Bagatskis, Zībarts un Hārtlijs

2017-12-10 12:46 Jānis Matulis

Bagatskis, Zībarts un Hārtlijs — Armands Krauliņš un Ainars Bagatskis
Foto: Romāns Kokšarovs, f64

Neraugoties uz izmisīgajām basketbola aģentu cīņām par vietu zem Latvijas grozu naudas saules un atsevišķu basketbola funkcionāru ne sevišķi skaidro saprātu, 2017. gada beigās groza bumba ir pārliecinošs līderis starp Latvijas komandu sporta veidiem. Vīriešu un sieviešu konkurencē. Vīriešu izlases 5. vieta Eiropas čempionātā ir ļoti augsts sasniegums, kaut mēs visi, ieskaitot “Vienos vārtos” basketbola ekspertu Armandu Krauliņu un izlases bijušo galveno treneri Ainaru Bagatski, labi saprotam, ka šoreiz uzlēkt varēja arī 1935. gada sapņu komandas līmenī. Bet nav ko svētku gaidīšanas laikā gausties! Par Eiropas čempioniem cerēja kļūt 40 valstu izlases, Latvija – piektā. Sievietēm konkurence bija mazliet mazāka – 34 valstis, bet Mārtiņa Zībarta vadītās izlases 6. vieta arī nav slikts panākums. Turklāt izcīnītas tiesības spēlēt Pasaules kausā jeb tā lai visi saprastu – pasaules čempionātā. Kur Latvijas basketbols vēl nav bijis pārstāvēts.

Gada beigās ir vēl divi čempionāti, kur Latvijai ir ambīcijas. Proti, pasaules čempionāts florbolā sievietēm un Eiropas čempionāts kērlingā sievietēm un vīriešiem. Florbols mūsu zemē jau ir ar gana spēcīgām saknēm, rēķinot Latvijas mērogā. Salīdzinot ar Zviedriju un Somiju, mēs grīdasbumbā esam... Nu, kā to smalkāk pateikt, lai neviens neapvainotos? Kaut kad pirms vairākiem gadiem pirmo reizi redzēju Liepājas 2. komandu hokejā. Bija tā vai nu Latvijas 1. līga vai Rīgas atklātais čempionāts hokejā. Kamēr liepājnieki iesildījās un slidoja tikai uz priekšu vien, bez manevrēšanas, likās – baigie karaļi. Tiklīdz viņiem tas bija jādara zigu-zagu un ar traucējošo ripu pie nūjas, tā jau bija pavisam cita opera. Kas beidzās laikam ar 2:18. Tāda pati apmēram ir starpība starp Latvijas un Zviedrijas florbolu. Kaut šad tad aicinām kā trenerus zinošus speciālistus no Zviedrijas/Somijas. Nule pasaules čempionātā Bratislavā finālā, protams, spēlēja Zviedrija un Somija. Bullīšos ar 6:5 uzvarēja zviedrietes. Abu pārākums pār sekotājām ir milzīgs. Tā Latvija ceturtdaļfinālā Zviedrijai zaudēja ar 0:21 (0:7, 0:7, 0:7). Somijai grupas turnīrā – 1:12. Zviedrietes grauj arī pārējo pasauli – 23:2 pret Vāciju, 17:2 pret Poliju un ar 12:3 pat tika sasista bronzas medaļniece Šveice. Ja pirms gadiem desmit Latvijā dažs florbola apsēstais sapņoja par šo sporta veidu olimpiskajās spēlēs, tad – kam gan pasaulē interesana spēle, kurā tik izteikti dominē divas valstis. Turklāt florbols arī neiet plašumā – uz 11. pasaules čempionāta finālturnīru sievietēm no Eiropas gribēja tikt tikai 19 valstis (futbolā vīriešiem – 55). Kas ir pat mazāk nekā daudz dārgākajā hokejā sievietēm, kur no Eiropas startē 25 izlases. Par sieviešu regbiju (36) vai sieviešu futbolu (47) nemaz nerunājot.

Florbols (sievietes),medaļas PČ

Valsts	zelts	sudrabs	bronza
Zviedrija	8	1	2
Somija	2	7	2
Šveice	1	3	4
Norvēģija	-	-	2
Čehija	-	-	1

Latvijas izlasei 6. vieta, kas ir par vienu pakāpienu zemāk nekā pirms diviem gadiem.
Cerams, ka florbols pie mums kaut kad atkal turpinās iet uz augšu. Jo itin bieži ir tā, ka Latvija ir pionieris kādā sporta veidā, tad paiet laiciņš, kad ar šo sportu sāk nodarboties arī citi, un mēs zaudējam pozīcijas.

Kas, piemēram, noticis ar vīriešu kērlingu. Bija baigais entuziasms, bijām Eiropas A klasē, nu B grupas (16 izlases) vidū. Labi, ka kērlinga dāmas tur kanti un ar 2. vietu B divīzijā izcīnījušas tiesības atkal spēlēt Eiropas desmit spēcīgāko sabiedrībā. Olimpiskās spēles gan laikam bija tāds zilgans sapnis, bet kāpēc gan nepasaņot.

