Latvijas hokejs ar intrigu, pat vairākām

Tātad “Liepāja”. Divu čempionātu pieteikumā joprojām ir aizsargs Roberts Mamčics un uzbrucējs Roberts Lipsbergs. Vai viņi paliks dinamieši, vai arī būs “Liepājas” balsts? Par to tiks lemts mēneša beigās. No vienas puses – “Liepāja” itin labi ir iztikusi bez viņiem, bet vienmēr jau gribas kaut ko vairāk. Kad “Liepājas” kluba prezidentam Mihailam Vasiļonokam bilstu, ka man nav īsti saprotams, kāpēc “Liepāja” visu sezonu tabulā turas tik augstu, Miša savā stilā noliek mani pie vietas: “Tu paskaties, kādi mums ir vārtsargi (Jučers, Nazarovs)! Labs vārtsargs ir 75% no uzvaras. 20% dod mūsu aizsargi, kas kopā ar vārtsargiem ir jebkuras komandas mugurkauls. Un uzbrucēji jau arī mums nav slikti. Žēl, ka pēc izlašu turnīra uz diviem mēnešiem savainojumu dēļ no ierindas bija ārā Nazarovs un Zabis. Jaunos jau nevajag pārslavēt, bet mums ceturtajā maiņā spēlē U-18 izlases kandidāti Vilmans, Bulavs un Zīle.”

Interesanta situācija izveidojusies “Mogo” un “Kurbadā” – vieniem pietrūkst aizsargu, otri gandrīz tos varētu aizdot konkurentiem: “Kurbads” pēdējos mačos uzbrukumā sūta aizsargus Galkinu un Parādnieku... Savukārt “Kurbads” varbūt aizņemtos no “Mogo” kādu uzbrucēju. Nu gan situācija sāk mazliet skaidroties, jo kuru katru dienu uz ledus ies Kirils Tambijevs (smadzeņu satricinājums), arī Dāvis Straupe, bet Kobam Jasam sezona beigusies un viņš var apmeklēt spēles tikai ar kruķiem. Iepriekšējo spēli slimības dēļ izlaida Lauris Bajaruns, bet Jurim Štālam vēl turpinās sešu spēļu diskvalifikācija. Par to, ka uz ledus atgriezies “virsaitis Toms” (Toms Hartmanis), tauta jau zina. Vai būs papildinājums līdz 30. janvārim? Lai zvanot priekšniekiem! Kā par nelaimi kluba saimnieks Andis Pikāns joprojām ir Taizemē, bet sporta direktors Miks Kovtuns kādu brīdi jau vairs nav kurbadietis. Dīvaini, bet bez Pikāna un Kovtuna “Kurbads” spēja izlīst no 1:3 pret “Zemgali” un divas reizes pēc kārtas sasist “Mogo”. Skaidrs, ka zebras melnajai joslai kaut kad bija jābeidzas. Cik gara būs baltā josla?

Čempionvienībā “Mogo” līdz februāra vidum savainojuma dēļ nespēlēs aizsargs Renārs Demiters, līdz sezonas beigām bez hokeja jāiztiek Tomam Opeltam. Pamatdarba dēļ (treneris komandai, kas spēlē Pēterburgas čempionātā) smagajā 1:9 zaudējumā pret “Kurbadu” nevarēja palīdzēt Agris Saviels, toties virslīgā tāpēc debitēt dabūja 17 gadus vecais aizsargs no “AKO/Mārupe” Harijs Šmits. Var spēlēt hokeju. Šad tad pa spēlei izlaiž jaunie uzbrucēji (Pankevičs, Fricbergs), bet šobrīd “Mogo” nepārliecinošākā vieta ir savi vārti. Vārtsargiem... metot ripas savos vārtos. Uz piedāvājumu par papildinājumu, kluba spēlējošais menedžeris Elviss Želubovskis atsmej, ka, ja man esot aizsarga kandidatūra, tad viņš runājot. Deivids Sarkanis? Neatteiktos, bet viņš taču esot “Dinamo”.

