Kārtslēcējam Kreišam dienas augstvērtīgākais rezultāts LČ vieglatlētikā

Arkādietis Kreišs sacensības sāka ar 5,25 metru augstumā pārvarētu latiņu. Ar otro mēģinājumu izdevās pārvarēt 5,50 metrus un ar pirmo - 5,60 metrus, bet trīs mēģinājumi 5,73 metru augstumā labot personisko rekordu bija neveiksmīgi. Kreišs sasniedza Latvijas čempionāta otrās dienas augstvērtīgāko rezultātu, Starptautiskās Vieglatlētikas savienības ("World Athletics") disciplīnas salīdzinošajā punktu tabulā nopelnot 1157 punktus.

Latvijas čempionāta otrā diena iesākās kā ierasti – ar soļotāju sacensībām 10000 m distancē. Vīriešiem jau ceturto reizi par čempionu kļuva Raivo Saulgriezis, pie tam ar jaunu personīgo rekordu un arī Latvijas čempionātu labāko sasniegumu – 40:37,12. Otrajā vietā Raivo sāncensis soļošanas sacensībās – Arnis Rumbenieks – 42:19,41. Raivo rezultāts ir pietiekami augstvērtīgs (pēc WA tabulām - 1101 p.) lai dotu daudz bonusa punktus arī “Road to Paris”. Šoreiz olimpisko spēļu programmā ir 20 km distance – tieši Raivo specialitāte.

Sievietēm par čempioni jau piekto reizi kļuva Modra Liepiņa (VK ”Lielais ciems”) -52:07,53. Otrajā vietā, atpaliekot par 5 ½ minūtēm jaunās paaudzes soļotāja, vēl juniore Brigita Mūrniece-Krišāne (Ludza) – 57;36,63.Var tikai piebilst, ka soļošanā neizcīnīja U23 junioru čempionu titulus, jo dalībnieku vidū nebija šai vecuma grupai atbilstoši dalībnieki.

Arī otrajā sacensību dienā Oskars Grava (Lāča SS) apstiprināja, ka šobrīd patiesi ir Latvijas ātrākais sprinteris. Savu “kroņa distanci” 200 m finālskrējienā viņš veica 20,82 sek., kas atkal ir jauns Latvijas čempionātu rekords (pērn – 20,93 sek.).Otrais finišēja Aleks Pelcmanis (Liepāja/MSĢ) – 21,72 sek., kurš jau priekšskrējienā nodrošināja sev uzvaru U 23 junioru konkurencē – 21,84 sek. Kā trešais finišēja Aleksandrs Tiščenko (Liepāja). Viņa rezultāts 21,82 sek. ir Lat SB U 20 junioriem.

200 m finālskrējienu sievietēm visātrāk – 24,88 sek. veica Beāte Buka (Kuldīga). Tiesa ar3,1 m/sek. pretvēju. Viņas šogad labākais rezultāts ir 24,55 sek. Beāte ir viena no trim U 18 grupas jaunietēm, kuras Valmierā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionēm. Vakar tā bija Laura Ozola 3000 m/šķ., bet šodien arī Marta Luīze Pētersone 5000 m distancē. Cīņā par uzvaru U23 junioru čempionātā jau priekšskrējienā vienādu rezultātu – 25,48 sek. sasniedza Laura Ķirse un Daniela Lasmane (abas Arkādija). Tiesnešiem ar sekundes tūkstošdaļām bija jāizšķir uzvarētāja.

800m pēc piecu gadu pārtraukuma Latvijas čempionātā startēja un arī uzvarēja ASV studējušais Oskars Bambals (Lāča SS) - 1:50,81. 2019.g. viņš jau bija Latvijas čempions šajā distancē kā ziemā, tā vasarā. Vicečempions un arī U23 junioru čempions – Ņikita Bogdanovs (Daugavpils) – 1:51,20.Savukārt trešajā vietā Kristers Kudlis – 1:53,36 (Lat SB U20), bet septītajā – Rūdolfs Vanadziņš (abi Arkādija) – 1:55,23 (Lat SB U18).

