Koziols nav idiots: Latvijas čempionāts rullē!

Merzļikinam un Indrašim jāsāk uztraukties
Šā vai tā, bet šajā izlasē, kas uzvarēja Minskā, 11 (!) spēlētāji bija no Latvijas čempionāta. Abi vārtsargi – Jānis Auziņš (1991., “Prizma”) un Rihards Cimermanis (“Zemgale”), aizsargi Kristaps Jakobsons (“Zemgale”) un Rihards Ķuzis (“Prizma”), uzbrucēji Juris Upītis, Lauris Rancevs un Edgars Homjakovs (“Kurbads”), Bruno Zabis, Egils Kalns (Liepāja), Vladislavs Adeļsons (“Zemgale”), Rūdolfs Maslovskis (“Mogo”). Praktiski jau Latvijas čempionāta spēlētāji ir arī Roberts Mamčics un Rihards Marenis, kuri mazliet aizķēruši “Dinamo”. Arī no “Dinamo” atsūtītie Oskars Batņa, Frenks Razgals, Mārtiņš Dzierkals, Roberts Lipsbergs klubā nekādi baigie vezuma vilcēji šobrīd nav... Apzīmējums: Latvijas 3. izlase (pēc sastāva) šoreiz vairāk nekā vietā. Bet laukumā hokejisti darbojās tik pārliecinoši, ka Elvim Merzļikinam vai Mikam Indrašim jau jāsāk uztraukties par savu vietu pasaules čempionātā. Tas joks (daļēji).

Loģiski, ka no trim pretiniekiem zemāk kotējās Slovēnija. Tikai 5. vieta pagājušā pasaules čempionāta 1. divīzijā (21. vieta pasaulē), slovēņiem gandrīz izkrītot uz 1. divīzijas B grupu. Šā vai tā, bet slovēņi uz Minsku bija atveduši astoņus PČ dalībniekus. Spēlētāji no Slovēnijas, Francijas, Slovākijas, Dānijas, Austrijas, Itālijas, Čehijas, Ungārijas un Horvātijas klubiem. Spēlējot aktīvu uzbrukuma hokeju (un spēka pietika visām trim spēlēm), mūsējie jau 5. minūte guva pirmos vārtus. Maslovskis pēc Auziņa tālās piespēles apspēlēja aizsargu un aizskrēja viens pret Slovēnijas vārtsargu. Ātrums un roku veiklība ir Maslovska trumpji. 1:0. Dzierkals no vārtpriekšas – 2:0. Kulda un Kalns (vairākumā) – 4:0. Sasnieguši gana lielu pārsvaru (kā kādreiz ACSK) jau pirmajā trešdaļā, Latvijas puikas noveda visu līdz loģiskam galam, Kuldam un Batņam pat divatā izejot pret slovēņu vārtsargu... Pirmā maiņa: Dzierkals – Batņa – Kulda, otrā: Kalns – Zabis – Razgals; trešā: R. Lipsbergs – Homjakovs – Upītis; ceturtā: Maslovskis – Adeļsons – Marenis/Rancevs. Aizsargu pārus Baltkrievijas HF mājas lapas tiešraidē bija grūti sazīmēt, jo tie ne vienmēr tika kadrā.

Francija bez Hendersona nav Francija
Ieraugot Francijas izlases pieteikumu Četru Nāciju turnīram Minskā, pirmā doma bija: nu gan Bobs dabūs trūkties! Mūsu Bobs. Francija (12. vieta PČ) gandrīz savā labākajā sastāvā ar 15 (!) pērnā pasaules čempionāta dalībniekiem. Ieskaitot Stefanu da Kostu no KHL līdervienības Jekaterinburgas “Automobilist”, Šarlu Bertrānu no “Sibirj”, uzbrucēju trio no Ženēvas “Servette” - Tomu Bozonu, Eliotu Bertonu un Florānu Duē, čehu Pardubicē spēlējošos Sašu Treju un Žordānu Perē. Frančiem bija viss, izņemot 15 (!) gadus ar izlasi strādājošo treneri Deivu Hendersonu, ar kuru saistīts viss Francijas izlases uzplaukums pēdējos gados. Iekļūšana A grupā 2003., pēc tam – 2007. gadā, 8. vieta 2014. gadā un divas 9. vietas (2012., 2017.). Grūti spriest, kā veiksies Žakam Reno, kuram Minskā bija pirmais turnīrs.

