Par susļikiem, nemetošo Gilīsu un pašcieņu

Skatoties 1:2 zāģi TV pārraidē, nebeidzu slavēt pats sevi. Par tālredzību neiet to murgu skatīties arēnā. Dažbrīd spēle abu KHL autsaideru izpildījumā bija tika tizla, ka sāku neieredzēt hokeju. Nu vismaz to, kuru spēlē Rīgas “Dinamo”. Ja vēl dienā ar pirmo atjaunotās Latvijas premjeru Ivaru Godmani pasmējāmies par Stenlija kausa izšķirošo spēli, tad vakarā gribējās, lai šāds murgs ātrāk beidzas. Savā laukumā tik nožēlojami zaudēt, otrajā trešdaļā pa minskiešu vārtiem metot... divas reizes. Labi, tiem nabagiem arī paveicās. Diemžēl, šosezon “Dinamo” ir problēmas ar sava līmeņa komandu – kā “Soču” un “Severstaļ” pieveikšanu. Nu buķetei tika pievienots zaudējums varbūt pat sezonas nozīmīgākajā spēlē. Un, ja man tad jau būtu TVNET krievu versijas Gunta Ulmaņa izcilais izteikums par susļikiem, laikam jau piekristu eksprezidenta domām. Lai gan uzreiz sapratu, ka arī šis Ulmanis ar vismaz vienu savu spārnoto frāzi nopelnīs vietu vismaz latvju hokeja vētsurē.

Mazliet garāks citāts no TVNET: ”Mūsu treneru korpusam pietrūkst paškritikas. Tā ir viena no problēmām. Esmu uzmanīgi klausījies preses konferences. Ļoti bieži tajās atkārtojas viens un tas pats. Domāju, ka treneri šogad ir uzkrājuši lielu pieredzi. Mēs nenolaižam rokas, tieši pretēji, izmantojot šo pieredzi, meklēsim problēmu risinājumu.. Mums ir gados jauns treneru sastāvs. Ja raugāmies no pieredzes un spējas spēlēt KHL. Šī ir ļoti stingra, spēcīga un nesaudzīga sistēma. Mūs pie pirmās iespējas sit kā susļikus, jo mums trūkst resursu. Tagad esam tādā situācijā, ka mums nav leģionāru, treneri ļoti pārdzīvo par savu spēli un spējām, nav vietējo resursu, un mums ir jāgatavojas nākamajai sezonai, atrisinot visas šīs problēmas," tā 13. februāra agrā pēcpusdienā runāja “Dinamo” kluba valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis.

Šaubos, vai pirms spēles ar “AK Bars” viss susļiku bars jau zināja, kā viņus nosaucis viens no kluba ģenerālštāba, jo “Dinamo” čaļiem bija arī sava motivācija pārmācīt kazaņiešus. Jā, no malas Reiņa Lejnieka kautiņš bez atbildes varbūt arī izskatījās pastulbs, bet tas bija pagrieziena punkts, lai nebūtu susļiki. Kam sekoja turpinājums ar Maskavas “Dinamo” un uzvara pār “Automobilist”. Kaut kādas negaidītas pārmaiņas “Dinamo” baranku cehā! Ja būs turpinājums Habarovskā, kur “Amur” atšķirībā no “Automobilist” punktus vēl vajag, ja izdosies spēles Vladivostokā un Novosibirskā, arī ar “Red Star”, tad... ņemu atpakaļ savu vārdus, ka gribu martu bez “Dinamo”.

Kur es tā arī nesaprotu, kurš ģenerālis un kurš tikai vingrinās retorikā. Kā kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis kaimiņvalsts avīzē “Izvestija”:”Gaidām nākamo sezonu.. Man nav lielu pretenziju pret hokejistiem. Visi cenšas un pilnībā atdodas spēlei. Cita lieta ir hokeja prasmes, tomēr centīsimies adekvāti pabeigt sezonu.. Šobrīd nav viegli atrast ģenerālmenedžeri vai galveno treneri, kas darbu paveiktu labāk nekā Ankipāns. Drošāk ir tad, ja viens cilvēks var būt gan ģenerālmenedžeris, gan treneris.. Nedomāju, ka šī ir svarīgākā un steidzamākā problēma šobrīd.”

Bet! Nepaiet ne pāris dienu un Savickis laikam aizmirsis, ko teica krievu žurnālistiem. Lai kolēģim Ilmāram Stūriškam la.lv atklātu, ka “nevaru piespiest Ankipānu izmest Gilīsu...” Pag! Bet jums taču Skanstes ielā esot kolektīvais ģenerālmenedžeris! Kur tad nu pēkšņi tāds nespēks!
Kā informācijas patērētājam man, protams, ir milzu prieks par šādiem “Dinamo” vadības izteikumiem. Kas, gribot negribot, vairo to latviešu hokejistu pulku, kuri KHL 13. sezonā negribēs spēlēt “Dinamo”. Kaut kādai pašcieņai ir jābūt gan laukumā, gan ārpus tā. Nekā personīga.

“Dinamo” 2019/2020