Ducis latvju labāko hokeja aizsargu

Kaut kas mūsu komunikācijas procesā aizgāja ne tā, kā biju iecerējis, un Arkadičs sāka runāt par vecajiem laikiem. Kas man likās vēl interesantāk.

"Es varu runāt tikai par to laika posmu, ko pats esmu pieredzējis, bet vecajā Rīgas "Dinamo" vienmēr bija vairāki izcili aizsargi. Kas spēlēja ļoti augstā līmenī un ir atstājuši pēdas Latvijas hokejā. Vjačeslavs Nazarovs - ilggadējs "Dinamo" kapteinis. Ar tādiem auguma parametriem spēlēt PSRS virslīgā! Tas ir varoņdarbs. Slava ļoti labi lasīja spēli, pats veikli izvairīdamies no spēka paņēmieniem, bet pretiniekus uz tiem ķerdams. Rezultatīvs, ar labu piespēli. Ne velti viņš spēlēja PSRS otrajā izlasē un bija pat pirmās izlases kandidātos. Vai no tagadējiem aizsargiem mums būt daudz Krievijas izlases kandidātu? No tā arī varam sākt dejošanu. Tā, protams, ir gara spekulācija, bet šodien es tādu aizsargu neredzu. Nazarova priekšā es varu tikai noņemt cepuri.

Vitjka Hatuļevs. Mūsu hokeja Lāčplēsis. Pēc auguma, jaudas un faktūras. Tik spēcīgu metienu kā Viktoram es vēl neesmu redzējis.

No šīs paaudzes ir arī Volodja Krikunovs. Īsts vecis. Ne velti viņam bija iesauka Mužiks. Viņš tiešām bija īsts mužiks.

No tiem vīriem, ar kuriem man iznāca spēlēt kopā, patika Vaļera Odincovs. Mēs visi labi atceramies Kerča pauzes, bet, salīdzinot ar Odincovu, tās nebija pat pauzes. Lūk, Vaļera varēja uztaisīt pauzi! Neviens cits tā neprata. Skatījos uz Odincovu un brīnījos. Es arī tā gribēju. Mācījos, bet neiznāca.

No savas paaudzes es vēl gribētu izcelt Volodju Durdinu. Ilgus gadus spēlējām kopā vienā aizsargu pārī un man ļoti patika spēlēt kopā ar viņu. Joprojām neesmu aizmirsis mūsu kopējās spēles. Tā ir paaudze, ar kuriem es pats spēlēju.

No nākamās paaudzes kā pirmais noteikti Sanča Ozoliņš. Cilvēks, kurš kā aizsargs hokejā sasniedzis pašas augstākās virsotnes, Stenlija kauss, es pat nezinu, cik sezonu NHL, bet padsmitos noteikti. Lai tik ilgi un labi spēlētu pasaules spēcīgākajā līgā... Gan meistarība, gan pieredze un spējas izdarīt to, ko neviens cits nevar. Ekstra klase! Man viņš kā aizsargs ir Latvijas Everests.

Noteikti nedrīkstam aizmirst Kārli Skrastiņu. Darba rūķis. Kārtīgs latviešu arājs hokeja laukumā.
Katram no maniem varoņiem ir savas spilgtākās īpašības. Arvīds Reķis. Pašaizliedzības paraugs. Arvīdam krist ripas ceļā - vienkāršāk par vienkāršu. Viņam tas ir tikai hokeja spēles paņēmiens. Un nekas vairāk. Ļoti pašaizliedzīgs spēlētājs. Daudz savā dzīvē šādus aizsargus neesmu redzējis.

