LVS: "Mūsu šķēpmetējiem ir problēmas ar psiholoģisko sagatavotību"

LVS valde uzskata, ka komanda kopumā nostartējusi labi. Lauras Ikaunieces-Admidiņas izcīnītā 4. vieta ir lielisks panākums. Madarai Palameikai 10. vieta un 12. vieta Jeļenai Prokopčukai un Paulam Pujātam arī vērtējami ļoti atzīstami. Pārējie komandas dalībnieki nostartēja savās spēju robežās jeb cik vien labi varēja konkrētajā brīdī. Diemžēl dažas dienas pirms kvalifikācijas sacensībām nelielu traumu guva Rolands Štrobinders. Traumas dēļ uz starta nedevās arī Valērijs Žolnerovičs.

Negatīvi tiek vērtēts tas, ka Dmitrijs Miļkevičs kā vieglatlētikas komandas vadītājs nevarēja ierasties sacensību norises vietā vairākas dienas pirms sacensību sākuma ierobežoto oficiālo personu skaita dēļ. Tiek saskatītas problēmas sportistu psiholoģiskajā sagatavotībā tādās atbildīgās sacensībās kā Olimpiskās spēles. Runājot par treneriem, jāatzīmē, ka daži treneri nemācās no citiem augstas klases speciālistiem. LVS valde uzskata, ka treneriem formāli jākļūst atbildīgākiem. Pirms ikviena nozīmīga starta – Eiropas, pasaules čempionāta vai Olimpiskajām spēlēm – trenerim ar audzēkni būtu jāaizpilda anketa un jāinformē federācija par sportista vispārējo sagatavotību un mērķiem sacensībās. Pēc sacensībām individuāli analizēt – kas traucēja, kas palīdzēja un ar kādām problēmām sportists saskārās.

Papildus tam ir vērojama tendence, ka vairāki vieglatlēti dodas uz sezonas atbildīgām sacensībām (Eiropas, pasaules čempionāts un Olimpiskās spēles) ar jau esošām traumām, neinformējot par to Latvijas Olimpisko vienību (LOV). Ļoti iespējams, ka šāda svarīga informācija pietrūkst komandas ārstiem un fizioterapeitiem. LVS valde uzskata, ka LOV un sportistiem pirms sacensībām būtu jāinformē federācija, lai vieglatlētikas skatītājiem nebūtu pārsteigums, uzzinot par sportistu nestartēšanu traumas dēļ, tikai neilgi pirms sacensībām.

Vieglatlētikas komanda Riodežaneiro bija gandrīz divas reizes mazāka nekā Londonas Olimpiskajās spēlēs pirms četriem gadiem. Normatīvi ir krietni augstāki, taču mums ir četri sportisti, kuri spēja izcīnīt vietu starp 12 pasaules labākajiem atlētiem

LVS Valdes veiktie secinājumi pēc OS beigām

# Mūsu šķēpmetējiem ir problēmas ar psiholoģisko sagatavotību. Olimpiskajai komandai trūkst psihologu, kas varētu palīdzēt sportistiem gan pirms atbildīgiem startiem, gan treniņu periodā.

# Tiem sportistiem, kuru treneris nav klāt sacensību laikā, ir jāņem vērā tie norādījumi, kurus sniedz par konkrēto disciplīnu atbildīgais treneris sacensībās.

# Sportistiem nepieciešams savlaicīgs finansējums no Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Olimpiskās vienības, lai pilnvērtīgi sagatavotos sacensību sezonai. Diemžēl finansējumu, kas piešķirts martā, vieglatlētiem ir grūti mērķtiecīgi izmantot, jo treniņnometnes tiek plānotas jau iepriekšējā gada rudenī.

# Pirms nozīmīgām izlases sacensībām komandas sastāvam jābūt maksimāli uzraudzītam no federācijas puses, lai sportistiem un treneriem nekas netrūktu un viņi būtu pēc iespējas labāk sagatavojušies šiem startiem.

LVS prezidenta Gunta Zālīša individuāls vērtējums katra Latvijas vieglatlēta startam Rio spēlēs

Laura Ikauniece-Admidiņa.Rezultāts vērtējams kā izcils. Prieku aizēnoja trenera psiholoģiskā nenoturība visu spēļu laikā un izteikumi publiskajā telpā pēc Olimpiādes.
Jeļena Prokopčuka. Ļoti labs rezultāts, ņemot vērā sportistes grūto pielāgošanos karstumam.
Madara Palameika. Sevi pilnībā nerealizēja. Divi iemesli - lielo sacensību sindroms un psiholoģiskā nenoturība.
Gunta Latiševa-Čudare. Kaut arī sportiste sasniedza sezonas labāko rezultātu, tomēr, ņemot vērā jauno vecumu, sportiskajiem rezultātiem bija jāprogresē. Kļūdas sagatavošanās posmā varēja būt par iemeslu parādītajam sniegumam distances beigu daļā.
Ilona Marhele. Sportiste nostartēja vidējā līmenī. Gatavojoties gada garumā, tomēr varēja sasniegt personisko rezultātu.
Sinta Ozoliņa. Sevi pilnībā nerealizēja. Psiholoģiskie šķēršļi vai sportiskās formas kritums.
Mareks Ārents. Labs starts, bet pietrūka tehniskās gatavības lekt augstāk par 5,50m.
Arnis Rumbenieks. Labs starts atbilstošs sportista līmenim. Lai cīnītos par kaut ko augstāku, nepieciešams nopietns finansējums.
Zigismunds Sirmais. Bez trenera klātbūtnes sportists nespēja sevi realizēt.
Rolands ŠtrobindersTā kā sportistu traumas moka jau gada garumā, žēl ka LOV personāls nespēja palīdzēt sportistam pilnībā sevi realizēt.
Agnese Pastare. Gaidījām vairāk un labāku rezultātu. Pieredzējusi sportiste, bet atkal pievīla tehnika, jo pēc distances sākumā saņemtajām divām piezīmēm nācās samazināt tempu.
Ariana Kira Hilborna Sportiste nostartēja vāji. Tā kā normatīvs tika izpildīts samērā vēlu, ne uz ko īpašu arī nebija cerību
Valērijs Žolnerovičs Otrās Olimpiskās spēles, uz kurām sportists aizbrauc ar traumu. Sportistam un trenerim jāizdara secinājumi, jo sportistam otrās Olimpiskās spēles ir ar traumu.

LVS savā vērtējumā uzsver, ka vieglatlētikā starp Skandināvijas un Baltijas valstīm vienīgo medaļu izcīnīja tikai Dānijas sportiste. Arī tuvajiem kaimiņiem baltkrieviem tikai viena medaļa. IAAF oficiālajā vērtējumā, kurā vērtē sacensību finālistus (TOP 8), Latvijas vieglatlēti ir 51. vietā (vienādi ar Zviedriju) un esam priekšā Somijai, Norvēģijai un Lietuvai. Neviens no Lietuvas vieglatlētiem neiekļuva labāko astotniekā. Līdz ar to mums priekšā ir tikai Igaunija, Dānija un Zviedrija.

Vietu sadalījums starp Skandināvijas un Baltijas valstīm, ņemot vērā sportistu ieņemto vietu starp TOP 8.

Izmantotie resursi:
LVS | Latvijas Vieglatlētikas savienība sniedz...