Hārtlijam ir, no kā izvēlēties

Principā nav nekā vienkāršāka, turklāt šajā procesā ļoti labi var iztikt bez ekseļiem un ekscesiem. Lai gan izlases it kā pirmajā sagatavošanās turnīrā Liepājā Bobs par vairākiem izlases kandidātiem pārjautāja, kas tie tādi, viņš nepazīstot. Latviski to sauc par politisko procesu, lasi, simpātiju izrādīšanu savējiem. Kas principā nebūt nav sveša padarīšana arī tajā okeāna pusē. Bet ne jau par politiku šis apcerējums.

Tātad. Lai piegādātu vai ieteiktu Bobam un brigādei kādu spēlētāju, ir jāzina viņa vēlmes un pasaules uzskats. Kas vairumā gadījumu mums ir stipri līdzīgas. Un tāpēc starp kandidātiem var būt nav statistiski pilnīgi visi paši, paši labākie, kā to nereti jauno hokejistu papucīši iesaka, veidojot Latvijas U-20 izlasi. Bobs labi atceras katra labās un sliktās lietas. Kā aizpērn Herningā. Kad ilgi kā rezervists tika noturēts Gunārs Skvorcovs. Kad brīdī, kad čempionātam tika pieteikts Edgars Siksna un vairs brīvu vietu pieteikumā nebija, Brocēnu labākajam spēlētājam tika piedāvāts – varbūt tu gribi braukt mājās! Nē, es palikšu ar savējiem – tāda apmēram bija Gunčas atbilde. Nu, lūk. Bet Bratislavā ar diviem džekiem iznāca mazliet pretēji. Kad labākais aizsargs no Talsiem Guntis Galviņš, laikam pret čehiem, bija dabūjis savainojumu, viņš uzreiz gribēja pamest Bratislavu. Jo palīdzēt komandai taču vairs nevarot... Otrs ekscess, kas mazliet nepatika Bobam, kad, netiekot vārtos pēdējā spēlē pret Norvēģiju, mazu šumu sacēla Gudis. Lai pērkot viņam biļeti uz mājām! Ja jau vārtos neliekot. Arī šādas lietas Bobam nepatīk.

Sākšu ar aizsargiem. Jo tur... viss ir skaidrs. 2017. gada PČ es neņemšu vērā, jo tur Bobs tikai iepazinās ar Latvijas hokejistiem. Kaut daži spilgti secinājumi, arī par roku nociršanu dažu klubu ĢM, ir dzirdēti. Tātad Herninga un Bratislava. Kur Hārtlijam bijuši pieejami Cibuļskis, Galviņš, Freibergs, Sotnieks, Balinskis, Rubīns, Zīle, Siksna, Kulda un Jaks. Ja vien kāds nav bijis savainots, pirmais aizsargu pāris bijis: Cibuļskis – Galviņš, otrais: Freibergs – Sotnieks vai Balinskis – Sotnieks, trešais: Kulda – Balinskis, Zīle – Freibergs, Rubīns – Freibergs, Jaks - Balinskis. Ja vien uz Pekinas olimpisko atlasi visi šeit nosauktie būs veseli, tad četri aizasrgu pāri praktiski zināmi. Bet! Bobs nekad vēl nav strādājis ar Kārli Čuksti. Kurš, tāpat kā Jaks, pavasarī (vasaras sākumā) beigs studijas ASV augstskolā. Ar lielu varbūtību, ka tiks piedāvāts līgums Sanhosē “Sharks”. Atstāt Čuksti malā? Nebūtu prātīgi! Līdz riebumam neanalizējot, kurš labrocis un kurš nevar nospēlēt labajā/kreisajā malā, es Bobam ieteiktu šādus aizsargu pārus: Balinskis – Rubīns, Cibuļskis – Freibergs, Čukste – Sotnieks, Jaks – Kulda, nākamie – Zīle, Galviņš. Tā kā Hārtlijs pārsvarā spēlē ar sešiem aizsargiem un turnīrā būs tikai trīs spēles... Tāda ir mana izvēle.

Daudz sarežģītāk ir ar vārtsargiem. Bobs principā Latvijas izlasei piejaucējis ir tikai divus – Merzļikinu un Gudļevski, gribot vai negribot, mazliet ignorējot Kalniņu un Punnenovu. Mazi sarežģījumi jau var būt Cīrihes 2020 sakarā, kaut Latvijai šis turnīrs principā nav svarīgs – izkrist no elites grupas nav pat teorētiski iespējams. Es visiem iespējamiem paņēmieniem jau uz Cīrihi censtos paņemt Kalniņu un Punnenovu, vai pat abus. Izšķirošo spēli Rīgā (laikam jau tā būs Kazahstāna!) uzticot... Kam tad? Pirms četriem gadiem Haralds Vasiļjevs un Ēriks Miļuns pret Vāciju uzticējās Gudļevskim (formāli pieredzējušākajam, ar NHL pieredzi). Šie četri (bez secības!) šobrīd ir mūsu četri labākie vārtsargi, bet kopā ar aizsargiem es savā Top 30 jau esmu aizņēmis 14 vietas! Maz – tikai 16 paliek uzbrucējiem. Par kuriem lielai daļai “VV” lasītāju viss ir skaidrs.

Girgensons, Teddy, Ābols, Karsums, Daugaviņš, Indrašis, Balcers, Ķēniņš, Dārziņš – labākie deviņi dažam sen skaidri. Pērn, kad Herningā nebija Daugaviņa, Girgensona un Dārziņa, Bobam pirmais trijnieks bija šāds: M. Rēdlihs – Džeriņš – Indrašis! Šogad Bratislavā līzd mazā Ābola savainojumam: Dzierkals – Ābols – Ro. Bukarts, otrā maiņa: Balcers – Bļugers – Dārziņš. Es pats gribētu pamēģināt, kā spēle iet trijniekam: Ri. Bukarts – Smirnovs – Ro. Bukarts. Tas jādara Cīrihē. Ja visi būs veseli.

Uzbrukumā savus 16 spēlētājus pa maiņām nekārtošu, vien nosaukšu. Tātad – deviņi, kas tautai skaidri: Girgensons, Teddy, Ābols, Karsums, Daugaviņš, Indrašis, Balcers, Ķēniņš, Dārziņš. Plus abi Bukarti, Cīrihē punktu karjerai izlasē gribot likt šobrīd jaunākais no Rēdlihiem (tātad uz OS kval. nebūs?). Izlase bez Meijas nav Latvijas izlase! “Dinamo” šādu vai tādu cēloņu dēļ sliktu sezonu aizvada Džeriņš, bet pie Boba viņš bijis zirgā! Smirnovs laikam arī pelnījis būt starp 16. Kurus divus vēl izvēlēties? Labs esot Haralds Egle. Riskēšu! Lai iet Jevpalovs. Kurš gan esot pavasarī bijis uz mani apvainojies... Bet es esmu objektīvs! Ja Rēdlihs uz Pekinas kvalifikāciju netēmē, tad vajag vēl vienu. Skvorcovs, mazais Kulda, jaunais Bērziņš, Batņa, Ģēgeris, Marenis... Eh, lai Hārtlijs pats domā! Ceturtajai maiņai noderīgs ir arī Pavlovs!