Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Vaičule Latvijas čempionāta 400 metru skrējienā nodrošina ceļazīmi uz Parīzi

Kristiāns Dilāns
Kristiāns Dilāns

Vaičule Latvijas čempionāta 400 metru skrējienā nodrošina ceļazīmi uz Parīzi
Gunta Vaičule. Foto: Guntis Bērziņš

Latvijas sprintere Gunta Vaičule sestdien Valmierā Latvijas čempionātā 400 metru skrējienā laboja savu personīgo rekordu un izpildīja kvalifikācijas normatīvu Parīzes olimpiskajām spēlēm. Ļoti atzīstams rezultāts 100m Oskaram Gravam, bet šķēpmešanas sektoros uzvaras izcīnīja Latvijas vieglatlētu augstāko vietu ieguvēji nesen notikušajā Eiropas čempionātā Patriks Gailums un Anete Sietiņa no Rīgas Sporta skolas "Arkādija".

Pirmajā dienā Valmieras Jāņa Daliņa stadionā Latvijas čempionātā 27 rezultātu vērtējums pārsniedza 1000 punktu robežu pēc WA tabulām. Laboti trīs Latvijas čempionātu rekordi (100m vīriem, kā arī 400m un kārtslēkšanā sievietēm). Astoņās disciplīnās uzlaboti Latvijas sezonas labākie rezultāti. Tikpat daudz šādu sezonas labāko rezultātu ari junioriem (U20) un jauniešiem (U18).

Vaičule 400 metrus veica 50,83 sekundēs, uzlabojot savu personīgo rekordu par 0,42 sekundēm, bet olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvs bija 50,95 sekundes. Viņa arī sasniedza Latvijas čempionāta pirmās dienas augstvērtīgāko rezultātu un, balstoties uz Starptautiskās Vieglatlētikas savienības ("World Athletics") punktu tabulu, par rezultātu 400 metru tika novērtēta ar 1172 punktiem.

Tāpat jaunu personīgo rekordu sasniedza Oskars Grava, kurš 100 metru sprintā distanci veica 10,25 sekundēs, uzlabojot savu labāko rezultātu par 0,13 sekundēm, un sasniedza dienas otru augstvērtīgāko rezultātu - 1122 punkti. Lāča trenētais Oskars tikai par 0,07 sekundēm atpaliek no Ronalda Arāja 2011.gadā Itālijā sasniegtā Latvijas rekorda (10,18 sek.). Oskara skrējiens ir arī visātrākais pašmāju stadionos (pērn viņš pats Valmierā – 10,31w sek.).

Apsveicami, ka visi astoņi finālskrējiena dalībnieki finišēja ātrāk par 11 sek. – mūsu sacensībās sen nebijis fakts. Gandrīz visiem šī finālskrējiena dalībniekiem arī jauni personīgie rekordi. Aleks Pelcmanis jau priekšskrējienā ar rezultātu – 10,70 sek. nodrošināja sev U23 junioru čempiona titulu – finālā to uzlaboja vēl par 0,07 sek. Pirmais trijnieks izskrēja no desmit ar pusi sekundēm, kas ir vismaz ļoti sen nebijis fakts, ja vispār ir bijis kādreiz. Līdz ar to arkādietim un kādreizējam čempionam Robertam Jānim Zālītim ar personīgo rekordu 10,44 sekundes, kas daudzus citus gadus dotu zeltu, šoreiz nācās samierināties tikai ar bronzu, jo par sekundes simtdaļu ātrāks bija Fetera trenētais salaspilietis Rinalds Valts Zariņš.

Savukārt sieviešu konkurencē 100 metru sprintā, finišējot 11,86 sekundēs, uzvaru svinēja Elizabete Kociņa no Dienvidkurzemes SS/MSĢ, kura līdz šīm sacensībām nebija skrējusi ātrāk par 12 sekundēm. Vēl zem 12 sekundēm izskrēja Madara Lungeviča no Vecumniekiem (11,94 sek.), bet bronzu nopelnīja arkādiete Vendija Mauriņa (12,01 sek.)

400m vīriešiem visi trīs godalgoto vietu ieguvēji ir juniori (Aleksandrs Tiščenko no Liepājas – 47,38 sek. Lat SB un trešais Everts Hemmelis no Valmieras – 48,50 sek.).Savukārt vicečempions Emīls Lamba ir vēl jaunietis – 48,08 sek. Par junioru U23 čempionu kļuva Edvards Māris Kamarūts – 50,18 sek.