No nākamās paaudzes jau nāk Kristaps Sotnieks, Artūrs Kulda un Oskars Bārtulis. Praktiski viengadnieki. Trīs labākie 1987.-1988. gada mūsu aizsargi. Sotnieks - darba mīlestības paraugs. Spēj sevi ziedot komandas interesēm. Kā aizsargs ir sasniedzis ļoti augstu meistarības līmeni. Kulda un Bārtulis - spēlējuši NHL, varbūt ne tik daudz, kā viņi paši un mēs gribētu, bet NHL tomēr ir NHL. Bez komentāriem. Arī tagad abi spēlē labās komandās un ir labā kondīcijā.

Man vēl gribētos izcelt Krišjāni Rēdlihu. Atceros no 16-17 gadu vecuma, bet Latvijas izlasē viņš nonāca gadījuma pēc, toties cik ilgi tur nospēlējis! Labi atceros, ka Kurtam Lindstrēmam pirms 2002. gada pasaules čempionāta nebija aizsargu un viņš no "Liepājas metalurga" uzaicināja Krišjāni. Kurš tā kā grasījās mest spēlēšanu malā... Piecpadsmit gadus viens no Latvijas izlases labākajiem aizsargiem.

Daudz spēka mūsu hokeja labā - gan Rīgas "Dinamo", gan Latvijas izlasē atdevuši Andrejs Maticins un Sergejs Čudinovs. Serjoža man mazliet atgādināja Vitju Hatuļevu. Aizsargs - gols. Andrejs Maticins - tipisks hokejists spēlētājs, žurnālisti pat viņu dēvēja par hokeja pussargu. Ļoti labi saprata spēli, labi to lasīja. Ļoti interesants aizsargs.

Kuri tieši šajā sezonā ir labākie? Ui! To grūti pateikt. Visiem manis nosauktajiem ir bijis kaut kas tāds, kas tagadējiem vairs nav. Atceroties nosauktos, uzreiz prātā nāk kaut kādas nianses, kaut kas katram no viņiem vien raksturīgs un specifisks. Tagad skatos "Dinamo" spēles un neredzu nevienu tādu kā Nazarovs. Vai Hatuļevs.
Jaunajiem pietrūkst stabilitātes. Bet stabilitāte ir meistarības mēraukla. Ir jau 28, 29, 30 gadi, bet stabilitātes joprojām nav... Var labi nospēlēt vienu, divas, trīs spēles, tad trīs sliktas spēles, lai atkal dažas nospēlētu līmenī. Ja nav stabilitātes, tas ir ļoti slikti.

Mums ir ļoti laba visjaunākā paaudze. Labi 1997. gada puikas. Pie hokeja horizonta jau izniris Uvis Balinskis. Taču jāpaskatās, kas būs tālāk. Pirmā sezona, kas parasti rit uz emocijām, bieži mēdz būt laba. Ja Uvim pietiks darbamīlestības, tur aug vēl viens labs aizsargs. Pagaidām viņš spēlē ļoti stabili. Visās spēlēs. Man viņš liekas simpātisks. Tad varu piesaukt Kristapu Zīli, Kristiānu Rubīnu, Kārli Čuksti, Maksimu Ponomarenko. Laba paaudze. Es teiktu, ka kvalitatīvi aizsargi. Izaugsme vispirms atkarīga no viņu pašu gribas un darba. Ir jāgrib kaut ko sasniegt. Bet pamats tam ir. Pat ļoti labs. Esmu viņus redzējis U-20 izlases treniņos un spēlēs, kad pats trenēju izlasi. Tiešām labi puikas. Perspektīva? Pēc diviem, trim gadiem Latvijas izlasē var parādīties uzreiz vairāki ļoti laba aizsardzības līnija. Vai mēs - Latvijas izlase - šobrīd atrodamies krustcelēs? Mēs tur atrodamies visu laiku (smejas). Par to runāja, kad aizgāja Znaroks, par to runāja arī vēlāk un runā arī tagad. Bet mēs A grupā esam 21 gadu! Jā, pēdējos divos pasaules čempionātos mums nebija tik labas vietas, bet man liekas, izlasei pulveris vēl sauss un Latvija vēl spēj sevi pienācīgi parādīt. Jā, ir problēmas, bet tās ir risināmas. Kaut vai "Dinamo" spēlēšana KHL. "Dinamo" tomēr ir izlases kodols. Mazliet jāpaciešas - pēc gada vai diviem "Dinamo" un arī Latviajs izlasei ir potenciāls būt stipri augstāk. Par "Dinamo" man grūti kaut ko teikt, varu tikai izteikties par spēlēm. Kas notiek komandas iekšienē, es nezinu. Tas, ka viņi šogad spēlē slikti, to visi redz. Mani mazliet biedē, ka izlases kodols tomēr nāk no "Dinamo". Ar tādu psiholoģiju, kāda bija šajā sezonā, izlases treneriem būs daudz jāštrādā sagatavošanas posmā pirms pasaules čempionāta.

