Ja es būtu Juris Štāls...
...un Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs man prasītu, lai no septiņu spēļu finālsērijas izvēlos piecus hokejistus, kuri varētu papildināt izlases treniņnometni, man būtu ļoti lielas grūtības. Jo no zaudētājiem būtu jāsauc Aleksandrs Macijveskis (1975.) un... Juris Štāls (1982.). Uzvarētāju nometnē kandidatūru varētu būt vairāk. Vispirms jau Bruno Zabis, Egils Kalns (1991.), Kristers Freibergs (1992.) un personīgi man acīs iekrita aizsargs Ralfs Grīnbergs (1995.), kurš pērn astoņās spēlēs bija Rīgas "Dinamo" pieteikumā.
Piekasīgie kritiķi tūdaļ teiks, ka ar Štālu sākās ceturtās ripas ceļš uz "Kurbada" vārtiem un ka arī dažās citās spēlēs izlases GM (vai tā palīgs) ne sevišķi veiksmīgi nospēlēja aizsardzībā. Jā, tā tas var būt, bet, ja jāsalīdzina Štāls ar "Kurbada" vienīgo ārzemnieku Artjomu Karkotski, tad leģionāra prāvais "kāposts" pienākas Jurim. Vai Macijevskim, kurš 41 gada vecumā (!) joprojām ir "Kurbada" rezultatīvākais un laikam jau arī labākais uzbrucējs. Septiņās finālspēlēs Mocikam 9 (4+5) punkti, Štālam 5 (3+2). Biju gaidījis, ka daudz lielāks būs Gata Gricinska (1988., 2+4), Jāņa Straupes (1989., 1+1), Artūra Mickēviča (1991., 1+1), Viktora Jasjoņa (1991., 1+0), Riharda Remiņa (1993., 2+1) ieguldījums. Rēķinot hokeja vecumā - vēl jauni puikas, Mickēvičs pat sezonas pirmo daļu spēlēja Slovākijā - bet, laikam jau ir tā: ja netrenējies katru dienu, tad profesionāļa iemaņas pazūd strauji un 27-28 gadu vecumā vairs nav ieraugāms, ka savulaik taču biji sava vecuma līderis...
Laikam jau šopavasar mums neizdosies ar Oļegu Sorokinu noorganizēt maču - Latvijas čempionāta izlase pret Latvijas izlasi. Visticamāk, ka arī Štāls nevienu no Latvijas virslīgas neaicinās uz nometni. Un ne jau tāpēc, ka negribētu. Bet. Ja izlases pamatmasa rukā no 21. marta, izveidojušies aizsargu pāri un uzbrucēju trijnieki, tad diezgan grūti iedomāties, kādam ģēnijam jābūt šim Latvijas virslīgā spēlējušajam, lai viņš iekļautos izlasē un normāli spētu konkurēt. (Varbūt Zabim tas pa spēkam?). Normāli būtu, ja Latvijas čempionāts beigtos pirms izlases nometnes sākšanās un tad treneri varētu dot iespēju parādīt sevi arī Latvijas virslīgas labākajiem kadriem.
Pirms "play-off", intervējot "Mogo" treneri Oļegu Sorokinu, vienojāmies kopīgā dziesmā, ka čempionāts Latvijā šogad interesants. Oļegs vēl piebilda, ka tas ar katru gadu progresējot. Un te nu ir lieta, kuru nevar izmērīt. Man liekas, ka ne vella neprogresē un ka neesam pārsnieguši 1995./1996. gada Hokeja līgas meistarību vai pēc tam sekojošo "Samsung premjerlīgu." Lieta tāda, ka tiem, kas paši iesaistīti procesā, liekas, ka viss ir baigi labi. Lai gan pirms pieciem gadiem, kad pašu nebija Latvijas virslīgas tuvumā, skanēja atziņas, ka Latvijā uz vietas jau nekā vērā ņemama nav.
Ja man jāsalīdzina visi trīs medaļnieki ar komandām pirms 20 gadiem, tad "Liepāja" ir vistuvāk "Junioram", "Kurbads" - "Essamikai" un "Mogo" - "NIK'S-Brih".
Latvijā pieņemts par labu uzskatīt to spēlētāju, kurš pasaules čempionātā vilcis mugurā Latvijas izlases formu. Vai šajā simpātiskajā "Liepājas" modelī potenciāli tādi ir? Varbūt. Bet tad viņiem jātaisa lēciens uz augšu. Uz "Daugavu" vai spēcīgu klubu kaut kur citur. "Liepāja" ir arī vecāka nekā bija "Juniors" tajā sezonā (1976./1977. plus Macijevskis). No toreizējā "Juniora" PČ uzspēlēja Macijevskis, Atvars Tribuncovs, Sergejs Čubars (1976.), Vents Feldmanis un Juris Ozols (1977.).
"Kurbads" pret "Essamiku"? Patika "Essamika" un patīk "Kurbads", bet... No "Essamikas" līdz izlasei izauga Artis Ābols (1973.) un Ģirts Ankipāns (1975.). Vai "Kurbadā" ir reāls potenciāls kādam ielēkt izlasē? Varbūt Artūram Salijam (1992.), taču vairākās spēlēs izskatījās, ka Salijam vispirmais mērķis ir izkauties...