Līdz janvāra vidum es biju pārliecināts, ka “Olimp” uzvarēs regulārajā čempionātā, bet tad labākas ganības Polijā atrada viens no olimpiešu uzbrukuma līderiem Kirils Galoha, bez Galohas mazliet pazudis ir Nikolajs Jeļisejevs, bet pēdējās divas spēles ar “Zemgali” (2:3 OT) un “Liepāju” (2:3 bullīšos) parādīja, ka arī Jurija Agureikina trenētā vienība ir no mūsu pašu hokeja galaktikas. Esot diezgan slidenā vadībā pret zemgaliešiem (1:0), uzbrucējs Aleksejs Širokovs nespēja savaldīties, nopelnot 20 min un piecu spēļu diskvalifikāciju par sitienu ar nūju pretiniekam, pats ārpus spēles, ripa vārtos, ber papildlaikā noraidījumu nopelnīja Krists Apsītis, un... Vēl plānāk gāja ar “Liepāju” – līdz 54. minūtei 2:0, minūti astoņas sekundes pirms spēles beigām – 2:1, noraidījums Maksimam Širokovam, un divas sekundes (!) pirms spēles beigām Bruno Zabis panāk 2:2, bet, metot bullīšus, Zabis precīzs bija abas reizes. Prognozēto četru punktu vietā tikai divi.

No lielā piecnieka tikai “Zemgales/LLU” galvenais treneris Valerijs Kuļibaba piekodina: “Parunāsim pēc 30. janvāra! Vēl būs lieli brīnumi!” Uzslavēju jelgavniekus, ka dažās spēlēs viņi ir lieli malači: “Jā, ja esam optimālā sastāvā un optimālā formā, tad varam uzvarēt ij “Olimp”, ij “Kurbadu” un “Mogo”. Diemžēl tā nav visu laiku.” Aizsargus es parasti vēlāk pamanu, bet “Zemgalē” redzami ir (bija?) abi leģionāri – Danils Dolguškins (4+9) un Sebastians Janda (5+7), kuru gan pēdējā mačā ķēra savainojums (cik ilgi, vēl nav zināms). Paslavēju arī Kuļibabu par labiem leģionāriem uzbrukumā – Aleksandrs Pavļenko (1999., 17 spēlēs 8+9) un Jegors Kurbatovs (1999., 13 spēlēs 7+4) laukumā ir pamanāmi. Treneris piebilst, ka labāki par Latvijas viduslīmeni, pat vairāk... No JAHL pagaidām tikai divu uzbrucēji (Binkulis, Stolbovojs) esot fizioloģiski gatavi spēlēt virslīgā. Es play-off 1. kārtā pret Jelgavu negribētu spēlēt. Var iekost jebkuram. Arī bez dopinga kontrolē pozitīvā Kriša Grundmaņa.

Trešdien “Mogo” hallē pirmo reizi dzirdēju, ka “mēs negribētu pirmajā kārtā braukt uz Daugavpili”, kas laikam ir uzskatāms par komplimentu Atvara Tribuncova “Dinaburgai”. Šā vai tā, bet “Dinaburga” jau visās četrās spēlēs nokodusi nu jau laikam jāsaka tuvāko konkurentu uz 6. vietu, HS “Rīgu”. Sešus no astoņiem punktiem paņemot no “Prizmas”. “Mēs gatavojamies katrai spēlei, bet vēl par play-off nedomājam, vēl jau tur arī neesam”, bilst Tribuncovs. Nekādus pārstiegumus pirms 30. janvāra Atvars nesola, šobrīd “Dinaburgā” ir septiņi leģionāri (vārtsargi Dončenko un Rauhala, aizsargi Fiļipovs un Gusevs, uzbrucēji Jelagins, Sarapuļcevs un Klisunovs).

Nezinu, kā jūs, bet es 25. janvārī biju nolēmis noskatīties “Kurbada” un “Olimp” spēli, bet ceturtdien uzzināju, ka pēc abu komandu vienošanās tā pārcelta uz 7. martu. Bez nopietna pamatojuma. Ja par tādu neuzskata “Kurbada” astoņu spēļu sēriju no 11. janvāra līdz 1. februārim (“Zemgale”, “Zemgale”, “Prizma”, “Mogo”, “Mogo”, atceltais “Olimp”, HS “Rīga” un “Liepāja”). Sešas no astoņām spēlēm ar tiešajiem konkurentiem tabulā. Taču sliktākais šajā stāstā ir tas, ka, piemēram, “Olimp” no 5. marta ir četras spēles un, ja pareiz saprotu, tad trīs no tām (61., 97. 109.) pārceltās, turklāt pēdējās divas – ar HS “Rīga” jau pēc tam, kad pārējās sešas komandas regulāro čempionātu būs beigušas. Kas rada pamatu runām par tabulas sakārtošanu, kā kādam vajag... Normalā pasaulē ir prakse, ka pēdējā kārtās visas komandas savas spēles sāk pat vienā laikā. Lai nebūtu pat sīku blēdību.