Sievietēm pirmo reizi Latvijas čempione šajā distancē stadionā – Invida Mauriņa (Arkādija) -2:05,25.Invida divkārt uzvarējusi Latvijas čempionātos telpās. Šoreiz arī U23 junioru čempione. Pieckārtējā Latvijas čempione Līga Velvere (NBS) šoreiz atpalika par 0,78 sek. un bija otrā. Trešajā vietā Nikole Baikova – 2:10,62 (Lat SB U20) un ceturtajā – Sibilla Vanadziņa (abas Arkādija) – 2:14,20 (Lat SB U18).

5000m vīriešiem startēja tikai četri dalībnieki un otro gadu pēc kārtas Latvijas čempiona godā Lauris Lapsa (SK”Tērauds”) – 15:12,29. Viņš arī labākais U23 junioru čempionātā. Otrajā vietā Ralfs Dzosens (Ogre) – 15:39,86 (Lat SB U18). Sievietēm pirmo reizi Latvijas čempiones godā vēl U18 grupas jauniete Marta Luīze Pētersone (Valmiera) ar jaunu personīgo rekordu – 17:42,51, kura par dažām sekundes desmitdaļām spraigā cīņā apsteidza Alisi Petrovu. Nestartēja Agate Caune, kura iepriekšējā dienā uzvarēja 1500m. U23 juniorēm par čempioni kļuva ceturtās vietas ieguvēja Veronika Masjuka (Daugavpils) – 18:27,32.

400 m/b vīriešiem ar sezonas labāko rezultātu starp Latvijas barjerskrējējiem jau ceturto reizi Latvijas čempiona godā Dmitrijs Ļašenko (Liepāja) – 52,88 sek. Viņš arī U23 junioru čempions. Savukārt vicečempionam Iļjam Zilim (Daugavpils) Lat SB U20 – 54,44 sek. Sievietēm otro reizi uzvarētājas godā 2021.g.čempione Kitija Zaula (Arkādija/MSĢ), kura ar jaunu personīgo rekordu un šogad labāko rezultātu Latvijā – 1:00,92 tika tuvāk Latvijas 400 m barjerskrējēju it kā maģiskajai 60 sekunžu robežai. Kitija arī U 23 junioru čempione. Savukārt arī līdzšinēja sezonas līdere Ksenija Kozlova uzlaboja savu rezultātu – 1:01,96. Trešā vieta un Lat SB U 18.

Augstlēkšanā vīriešiem divu metru augstumu veica tikai čempions Valters Jansons (Valmiera). Viņš bija Latvijas čempions arī 2022.g. un šoreiz Valteram arī U23 junioru čempiona zelta medaļa. Savukārt sievietēm čempiones gods Patrīcijai Jansonei (Talsi) – 1,82 m.U23 juniorēm čempiones tituls Gerdai Kerijai Dreimanei (Ogre) – 1,76 m.

Trīssoļlēkšanā vīriešu sacensībās pārliecinošs savā sniegumā bija pērnā gada čempions Sandis Dzenītis (Salaspils). Pieci ieskaitītie lēcieni bija pāri 15 metru robežai un tālākajā Sandis sasniedza savas trīssoļlēcēja karjeras otro labāko rezultātu – 15,71 m. Tālāk (16,00 m) viņš lēca pērn Eiropas U23 junioru čempionātā. Desmitkārtējais Latvijas čempions trīssoļlēkšanā Elvijs Misāns (kopā ar citām disciplīnām viņam šādi tituli ir 36) atkal bija redzams lēkšanu sektorā un arī šoreiz pieveica 15 metru robežu – 15,31 m. Par U23 junioru čempionu kļuva Marks Grantiņš (Liepāja/Arkādija) – 14,20 m.

