no publiski pieejamajiem dāvinājumiem vien vērtēt, kurš sporta veids dārgāks vai lētāks.

Paši uzņēmumi un klubi, protams, nav noskaņoti dalīties ar konkrētiem datiem par savām sadarbībām, bet, lai iegūtu savu logo uz oficiālā spēļu krekla un/vai vārdu komandas nosaukumā, aptuveni var runāt par 2-3 reižu mazāku summu uz sezonu nekā visas līgas sponsorēšanai. Tā ka gluži par niecīgām šīs izmaksas tomēr nevar nosaukt, lai vai kādas tās arī nebūtu attiecībā pret kaimiņvalstīm un Rietumiem. Un šeit arī parādās interesanta atziņa, ka tieši piedāvājumu noformēšanā dažreiz arī salīdzinoši sīkie un mazpilsētu projekti, piemēram, par vietējās sporta halles renovāciju, ir soli priekšā augstāko līgu klubiem.