Sievietēm čempiones Guntas Vaičules (Rēzekne) sniegums bija patiess baudījums vieglatlētikas “gardēžiem”. Visai negaidīti, bet Gunta skrēja tik ātri, ka gandrīz laboja Vinetas Ikaunieces pirms 36 gadiem – 1988.g. uzstādīto Latvijas rekordu – 50,71 sek. Guntas rezultāts 50,83 sek. (WA punktos vērtēts šajā čempionātā ar 1172 p.) Izpildīta arī olimpiskā kvalifikācijas norma (50,95 sek.). U23 juniorēm par čempioni kļuva Madara Ozoliņa – 59,65 sek.

1500m vīriešiem (arī U23 junioriem) čempiona godā Ņikita Bogdanovs (Daugavpils). – 3:48,79. Savukārt sievietēm atkal skrejceļā varējām vērot Agati Cauni (Valmiera). Viņa nelika vilties, finišējot ar šogad labāko rezultātu starp Latvijas skrējējām – 4:21,54. Agatei zelta medaļa arī U23 junioru vērtējumā.

110m/b un 100 m/b. Vīriešiem mazā dalībnieku skaita dēļ uzreiz notika finālskrējiens, kurā pirmo reizi Latvijas čempiona godā Ralfs Zazerskis (Kuldīga/Lāča SS) – 14,70 sek. Tiesa, Ralfs divkārt ir Latvijas čempions 60m/b distancē telpās. Šodien viņš arī Latvijas čempions U23 vecuma grupas junioriem.

Arī sievietēm uzreiz bija finālskrējiens. Īsi pirms šī skrējiena šo pašu distanci neparasti ātri veica abas labākās septiņcīņnieces. Kristīne Blaževiča – 13,54 sek. un Krista Sprūde – 13,79 sek. Kristai jauns personīgais rekords un abām – daudz punktu daudzcīņā (vairāk nekā 1000 p.).

Tikpat ātrs un teicamiem rezultātiem bagāts bija arī čempionāta skrējiens. Visas trīs ātrākās finišēja ar rezultātiem ātrāk par 14 sek. Madara Lungeviča (Vecumnieki) pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni 100m/b – 13,78 sek. 2020. gadā viņa bija čempione 400m/b. Otrā Laura Osipenko (Liepāja) ar jaunu personīgo rekordu – 13,79 sek. Arī bronzas medaļas laureāte Daniela Lasmane (Arkādija) pirmo reizi veica distanci ātrāk par 14 sek. – 13,92 sek. un tika pie zelta medaļas U23 junioru konkurencē.

3000 m/šķ. sievietēm pirmo reizi par Latvijas čempioni kļuva vēl U18 vecuma grupas jauniete Laura Ozola (Ādaži) – ar šosezon labāko rezultātu Latvijā – 11:34,03. Sudraba medaļa, kā arī U23 junioru zelta medaļa Albertīnai Rudņevai (Jelgava) – 11:51,78. Savukārt vīriešu skrējienā ne īpaši glaimojošs skats uz skrejceļu. Desmit minūtes pa to vientulībā apļoja viens skrējējs – Aigars Feteris (Salaspils). Distanci viņš veica 10:20,51.

Kārtslēkšanā sievietēm pirmo reizi par Latvijas čempioni kļuva Sima Aškinezere (Arkādija). Tiesa, 2022. gadā viņa bija arī Latvijas čempione telpās. Simas rezultāts 4.15m ir ne tikai jauns personīgais rekords, bet arī šogad labākais starp Latvijas kārtslēcējām. Pie tam Sima uzlaboja arī trenerei Ildzei Bortaščenokai piederošo Latvijas čempionātu rekordu (3.95m). Sudrabs vēl vienai arkādietei Paiulai Klaviņai (3,85m). U23 juniores čempiona godā Anete Paula Smirkste (Jelgava) – 2.85m.

Tāllēkšanā vīriešiem pirmo reizi Latvijas čempiona godā juniors no Siguldas – Emīls Bangevics – 7.19m. Tikai Raivo Bunde (Arkādija) vēl sasniedza septiņu metru robežu – 7.00m. Viņš arī U23 junioru čempions. Sievietēm čempiones godā jau otro gadu pēc kārtas Kitija Paula Melnbārde (Arkādija), pie tam ar jaunu personīgo rekordu – 6.31m. Sešu metru robežu pārvarēja vēl divas dalībnieces: Adriana Krūzmane (Dārtija) – 6.20w (6.09m) un Inese Bembere (Arkādija) – 6.15m. Savukārt Gerdai Kerijai Dreimanei (Bauska) U23 čempiones zelta medaļa par 5.77m tālu lēcienu. Līdz ar to četras no sešām medālām tāllēkšanā ieguva SS "Arkādija" vieglatlēti.

