Kas tālāk? Trauku plēšana, šķiršanās… vai kopīga nākotne?

Jau pirms olimpiskajām spēlēm kuluāros tika runāts, kas notiks pēc atgriešanās no Rio? Vai Jānis ar Sašu spēs izturēt vēl četras sezonas? Skaidrs, ka tuvākās pāris nedēļas duetam būs ļoti grūtas visādā ziņā. Šo rindu autora prognozes jau pirms došanās uz Rio bija piesardzīgas: "medaļa šim pārim nespīd." Prognozēju 9. vai maksimums 5. vietu. Teiksiet, ka noskaudu… Nebūt nē! Šī pāra vājākā vieta ir psiholoģija, kam šoreiz klāt nāca arī izšaušanās pēdējos Pasaules kausa posmos. Kamēr vadošie dueti mērķtiecīgi gatavojās četrgades svarīgākajam turnīram, Latvijas komanda izvēlējās piedalīties turnīros, kur skaidrs, ka nopelnīja naudu, ieguva medaļas, taču... izgāza olimpiskās spēles. Lai gan rezultāti liecināja, ka sasniegta laba sportiskā forma (četros pēdējos PK posmos sasniegts labāko četrinieks), Rio degviela un, iespējams, arī eļļa SAMSME automašīnai beidzās. Ne tik daudz fiziski, cik psiholoģiski. Pietrūka emociju un noturības. Kā būtu, ja pēdējie Pasaules kausa posmi tiktu ziedoti, nekad vairs neuzzināsim, taču paspekulēt varam.

Šo mūsējo klupienu nevajadzētu vērtēt tik šauri, taču skatīties plašāk. Ja vēl īsi pēc Londonas olimpiskajām spēlēm dažs labs pa muti viļāja vārdu salikumu “Latvija – pludmales volejbola lielvalsts”, tad reālā situācija izrādījās krietni skarbāka. Pekinā viena 9. vieta, Londonā – 9. un bronzas medaļas, bet Rio pāragra izstāšanās un tikai 19. vieta… Šie ir tikai skaitļi, taču paredzu, ka ar katru gadu situācija kļūs arvien smagāka. Ja citās valstīs ir vienotas pludmales volejbola sistēmas, tad Latvijā tikai individuāli centieni. Jā, ir stabils finansiālais atbalsts vadošajiem valsts sportistiem, taču tas neveicina jaunu spēlētāju progresu un ienākšanu pieaugušo pludmales volejbolā. Pēdējo gadu Latvijas pludmales volejbola sasniegumi nav sistemātiska darba (sistēmas) rezultāts, bet gan atsevišķu fanātiķu paveiktais. Andris Šmēdiņš, Genādijs Samoilovs, Aigars Birzulis – šie vīri Latvijas pludmales volejbolā (divi no viņiem arī klasiskajā) paveikuši daudz. Ir vēl pāris, kuri palikuši ēnā, taču šie trīs vaļi uz mugurām tur milzīgo Latvijas pludmales volejbola bumbu. Lai vīriem laba veselība, taču nekas nav mūžīgs. Skaidrs, ka Andris ar Genu vairāk domājuši par saviem dēliem, taču kopā ar viņiem izauguši vēl pāris brekši, kuriem nu sekotāju īsti nav. Teiksiet, ka neko nesaprotu un esmu totāls pesimists, taču diezgan droši prognozēju, ka nākamais jaunais spēlētājs no Latvijas, kurš pēc gadiem pieciem nostabilizēsies vīru pludmales volejbolā atkal būs Samoilovs – Mihails Samoilovs. Un tas atkal būs tēva ražots produkts. Vaicāsiet, kurš vēl, atbildēšu, ka šobrīd tādu pie apvāršņa neredz. Dāmu pludmales volejbolā nākotne izskatās cerīgāka. Mārtiņa Pļaviņa ģimenē aug divas meitas (septembrī gaidāma trešā). Cerība, ka pludmales volejbolu iemīlēs viņa meitas ir Tomam Šmēdiņam, tāpat Kreiļa meita un dēls. Ja tavs uzvārds ir Samoilovs un vectēva vārds Genādijs, tad arī tu visticamāk nonāksi pludmales smiltīs (tas par Sašas atvasēm). Līdz jaunās paaudzes iekāpšanai pludmales volejbola laukumā gan vēl nedaudz jāpagaida, taču cerības ir - gēni labi… Atliek vien cerēt, ka citu vadošo valstu pludmales volejbola sistēmas līdz tam jau nebūs tik spēcīgas, ka Latvija šajā ziņā varēs tikai pienest ūdeni, esot gaismas gada attālumā.

Par vienotas sistēmas izveidi ir jādomā un ne tikai… Ir arī jāķeras pie darīšanas, pretējā gadījumā pludmales volejbols Latvijā beigsies pēc tam, kad pludmales šortus uz nagliņas pakārs mūsu šī brīža vadošie. Viss šis iet roku rokā ar klasisko volejbolu, kurš šobrīd Latvijā piedzīvo smagu slimību, un jācer, ka izdzīvos. Organizācija, kurai būtu jārūpējas par sporta veida izaugsmi un attīstību, tai skaitā visu augstāk minēto ir Latvijas Volejbola federācija. Var jau visu laiku čīkstēt par naudas trūkumu, taču ir lietas, kuras var paveikt bez milzu finanšu līdzekļiem. Nemētāšos ar akmeņiem, tikai aicināšu izbeigt kaifot par to, kas mums ir (arī tas nešaubīgi ir nepieciešams), bet kaut nedaudz padomāt par nākotni.

Par kaifu runājot, žēl, ka Rio smiltīs tas viss beidzās tik ātri. Jānis ar Sašu šobrīd ir stabils pasaules top 10 pāris, un šis mirklis ir jābauda. Jānis ar atrāvienu šobrīd ir Latvijas labākais pludmales volejbolists, tāpēc volejbola draugiem atliek vien baudīt mirkli. Mums palaimējies, ka dzīvojam laikā, kad šī salīdzinoši jaunā sporta veida viens no vadošajiem pasaules spēlētājiem nāk tepat no Kuldīgas. Baudīsim mirkli…

Nākotne...

Atgriežoties pie SAMSME nākotnes plāniem… Par tiem vislabāk zinās teikt vīri paši, taču šobrīd kaut ko mainīt, manuprāt, būtu neprāts. Rezultāti pēdējo četru gadu nogrieznī bijuši augstvērtīgi, valsts finansiālais atbalsts pietiekams, pateicoties pašu un komandas menedžera veikumam izdevies uzaudzēt pienācīgu sezonas budžetu, lai komfortabli justos visi. Šajā brīdī kaut ko mainīt būtu neprāts arī tajā ziņā, ka kaut ko labāku ne viens, ne otrs no večiem neatradīs, jābūt reālistiem. Kaut kur apkārt ganās Mārtiņš Pļaviņš, viens otru atraduši Edgars Točs un Rihards Finsters, kā arī Toms Šmēdiņš un Aleksandrs Solovejs, taču tas arī viss. Spēlētāju resursi Latvijā ir pārlieku mazi. Ja neticiet, pavaicājiet Mārtiņam Pļaviņam, viņš apstiprinās to ar parakstu un, ja nebūs pārlieku slinks, arī zīmogu. Skaidrs, ka šis brīdis Sašam ar Jāni būs psiholoģiski pasmags, tiks plēsti trauki, paceltas balsis, gan jau ogles ugunskuram piesviedīs arī tētuki, taču tas viss ir pupu mizas, vīri!

Izgulēsim paģiras, pāries galvassāpes un turpināsim baudīt mirkli...