TRTD vai pilnīgi drošā Šveice, Zviedrija, Somija un ASV?
Foto: zsclions.ch
Tuvojoties pasaules U-18 čempionātam atkal virmo kaislības – Latvijas izlases galvenais treneris Oļegs Sorokins tālāk par savu degungalu neredz un Latvijas U-18 izlasē ņem tikai HS “Rīga” vai HK “Rīga” spēlētājus. Man kā cilvēkam no malas ir pilnīgi vienalga, kādā krāsā ir kaķis. Ja vien viņš ķer peles... Pat vairāk: mani neinteresē kaķēna bērnu dienu māja, ja viņš, sasniedzot peļu ķeršanas vecumu, dara to izcili. Diskusijas par to, kāds ceļš ejams Latvijas jaunajiem hokejistiem, lai beigās nonāktu pie mērķa, ir ļoti daudz, taču – pats sliktākais ir tas, ka viena vienīgā pareizā ceļa diemžēl nav... Bļugers, Balcers, Merzļikins, Indrašis, Gudļevskis, Ābols, Balinskis – gandrīz katram savs gājums. Kā likums: 20 -22 gadu vecumā nonākot pieaugušo hokejā.
Par pamatu šim rakstam ņemta Latvijas izlase 2018. gada pasaules čempionātā. Analizējot, kāds bija katra hokejista profesionālais gājums. Droši vien, ka pareizāk būtu bijis, ja ārpus analīzēm paliktu tie, kas dzimuši 1986. gadā un vecāki, proti, Miķelis Rēdlihs, Mārtiņš Karsums un Guntis Galviņš, jo viņi – 2008. gada vasarā, kad dzima TRTD, jau bija gatavi spēlētāji. Galviņš pirms tam uzspēlējot pa gadam Čehijā un Ungārijā, Rēdlihs – Zviedrijā un Baltkrievijā, Karsums – AHL. Ārpusē tāpēc, ka TRTD ir tāda kā robežšķirtne. Idejiska, ideoloģiska, sportiska.
Kāds tad ir bijis mūsu hokejistu ceļš pirms tikšanas pieaugušo komandās? Ļoti dažāds. Ir virkne spēlētāju, kas izauguši tepat Latvijā jau pirms DR vai pārsvarā bijuši saistīti ar dažādām DR struktūrām, arī “Rīgu 2000”, “Dinamo/Juniors” utt. Kā Kristaps Sotnieks, Gints Meija, Miks Indrašis, Frenks Razgals, Kristaps Zīle. Kas ar mazām ierunām tomēr atzīstami par TRTD produktu.
Daļējs TRTD produkts ir arī Kristers Gudļevskis – trīs sezonas MHL un no tās pa taisno uz PČ un AHL! Pa gadam ar TRTD pierakstu var lepoties (nožēlot!) Edgars Siksna, Ņikita Jevpalovs, Ralfs Freibergs, Roberts un Rihards Bukarti, divus gadus TRTD maizē barojies Uvis Jānis Balinskis.
Bez Rēdliha, Galviņa un Karsuma pilnīgi nekāda sakara ar TRTD nav arī Ronaldam Ķēniņam, Elvim Merzļikinam, Teodoram Bļugeram, Rūdolfam Balceram, Kristiānam Rubīnam un Matīsam Edmundam Kivleniekam. Ja trīs no viņiem jau spēlējuši NHL, bet otri trīs ir ceļā uz to, laikam tomēr no tā nevajadzētu izdarīt secinājumu – nekad tikai nesaistieties ar DR!
Tāpat kā laikam nevietā ir aicinājums noteikti doties uz Šveici! Jo, redz, Šveice taču mums izaudzināja Ronaldu, Elvi un Ivaru Punnenovu! Un audzina vēl. Šajā sezonā Šveices jauniešu/junioru hokejā bija 15 mūsējo, no tiem – pieci, kas pēc vecuma derīgi Sorokina izlasei. Tāpat kā modē arī hokejā ir sava mode. Atliek Šveicē no laba izejmateriāla gandrīz vienlaicīgi izaugt trim labiem spēlētājiem (Ķēniņš, Merzļikins, Punnenovs) un vecāki ir gatavi šķirties no 10 000 eiro sezonā, lai tikai viņu dēls skolotos Šveices hokejā! Šī summa var būt arī lielāka, jo ir jāmaksā ne tikai par hokeju, bet arī par skolu, dzīvošanu un ēšanu. Taču ne visi, kas trenējušies/spēlējuši Šveicē, izaug par meistariem. Daži piemēri – Mārtiņš Mežulis (1992), Ivars Zandovskis (1993), Marks Lazarevs (1996), Ēriks Žubulis (1998) un būs vēl.
Skaidrs, ka hokeja pamati lielākajai daļai tiek ielikti Latvijā. Līdz 15 gadu vecumam Bļugers un Jevpalovs “ēda” BHS maizi, Balcers uz Norvēģiju aizbrauca gadu jaunāks, Rubīnam no “Prizmas” dodoties uz Veterosu Zviedrijā bija 15,5 gadi, Merzļikins Šveicē bija agrā bērnībā, lai 15 gadu vecumā tur atkal atgrieztos, Rihards Bukarts 15 gadu vecumā bija Stupinas (Krievija) spēlētājs MHL, Ķēniņš no 16 gadu vecuma – Šveicē, pirms tam pabijis Liepājā un “Aisbergā”, Andris Džeriņš – 17 gadu vecumā devās uz Zviedriju, Mārtiņš Karsums – uz Kanādas junioru līgu, 17 gadu vecumā “Prizmu” pret kādu jocīgu līgu ASV iemainīja Matīss Kivlenieks. Vecākais no trim brāļiem Bukartiem – Roberts pirms nonākšanas DR pa sezonai bija uzspēlējis ASV un Krievijā, pirms tam pusaudža gados piebraukājot uzspēlēt Maskavas čempionātā.