Lodes grūšanā vīriešiem par Latvijas čempionu titulu cīnījās tikai četri vīri. Kā ierasts, pēdējā laikā ir divcīņa starp Ralfu Eduardu Gauju (Cēsis) un Edgaru Berķi (MSĢ). Šoreiz veiksmīgāks bija Ralfs Eduards. Viņam, tāpat kā pērn un arī 2021.g., čempiona zelta medaļa – 16.24m.

Sievietēm sezonas līderei (15.72m) Annai Gulbei (Ventspils nov.) jau otrais čempiones tituls šodien, pirmais bija sacensību ievadā vesera mešanā. Annas rezultāts – 14.57m. Otrajā vietā U23 junioru čempione Luīze Geistarde (Cēsis) – 13.38m.

Vesera mešana vīriešiem par Latvijas čempionu otro reizi savā vesera metēja karjerā kļuva Edgars Gailis – 56.88m. Pirmo reizi 2009.g. gan nestartējot Igoram Sokolovam. Savukārt trīsdesmitkārtējam Latvijas čempionam (21 – vasarā un 17 – ziemā) Igoram Sokolovam šī bija tikai otrā Latvijas čempionāta sudraba medaļa viņa vairāk nekā 30 gadu ilgajā Latvijas vesera metēju līdera lomā – 54.58m. 2021.g. Igors ar 83cm zaudēja savam audzēknim Makaram Korotkovam (60.12m un 60.95m). Par Latvijas čempionu U23 junioru grupā kļuva Mārtiņš Spundiņš (Ķekava) – 50.24m.

Sievietēm otro gadu pēc kārtas par Latvijas čempioni vesera mešanā kļuva arī labākā lodes grūdēja Anna Gulbe (Ventspils nov.) ar savu šogad labāko rezultātu – 48.55m. Labākā starp U23 juniorēm Kate Gulbe (Salaspils) ar jaunu personīgo rekordu – 44.55m.

Šķēpa mešanā vīriešiem mešanu sektorā beidzot varējām redzēt visus mūsu pašreiz labākos šķēpraižus. Trīs no viņiem aizrautīgi cīnījās par biļeti uz Parīzi. Lai gan rezultāti nebija peļami, neviens no viņiem tā arī nepārsniedza 80 metru robežu. Vistuvāk tai tika arkādietis Patriks Gailums – 79.39m. Kā balva – pirmo reizi Patrika šķēpa metēja karjerā viņš izcīna Latvijas čempiona titulu. Gandrīz metru atpalika (78.40m) Gatis Čakšs, bet trešais Bija Rolands Štrobinders – 76.73m. Matīsam Kaudzem U23 junioru čempiona zelta medaļa – 64.30m.

Sievietēm mešanu sektorā kā patiesa Latvijas sezonas līdere bija Anete Kociņa (Arkādija) – trešo reizi šosezon pārvarot 60 metru robežu – 60.28m. Anete trešo reizi kļuva par Latvijas čempioni – arī 2015.g. ziemā un 2021.g. vasarā. Otrajā vietā juniore Elza Lazdiņa (Aizkraukle/MSĢ) – 49.83m. jau trešo reizi šosezon tik tuvu 50 metru robežai. U23 juniores čempione Elva Vestarta (Jelgavas NSC) – 41.26m.

4x100 m stafetē vīriešiem startēja un arī finišēja tikai viens kvartets no Valmieras – 43,31 sek. Sievietēm čempioņu tituls SS "Arkādijas” sportistēm – 46,85 sek.

Daudzcīņnieku sacensībās startē tikai divi desmitcīņnieki (abi juniori) un sešas septiņcīņnieces. Vīriešiem līderis pēc pirmajām piecām disciplīnām ir Latvijas junioru čempions Andris Skadiņš, kurš pirmo reizi startē “lielajā desmitcīņā”. Sākums nav peļams – 3781 p. (10,86w – 6,70 – 12,63 – 1,88 – 50,20).

Savukārt līdere septiņcīņā ir Kristīne Blaževiča, kura pirmajās četrās disciplīnās savākusi 3480 p. (13,34 – 1,69 – 12,22 – 24,66) un no sava personīgā rekorda (6146 p. – 2023.g.) grafika atpaliek par 142 p.

Svētdien tiks aizvadīta Latvijas čempionāta otrā diena.

Izmantotie resursi:
LVS | Sākums

  +3 [+] [-]

, 2024-06-29 20:32, pirms 3 nedēļām
Lieliski rezultati Vaičulei un Gravam.