Tikpat pārliecinoša savā ceļā uz jau pēc kārtas piekto Latvijas čempiones titulu bija arī Rūtas Kate Lasmane (Ventspils OC).13,66 – 13,57 – 13,74 – 13,41 – x – 13,64- tāda bija Rūtas Kates lēcienu sērija. Vai rezultāts 13,74 m ,1091 p. un Latvijas čempiones tituls būs tuvinājis viņu “Road to Paris”? Otrajā vietā no studijām ASV atgriezusies arī Ieva Turķe (Tukums) – 13,16 m. Savukārt bronzas medaļa ar jaunu personīgo rekordu un Lat SB U20 – 12,91 m Adrianai Krūzmanei (Dartija/MSĢ). Neparasti, bet trīssoļlēcējām iztrūka kaut vienas U23 juniores – medaļas palika neizcīnītas.

Diska mešanā vīriešiem par Latvijas čempionu kļuva Aleksandrs Volkovs, kurš tagad pārstāv Valmieru -56,38 m. Šo titulu viņš izcīnīja jau trešo gadu pēc kārtas. U23 junioru čempions Artūrs Ozols (Cēsis) bija otrais – 45,90 m.

Sievietēm par čempioni jau 13.reizi kļuva jelgavniece Dace Šteinerte – 48,70 m. Otrajā vietā Vineta Krūmiņa (Cēsis) – 44,00 m – U23 čempione.

4x400 m mix stafetē Latvijas čempionu tituls ar jaunu Latvijas čempionātu rekordu – 3:31,87 SS”Arkādija” otrajai komandai (Kitija Zaula, Edvards Māris Kamarūts, Invida Mauriņa un Austris Karpinskis).

Daudzcīņas. Vīriešiem desmitcīņā startēja tikai divi dalībnieki, pie tam abi juniori. Tomēr abi savu pirmo startu “lielajā desmitcīņā” veica atzīstami – ar jauniem personīgiem rekordiem. Īpaša atzinība Andrim Skadiņam (Ogre) – pirms pāris nedēļām viņš kļuva par Latvijas čempionu junioru desmitcīņā. Savā debijā jaunajā ampluā Andris startēja atzīstami. Jau pirmajās sacensībās pārsniegta 7000 p. robeža – 7062 p. Jau vairākus gadus mūsu demitcīņnieki (izņemot Reini Krēgeru) nav tikuši pāri šai 7000 p. robežai. Pēdējais – Krišjānis Beļavnieks (7108 p.) bija 2019.gadā.

Sievietēm pirmo reizi Latvijas čempiones godā pašmāju sacensībās titulētā un medaļotā ASV Teksasas universitātes studente/ absolvente Kristīne Blaževiča – 5827 p.Tiesa starts visās disciplīnās liecināja, ka Kristīne vēl nav atguvusies no spraigās ASV studentu sacensību sezonas. Viņas rezultāti Valmierā pa disciplīnām: 13,54 – 1,69 – 12,22 – 24,66 – 5,94 – 38,78 – 2:16,51. Kā redzam divās disciplīnās (100 m/b un 200 m) Kristīnes rezultāti ir labāki nekā jaunajām Latvijas čempionēm. Sudraba medaļa divkārtējai Latvijas čempionei Kristais Sprūdei (Liepāja) – 5522 p. (13,79 – 1,60 – 12,70 – 25,15 – 5,50 -45,88 – 2:28,03).Savukārt par U23 junioru čempioni kļuva vēl viena ASV studente – Elīza Lemberga (Ogre) – 5023 punkti.

Jau ziņots, ka sestdien sprintere Gunta Vaičule 400 metru skrējienā laboja savu personisko rekordu, distanci veicot 50,83 sekundēs, un izpildīja kvalifikācijas normatīvu Parīzes olimpiskajām spēlēm. Viņa arī sasniedza Latvijas čempionāta augstvērtīgāko rezultātu, disciplīnas salīdzinošajā punktu tabulā nopelnot 1172 punktus.

Izmantotie resursi:
LVS | Sākums
Andris Staģis, statistiķis