Redzot, cik strauji pēdējā laikā kalnā kāpj Balcers, nevaru neieteikt braukt uz Norvēģiju. Bet ne visi ir Balceri. Rūdis jau 17 gadu vecumā bija pieaugušo komandas Stavangeras “Oilers” uzbrucējs.
Un nekad nesakiet, ka Vācijas DNL, vai kā viņu tur sauc, ir pilnīgs štrunts. 2013. gada vasarā no “Tukuma-18” uz Vāciju paši pa saviem kanāliem devās divi septiņpadsmitgadnieki. Ventspilnieks Uvis Jānis Balinskis, spēlējot Augsburgas EV-18, EV-19 un EV-20 Vācijas jauniešu un junioru līgās, divu sezonu laikā bija tā izaudzis, ka drīz vien kļuva par HK “Rīga” kapteini, 20 gadu vecumā debitējot DR!
Viena vien – pareizā ceļa nav. Nu jau vairākus gadus modē ir Amerika – pārsvarā ASV, kuru jauniešu un junioru līgu simtiem. Ja vecāki gatavi maksāt, gadā vismaz 5000 dolāru, principā jau 10 000, tad puikam komanda rokā. 2018./2019. gada sezonā ASV/Kanādā kopā spēlēja 42 mūsu hokejisti, kas dzimuši 1999. gadā un vēlāk. Labākajiem izsitoties uz USHL, NAHL, NCDC un tad varbūt uz studentu līgām, kur paralēli hokejam var iegūt arī augstāko izglītību. Taču es šaubos, vai visus šos 42 ASV un Kanādā spēlējošos mēs iepazīsism arī kā hokejistus.
Latvijas jaunie (1999. un jaunāki) hokejisti pasaulē
| Valsts | kopā | no tiem 2001./2002. (U-18) |
| ASV/Kanāda | 42 | 18 |
| Zviedrija | 34 | 17 |
| Lielbritānija | 19 | 4 |
| Šveice | 15 | 5 |
| Vācija | 8 | 2 |
| Somija | 5 | 4 |
| Dānija | 5 | 2 |
| Norvēģija | 5 | 2 |
| Austrija | 4 | 3 |
Latvija -2018
| Uzvārds (dz. gads) | debija pieaugušos | ceļš uz to |
| Balcers (1997) | 17 g.v. NOR/20 g.v. AHL | 5 – Norvēģija un 1 – Kanādas juniori |
| Ro. Bukarts (1990) | 19 g.v. DR | pa 1 – ASV jaunieši un Krievija |
| Ābols (1997) | 19 g.v. DR | 2 – Kanādas juniori |
| Zīle (1997) | 19 g.v. DR | |
| Merzļikins (1994) | 19 g.v. NLA | 4 - Šveices jaunieši/juniori |
| Ķēniņš (1991) | 20 g.v. NLA | 4 - Šveices jaunieši/juniori |
| Karsums (1986) | 20 g.v. AHL | 3 - Kanādas juniori |
| Balinskis (1996) | 20 g.v. DR | 2 – Vācijas U18/U19/U20 |
| Galviņš (1986) | 20 g.v. Čehijā | |
| Cibuļskis (1988) | 20 g.v. Austrijā | |
| Gudļevskis (1992) | 21 g. v. AHL/NHL/ECHL | |
| Sotnieks (1987) | 21 g.v. DR | |
| Meija (1987) | 21 g.v. DR | |
| Džeriņš (1988) | 21 g.v. DR | pa 1 – Zviedrija un Somija/2 – Kanādas juniori |
| Razgals (1996) | 21 g.v. DR | |
| Kivlenieks (1997) | 21 g. v. AHL | 4 – ASV/arī USHL |
| Bļugers (1994) | 21 g. v. AHL | 3 – ASV jaunieši un 4 - NCAA |
| Rubīns (1997) | 21 g. v. AHL | 3 – Zviedrija/2 – Kanādas juniori |
| Ri. Bukarts (1995) | 21 g.v. AHL | 1 – Krievija/3 – Kanādas juniori |
| Siksna (1993) | 21 g.v. VHL | |
| Indrašis (1990) | 22 g.v. DR | |
| Jevpalovs (1994) | 22 g.v. AHL | 3 – Kanādas juniori |
| Pavlovs (1989) | 23 g.v. DR | 1 - Kazahstāna |
| Freibergs (1991) | 23 g.v. AHL | 3 – ASV un 2 – NCAA |
| M.Rēdlihs (1984) | 24 g.v. DR | 1 – ASV jaunieši |
Kā redzams, gandrīz trešā daļa – septiņi ir gājuši Kanādas junioru skolās (WHL, OHL, QMJHL), pieci – bijuši dažādās ASV jauniešu un junioru komandās, septiņi – TRTD vai dažādos to paveidos. Kā jebkura statistika, arī šī nav bez trūkumiem, jo spēlēšanu Baltkrievijā un Latvijā es neesmu pieskaitījis pie pieaugušo hokeja, tāpat arī ASV studenrtu čempionātu (NCAA). Lai gan – Baltkrievijā līdz 2008. gadam noteikti bija labāks poligons izaugsmei nekā lielā daļā citvalstu klubu.