Kalna divi goli un arī Mareņa gols bija ļoti labi, lai gan vārtsargs Kemeners kaut ko varēja arī glābt. Šoreiz treneri bija izveidojuši trīs līdzvērtīgas maiņas, kas tāpat turpināja spēlēt arī pret Baltkrieviju: Dzierkals – Batņa – Razgals, Marenis – Homjakovs – Kulda, Kalns – Zabis – R. Lipsbergs, Maslovskis/Upītis – Adeļsons – Rancevs.

Baltkrieviem nebūs viegli atgriezties elitē
Arī Baltkrievijas izlases galvenajam trenerim Andrejam Sidorenko šis bija pirmais turnīrs ar Baltkrievijas izlasi, kas maijā PČ palika 15. vietā un izkrita uz 1. divīziju. Turnīra laikā Sidorenko kļuva arī par Minskas “Dinamo” galveno treneri un atļāvās izmantot 28 spēlētājus, arī brāļus Kosticinus, kuri gan pret Latviju nespēlēja. No pasaules čempionāta vienalga ierindā bija septiņi – trīs aizsargi un četri uzbrucēji. Pēc viena turnīra grūti spriest, bet ar šādu spēli Sidorenko arī var būt problēmas atgriezt izlasi elites grupā. Ātri zaudējuši vārtus vārtsarga Miļčakova kļūdas dēļ – Kuldas metiens gandrīz no nulles leņķa – baltkrievi tikai vienu reizi “noķēra” Latvijas izlasi. Kad mūsējie četratā (Homjakovs, Razgals, Marenis, Mamčics) bija sadomājuši mesties virsū vienam spēlētājam, un tur iesprūda. Trīs baltkrievi viegli apspēlēja pēdējo palikušo (Jansons), gūstot izlīdzinājuma vārtus. Varētu domāt, ka nu gan baltkrievi savu skatītāju atbalstīti, krietni palielinās apgriezienus, bet laikam jau jaudas un meistarības pietrūka.

Kaut Latvijā dažs varbūt vēl dzīvo iepriekšējās desmitgades atmiņās, kad Baltkrievijas čempionāts bija ļoti spēcīgs, nu tā vairs nešķiet. Katrā ziņā pat bullīšus Kalns un Maslovskis realizēja ar meistarību, bet baltkrievi kaut ko samuļļāja . Ja iepriekš baltkrievi gana daudz ņēma izlasē spēlētājus no Krievijas (Borovkovs, Gļebovs, Zadeļenovs, Ļeontjevs, Antonovs, Stasenko, Masļeņņikovs, Fiļičkins, Gorjačevskihs, Ugarovs, Osipovs, Karevs, Jefimenko, Demagins, Usenko, Stepanovs, Kovaļs, Koviršins), tad neko labu nav devusi arī Baltkrievijas pasu dalīšana kanādiešiem un amerikāņiem (Lalands, Plets, Linglē, Bailens). Labi, ka šo ceļu nekad nav gājusi Latvijas Hokeja federācija. Un droši vien ir labi arī tas, ka Latvijas bērnu/jaunatnes hokejs nav par brīvu. Kā Baltkrievijā. Jo, kas ir par velti, tas nav neko vērts. Un pašu puikas Baltkrievijā neaug. Vismaz ne tā kā Latvijā/Latvijas čempionātā.

Viss iepriekš rakstītais ne par collu nemazina Latvijas trīs uzvaras. Ļoti gribētos cerēt, ka vismaz dažu izlasē iepriekš pasaules čempionātos nespēlējošo (Auziņš, Kalns, Maslovskis, Marenis) karjerās būs turpinājums. Būtu gribējies, ka Minskā Hārtlijs redz kādu no mūsu puikām, kas spēlē Francijā (Mickevičs, Biezais, Jekimovs, Zolmanis), bet tā tāda manis individuālā vēlme. Var jau būt, ka Latvijas izlases kontekstā šis kvartets jau norakstīts kā nederīgs.
Kāds būs turpinājums Latvijas izlasei februāra pauzē? Kalendārā (7. - 9.) plānots četru izlašu (Latvija, Japāna, Koreja, Kazahstāna) turnīrs Dienvidkorejā, taču, paskatoties KHL kalendārā, izskatās, ka nedz Rīgas “Dinamo”, nedz Maskavas “Dinamo” un “Spartak”, tāpat Čerepovecas “Severstaļ” (Indrašis, Daugaviņš, Karsums, A. Kulda) nebūs ieinteresēti savos labākos kadrus dot viesturnejai Dienvidkorejā. Visiem tā var būt izmisīga cīņa par "play-off". Bet līdz februārim vēl jānodzīvo.

P. S. Pirms turnīra LHF preses sekretāram Edgaram Garosam bildu: ja būs viena uzvara - labi, ja divas - ļoti labi, ja trīs - ideāli.