Par futbolu, kas gandrīz visā pasaulē ir karalis, grūti kaut ko pozitīvu uzrakstīt. Jo Latvijā – futbols ir bomzis. Bez sava stadiona. Kaut prezidentam Guntim Indriksonam jaunā stadiona makets bija gatavs jau pirms desmit un piecpadsmit gadiem... Varam jau apjūsmot Latvijas virslīgu un tiražēt Karašauska tālruņa zvanus Starkovam, taču no tā mūsu futbols karaliskāks nekļūs. Varam mainīt Starkovu pret Paharu un Paharu atkal pret Starkovu – tāpēc jau vien mūsu izlase nesāks spēlēt kā “Barcelona”. Bomzis spēlē bomzīgu futbolu...

Gribētos jau cerēt, ka kaut kad pārskatāmā nākotnē Bobs Hārtlijs ievedīs Latvijas hokeja izlasi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā un varbūt pat piepildīs Edgara Masaļska sapni – pusfinālu, bet... kaut kā nav redzama kanādiešu speciālista apsēstība ar... Latvijas hokeju. Kā tas bija pirms 50 gadiem Viktoram Tihonovam. Pagaidām no Hārtlija teiktā Šveices presē vairāk noprotams, ka viņš gribētu strādāt NLA, DEL vai KHL, jo Latvijas izlasē esot aizņemts tikai trīs mēnešus.

Tāpat kā iepriekšējos gados arī šoreiz, lai salīdzinātu Latvijas komandu sporta veidus, izmantošu t.s. Kirova koeficientu. Proti, vieta rangā atkarīga ne tikai no konkrētās vietas Eiropas vai pasaules č empionātā, bet arī no dalībnieku skaita. Piemēram, bendijā no Eiropas piedalās tikai 12 valstis un loģiski, ka 12. vieta tad ir pēdējā. Kas savukārt volejbolā vīriešiem (42) nozīmētu spēlēšanu Eiropas čempionāta finālturnīrā.

Latvijas sporta spēļu rangs 10.12.2017

Sporta veids dzimums	KK	vieta Eiropā	komandas	tas pats 2016. g. beigās
1. Basketbols vīrieši	8	5	40	4.63	8.	37
2. Basketbols sievietes	5.67	6.	34	2.46	13.	32
3. Hokejs vīrieši	4.37	8.	35	3.18	11.	35
4. Florbols sievietes	3.50	6.	21	3.6	5.	18
5..Lakross vīrieši	2.67	9.	24	1.29	14.	18
6. Kērlings sievietes	2.33	12.	28	1.63	16.	26
7. Florbols vīrieši	2.3	10.	23	4.6	5.	23
8./9. Lakross sievietes	2.13	8.	17	1.1	10.	11
8./9. Inline hokejs vīrieši	2.13	8.	17	1.7	10.	17
10. Regbijs (15) vīrieši	1.95	21.	41	2.28	18.	41
11. Kērligs vīrieši	1.94	18.	35	2.33	15.	35
12. Regbijs (7) vīrieši	1.91	22.	42	2.1	20.	42
13. Hokejs sievietes	1.79	14.	25	2.08	12.	25
14. Regbijs (7) sievietes	1.64	22.	36	1.52	25.	38
15. Volejbols vīrieši	1.5	28.	42	2.00	19.	38
16.Frisbijs vīrieši	1.5	11.-13.	18	1.7	10.	17
17. Frisbijs sievietes	1.43	14.	20	2.67	6.	16
18. Futbols vīrieši	1.34	41.	55	1.10	48.	54
19. Volejbols sievietes	1.27	33.	42	1.24	29.	36
20. Handbols vīrieši	1.27	30.	38	2.71	14.	38
21. Futbols sievietes	1.09	43.	47	1.00	45.	45
22. Bendijs vīrieši	0	Nav	12	1.86	7.	13
23. Beisbols vīrieši	0	Nav	34	1.06	34. (2014.)	36
24. Ūdenspolo vīrieši	0	Nav	24	1.00	24	24

Dalībvalstu skaits Eiropas/Eiropas valstis pasaules čempionātos

1. Futbols vīrieši	55
2. Futbols sievietes	47
3./5. Regbijs (7) vīrieši	42
3./5. Volejbols vīrieši	42
3./5. Volejbols sievietes	42
6. Regbijs (15) vīrieši	41
7. Basketbols vīrieši	40
8. Handbols vīrieši	38
9. Regbijs (7) sievietes	36
10./11. Kērlings vīrieši	35
10./11. Hokejs vīrieši	35
12./13. Beisbols vīrieši	34
12./13. Basketbols sievietes	34
15. Kērlings sievietes	28
16. Hokejs sievietes	25
17./18. Ūdenspolo vīrieši	24
17./18. Lakross vīrieši	24
19. Florbols vīrieši	23
20. Florbols sievietes	21
21. Frisbijs sievietes	20
22. Frisbijs vīrieši	18
23./24. Inline hokejs vīrieši	17
23./24. Lakross sievietes	17
24. Bendijs vīrieši	12