Eiropas čempionāts basketbolā. Vērtē Armands Krauliņš (II)

Ko es redzēju abās Latvijas spēlēs pret Lielbritāniju un Krieviju? Otrajā puslaikā pret Krieviju mūsu puikas tiešam nostrādāja mierīgi un nosvērti. Un tas deva rezultātu. Malači. Drošs paliek nedrošs – varēja jau beigās vēl iemest tos trīs punktus. Bet uzvara ir uzvara. Kāpēc otrais puslaiks izdevās, bet pirmais ne? Otrajā pusē mazliet nopietnāk strādājām aizsardzībā un krievi jau neko arī neiemeta. Ko tad viņi iemeta? Trešajā ceturtdaļā astoņus punktus. Bet mūsējie – 18. Aizsardzība bija laba, arī palīdzība laba. Un krievi otrajā puslaikā neko sevišķu arī nerādīja. Bet nerāda jau tad, ja labi darbojas pretī. Es domāju, ka šī bija viena no Latvijas izlases saturīgākajām spēlēm. Man patika. Nosvērtība un mierīgums. Konsekventi viņi otro puslaiku nospēlēja, un tas arī deva rezultātu. Ar maiņām arī bija tā, ka šoreiz tās attaisnojās. Neviens neiegāza.

Runājot par Latvijas un Lielbritānijas spēli... Redz, es arī kļūdījos, jo teicu, ka nevar nevienu komandu uzvarēt, ja ielaiž 92 punktus. Izrādījās, ka Lielbritāniju var uzvarēt. Redz, kas par lietu. Es šoreiz ne tik daudz metu akmeni treneru dārziņā, bet uzskatu tā: ja spēlētāju nomaina, tad ideālais variants ir, ja šis spēlētājs pastiprina spēli. Labākais variants – ja nesabojā spēli, bet pret angļiem iznāca tā, ka visas tās maiņas, kas nāca no otrā ešalona... Tur jāvaino spēlētāji. Nu nedrīkst uz tā ieguldījuma, ko galvenie spēlētāji vai pirmais ešalons sasniedzis – 29 punktu pārsvaru – bezatbildīgi to izsēt. Gan iniciatīvu, gan arī punktus. Tas ir pārmetums spēlētāju dārziņā un lieku reizi parādīja, ka mums šajā divpadsmitniekā nav līdzvērtīgi basketbolisti, ir arī tādi, kuru meistarība neatbilst Eiropas līmenim.

Bet šodienas spēlē pret Krieviju tie, kas devās laukumā, savu darbu izdarīja. Godprātīgi izdarīja. Un arī neiegāza. Maiņas šodien iznāca pastiprinošas. Cik tad tur nespēlēja? Laikam tikai trīs. Katrā gadījumā jebkura maiņa šodien neiegāza. Labāk vai sliktāk. Meiers arī savu darbu izdarīja. Viņš varbūt pat iznāca kā mūsu trumpja kārts – iemetām viņu Porziņģa vietā zem groza, bet Porziņģis iznāca ārā no trīspunktu zonas, kur viņam ar četrām piezīmēm izdevās nospēlēt gandrīz visu otro puslaiku. Viens no Meiera pozitīvākajiem momentiem ir ņuhs un tas jau bija karjeras sākumā – viņš ļoti labi cīnās par bumbām, arī šodien. Un salasīja arī punktus. Varēja jau arī Porziņģi vairāk izmantot trīs sekunžu zonā, it seviški pirmajā pusklaikā, bet tas viss ir treneru rokās. Kā ir, tā ir – galvenais ir uzvara. Un ļoti vērtīga uzvara. Vakar skatījos, kā serbi mocījās ar Turciju, uzvarot tikai pašās beigās ar sešu punktu pārsvaru, pateicoties pieredzei. Jebkura komanda ir uzvarama un, neskatoties uz dažādām peripetijām, es vēl palieku cerībās, ka mūsējie spēlēs finālā.

Vai spēles sākumā nebija sajūta, ka Porziņģis pats grib izšķirt šo spēli un ka mēs arī gribam uzvarēt tikai ar Porziņģi? Nē... Ir jau tādi noteikumi. Metējiem ir jāmet un, ja var iemest, tad var, bet, ja gadījumā nekrīt, tad jāmēģina kaut kas cits. Pirmajā puslaikā mums nebija tik daudz ieroču un neveicās arī ar metieniem. Turklāt Krievijas izlase aizsardzībā spēlēja ļoti centīgi. Mēs neizmantojām arī daudzas iespējas spēlēt agresīvāk, izmantojot triju sekunžu zonu. Labi, kas labi beidzās. Šī spēle paradīja, ka komanda un treneris ir spējīgi normāli nospēlēt spēli līdz beigām. Neskatoties uz veiksmēm vai neveiksmēm. Un soda metieni arī atkal bija labā līmenī. Man tiešām prieks par Latvijas izlases spēli.

Turpinājums sekos...