"Mogo" pret "NIK'S-Brih"? Visu cieņu pērngada čempioniem, taču laikam jau lielākai daļai domas par profesionālo hokeju sen atmestas, kaut puiši savulaik spēlējuši gana normāli - Eduards Ivanovs (1978.), Vladimirs Mamonovs un Sergejs Durdins (1980.), Agris Saviels (1982.), Ronalds Cinks (1990.). Mērot ar Latvijas izlases mērauklu, visnoderīgākais būtu Miks Lipsbergs (1991.), bet tad jāspēlē profesionālā komandā, kas trenējas katru dienu, nevis trīs reizes nedēļā. Var jau būt, ka lielā hokeja pēdējā vagonā vēl var ielēkt Andris Siksnis vai Rustams Begovs (1993.), bet tad vispirms tas pašiem jāgrib.
"Mogo" hokejs man patīk (Želubovskis!), bet, ja man jāsalīdzina ar "NIK'S-Brih" modeli pirms 20 gadiem? Piedod, Oļeg! Man liekas, ka 1996. gada "NIK'S" - Vadims Ņikitins, Viktors Durnovs, Leonīds Beresņevs, Agris Freimanis, Konstantins Grigorjevs, Agris Freimanis, Vadims Solovjovs, Aleksandrs Ņikiforovs, Oļegs Zolotarjovs, Aleksandrs Šilovs, Māris Drelings, Aigars Razgals, Sergejs Ņikitins, Guntars Paste, Aleksandrs Golubovičs, Sergejs Ivčenko, Vitālijs Poļakovs, Gints Ritums, Edgars Rozentāls, Nikolajs Sirotkins un Mihails Šostaks - spēlēja meistarīgāk.
Vienu gan nevar noliegt - nu, kad mākslīgā ledus gandrīz desmit reižu vairāk nekā pirms 20 gadiem, visi prot slidot un fiziskā kondīcija tiem, kas slido vairāk, ir pietiekami laba. Tieši tas bija galvenais trumpis, kāpēc pirms diviem gadiem "Prizma" finālā uzveica "Kurbadu". Vai to pašu neizdarīja arī "Liepāja" šogad? Un ieteikums "Kurbada" šefam Pikānam: leģionāri neglābs Latvijas hokeju. Varbūt lietderīgāk ir mēģināt samiksēt lietas tā, ka komanda vairāk trenējas. Ja domājam par pusprofesionālu hokeju.
P. S. Bet čempionāts kopumā man patika, bet, ja kādu esmu aizvainojis, piedodiet! Tā tas nebija domāts.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Man vienmēr LV izlases komplektācija dažos aspektos bijusi liela mīkla, bet, ceru, ka šie vārdi ir tikai Matuļa k-ga personiskie pieņēmumi, un nevis faktiskā izlases komplektācijas filozofija.
Nepaņemt izlasē virkni spēlētājus (vismaz kandidātos), kuri nacionālā čempionāta fināla sērijas septiņās spēlēs (+1/2 finālu spēles) ir uzkačājuši pamatīgu skilu var atļauties tikai hokeja lielvalstis, kuras var nokomplektēt 2-3 vienlīdz spēcīgas izlases, un nevis LV izlase pie mūsu spēlētāju nabadzīgajiem resursiem.
+4 [+] [-]
Ja spēlētāji netrenējas katru dienu un spēlē pusprofesionālā čempionātā, viņiem jau pēc noklusējuma nevar būt tāda fiziskā forma, lai vispār domātu par kandidēšanu. Pat, ja uzvārds ir atpazīstams un kādreiz iespēts kaut kas vairāk.
-1 [+] [-]
Ja mūsu jaunais spēlētājs aizbrauc uz kādu no n-tajām ZA junioru vai reģionālajām līgām (arī Eiropas zemākajām līgām), tad viņš ir zirgā, jo par viņu raksta mūsu prese, par viņu interesējas treneri, gandrīz automātiski tiek uzskatīts par izlases kandidātu utt. Ja jaunais spēlētājs dažādu personisko apsvērumu vai citu apstākļu dēļ spēlē LV virslīgā, tad viņš tiek gandrīz automātiski norakstīts, jo interese par viņu no visām pusēm ir salīdzinoši minimāla. Pat neskatoties uz to, ka viņš daudzos aspektos ir labāks par to, kurš peras pa ZA zemākajām līgām.
+1 [+] [-]
Un tagad jau arī no ZA zemākajām līgām praktiski izlasē vairs netiek un netiek izskatīti pat kā kandidāti.
+1 [+] [-]
Par uzkačāto skilu, grūti teikt, vai viņi tagad ir uzkačājušies vai arī pamatīgi noguruši, jo pie finālu tempa īsti nav raduši sezonā.
+6 [+] [-]
Ne jau velti tas pats pieminētais Sorokins teica, ka LČ spēlētājiem, lai varētu līdzvērtīgi konkurēt izlases treniņnometnē, būtu nepieciešama pusotra mēneša intensīva sagatavošanās vēl PIRMS nometnes sākuma.
[+] [-]