Ui! Gandrīz piemirsu Agri Freimani. Viņš jau no dabas bija kā radīts hokejam, arī mazliet atgādināja Hatuļevu. Ah! Jā, bija savas problēmas, taču pat spēlējot veterānos, bija redzams, kas tas par aizsargu. Ar savu spēles manieri, ar savām aizsarga spēles niansēm".

Bet nu gan ducis šā brīža labāko. Ja pamatmasa spēlē vienā līgā (KHL), tad salīdzināt vienkārši - lietderības koeficients, punkti, spēles laiks. Un subjektīvais skats uz katru.

1. Guntis Galviņš,47 spēles/5+15/+5 lietderība
Ja "Dinamo" ir pašā astē, tad aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu...

2. Artūrs Kulda ,40/0+9/+12
Savainojuma dēļ Artūrs nav nospēlējis pilnīgi visus Helsinku "Jokerit" mačus, taču ir +12 - labākais rādītājs starp jokeru aizsargiem.

3. Oskars Bārtulis,50/2+7/+1
Vladivostokas admirālim pērnā sezona bija maķenīt labāka.

4. Kristaps Sotnieks ,51/6+6/-10
Toljati "Ladas" vadošais aizsargs, 22 minūtes 22 sekundes ik mačā.

5. Oskars Cibuļskis ,44/3+6/+2
Nav slikta sezona.

6. Arvīds Reķis,36/5+4/0
Ja DEL klubs no Augsburgas janvāra beigās latvietim piedāvā jaunu līgumu, tātad - Reķis var un tiek augstu vērtēts Vācijā.

7. Uvis Balinskis ,19/2+3/+1
Jaunā zvaigzne "Dinamo" komandā spēlē tik pārliecinoši, ka treneri viņam uztics pat spēli overtaimā.

8. Krišjānis Rēdlihs,42/3+9/-15
-15...

9. Aleksandrs Jerofejevs, 44/1+3,-10
-10...

10. Ralfs Freibergs ,35/1+5/-3
Man nezin kādēļ, bet liekas, ka mārupietis netiek pareizi izmantots. Tas, protams, subjektīvi.

11./14. Kristiāns Rubīns,38/3+19/+23
U-20 PČ neļāva objektīvi novērtēt jauno talanti, jo puikam bija savainojums. Pirmā sezona WHL nav slikta.

11./14. Kārlis Čukste,25/4+8/+7
Labs students, jābūt arī labam spēlētājam. U-20 PČ izskatījās gana spēcīgs.

11./14. Kristaps Zīle,22/0+2/-5 un 16/5+7/-3
U-20 PČ no izlases kapteiņa biju gaidījis maķenīt mazākus mīnusus (-10), bet puika nav slikts.

11./14. Maksims Ponomarenko,29/2+4/+5
Sesto (!) sezonu Norvēģijā spēlējošajam aizsargam ir gan augums (1,87), gan svars (93), nu jau Oslo "Lorenskog" pamatsastāva aizsargs.

P. S. Georgijs Pujacs šoreiz bez vietas rangā - pārāk ilgi nav spēlējis.