  +2 [+] [-]

, 2024-06-29 20:42, pirms 3 nedēļām
Vīru 100m finālam noteikti jābūt labākajam Latvijas vēsturē

  +2 [+] [-]

, 2024-06-29 20:43, pirms 3 nedēļām
Guntai izcils rezultāts. Izskatījās, ka šoreiz nebaidījās un uzreiz sāka skriet ļoti ātri

  +3 [+] [-]

, 2024-06-29 20:45, pirms 3 nedēļām
Vienkārši fantastika! Vaičule tiešām ir tāda milzīga cīnītāja! Wow! Gravam arī tiešām izcils rezultāts arī! Domāju,ka viņš tiešām savā labajā komandas darbā ar Viktoru Lāci varētu sasniegt augstus rezultātus!

  +3 [+] [-]

, 2024-06-29 20:57, pirms 3 nedēļām
pats brīnumainākais, ka pirmo reizi LČ neiemērīja šķēpiem pāris normatīvus. Laikam bija vairāk par 10m tā atpalicība.

  +2 [+] [-]

, 2024-06-29 21:11, pirms 3 nedēļām
Dīvaini,bet lielākā daļa normatīvu tiek izpildīta LČ.

  +1 [+] [-]

, 2024-06-29 22:57, pirms 3 nedēļām
Pushkin2 rakstīja: Dīvaini,bet lielākā daļa normatīvu tiek izpildīta LČ.
juu, Tev taisnība. Viens no diviem normatīviem izpildīts LČ. 50%. Acīgs esi!

  +4 [+] [-]

, 2024-06-29 23:30, pirms 3 nedēļām
Sc.com joprojām spītīgi Anetei raksta dzimšanas uzvārdu, kaut gan tagad ir precējusies. Sietiņa, autor.

  -1 [+] [-]

, 2024-06-29 23:33, pirms 3 nedēļām
Kā saprotu, tad Vaičulei vēl nav garantēta vieta olimpiādē. No kopskaitā 48 dalībniecēm tikai 33 atlasīs no tām, kas izskrējušas normatīvu. Vaičule ar savu rezultātu šobrīd ir dalītā 30./31. vietā. Jācer, ka tuvākās sekotājas šajās dienās neizskries savus SB un PB.

https://worldathletics.org/stats-zo...

  -1 [+] [-]

, 2024-06-29 23:37, pirms 3 nedēļām
Trīssolī Lasmane izkritusi no ceļazīmes zonas. Kreišs noslīdējis uz 30. vietu (kvalificēsies 32), bet vajadzētu noturēties.

  +1 [+] [-]

, 2024-06-29 23:48, pirms 3 nedēļām
Damokla_zobens_23 rakstīja: Kā saprotu, tad Vaičulei vēl nav garantēta vieta olimpiādē. No kopskaitā 48 dalībniecēm tikai 33 atlasīs no tām, kas izskrējušas normatīvu. Vaičule ar savu rezultātu šobrīd ir dalītā 30./31. vietā. Jācer, ka tuvākās sekotājas šajās dienās neizskries savus SB un PB.

https://worldathletics.org/stats-zone/road-to/7153115?eventId=10229511
nu nē. By world rankings position: to complete the required entry number. Jālasa šī teikuma otrā daļa - lai pielasītu atlikušos.

  +1 [+] [-]

, 2024-06-30 00:43, pirms 3 nedēļām
Damokla_zobens_23 rakstīja: Kā saprotu, tad Vaičulei vēl nav garantēta vieta olimpiādē. No kopskaitā 48 dalībniecēm tikai 33 atlasīs no tām, kas izskrējušas normatīvu. Vaičule ar savu rezultātu šobrīd ir dalītā 30./31. vietā. Jācer, ka tuvākās sekotājas šajās dienās neizskries savus SB un PB.

https://worldathletics.org/stats-zone/road-to/7153115?eventId=10229511
33 tur rakstīts, jo tik izpildījušas normatīvu (nu reāitātē ir vairāk, bet ir country quota). Kad Vaičulei atjaunos, uzrādīsies 34

     [+] [-]

, 2024-06-30 00:55, pirms 3 nedēļām
Damokla_zobens_23 rakstīja: Trīssolī Lasmane izkritusi no ceļazīmes zonas. Kreišs noslīdējis uz 30. vietu (kvalificēsies 32), bet vajadzētu noturēties.
Pēc ātrajiem aprēķīniem, lai atgrieztos, viņai rīt jāaizlec apmēram 14,18m, ja citas rīt (pēdējā atlases diena) neuzlabo savus rezultātus. Ja sanāks aizlekt,(ne?)kvaliiicēšanos redzēs vēļākais 3dien, jo tad tur normā ajaunojas rezultāti.

  -1 [+] [-]

, 2024-06-30 09:23, pirms 3 nedēļām
cnnnnc rakstīja: nu nē. By world rankings position: to complete the required entry number. Jālasa šī teikuma otrā daļa - lai pielasītu atlikušos.
Oi, jā, mana kļūda... Pārpratu.

Apsveicu Vaičuli ar olimpisko ceļazīmi!

     [+] [-]

, 2024-06-30 09:23, pirms 3 nedēļām
cnnnnc rakstīja: juu, Tev taisnība. Viens no diviem normatīviem izpildīts LČ. 50%. Acīgs esi!
Smieklīgs gan!

  -1 [+] [-]

, 2024-06-30 09:34, pirms 3 nedēļām
tomaats rakstīja: Pēc ātrajiem aprēķīniem, lai atgrieztos, viņai rīt jāaizlec apmēram 14,18m, ja citas rīt (pēdējā atlases diena) neuzlabo savus rezultātus. Ja sanāks aizlekt,(ne?)kvaliiicēšanos redzēs vēļākais 3dien, jo tad tur normā ajaunojas rezultāti.
Papētīju punktu tabulas un kvalifikācijas sistēmu. Man sanāk, ka pietiek arī ar 13,41, ja pārējās neuzlabo savus rezultātus. Jo tas ir Latvijas čempionāts un par 1. vietu Latvijas čempionātā olimpiskajā rangā nāks klāt 100 papildus punkti.

Bet vispār, manuprāt, ļoti neobjektīva sistēma vieglatlētikā. Jo ļooooti daudz nosaka tas, kurā kategorijā ir attiecīgie mači. Nacionālie čempionāti ir B kategorijā, un vienalga, vai tas ir Latvijas čempionāts ar vienu konkurētspējīgu sportisti, vai, piemēram, Francijas. Attiecīgi, uzvarētājai rangā klāt 100 punkti. Piemēram: Lasmane par uzvaru pērn Latvijas čempionātā ar rezultātu 13,72 metri saņēma 1190 punktus (1090 par rezultātu un 100 par vietu). Jamaikiete Smita NCAA mačos, kuri atbilda tikai F kategorijai, uzvarēja ar 14,31 metrus tālu lēcienu, un dabūja tikai 1145 punktus (1130 par rezultātu un 15 par vietu).

Man tas izskatās pēc pilnīga absurda. Bet vēl vairāk pārsteidz, ka vieglatlēti izteikti nenodarbojas ar punktu vākšanas tūrismu, kā tas ir distanču slēpošanā. Jo, izvēloties pareizos mačus, varētu būtiski uzlabot savus kopējos ranga punktus.

  +1 [+] [-]

, 2024-06-30 10:45, pirms 3 nedēļām
Damokla_zobens_23 rakstīja: Bet vispār, manuprāt, ļoti neobjektīva sistēma vieglatlētikā. Jo ļooooti daudz nosaka tas, kurā kategorijā ir attiecīgie mači. Nacionālie čempionāti ir B kategorijā, un vienalga, vai tas ir Latvijas čempionāts ar vienu konkurētspējīgu sportisti, vai, piemēram, Francijas. Attiecīgi, uzvarētājai rangā klāt 100 punkti. Piemēram: Lasmane par uzvaru pērn Latvijas čempionātā ar rezultātu 13,72 metri saņēma 1190 punktus (1090 par rezultātu un 100 par vietu). Jamaikiete Smita NCAA mačos, kuri atbilda tikai F kategorijai, uzvarēja ar 14,31 metrus tālu lēcienu, un dabūja tikai 1145 punktus (1130 par rezultātu un 15 par vietu).
Man tas izskatās pēc pilnīga absurda. Bet vēl vairāk pārsteidz, ka vieglatlēti izteikti nenodarbojas ar punktu vākšanas tūrismu, kā tas ir distanču slēpošanā. Jo, izvēloties pareizos mačus, varētu būtiski uzlabot savus kopējos ranga punktus.
Pie ranga veidošanas neloģismiem varētu papildināt, ka, piemēram, par 8.vietu Dimanta līgā (kas lēkšanās vai mešanās nereti ir pēdējā) arī tos pašus 100 bonusa punktus var dabūt, tikai ej nu tai DL tiec... Tā kā, lai ar punktu tūrismu nodarbotos, vispirms attiecīgajās sacensībās pie starta jātiek, bet šis nav biatlons ar 100+ dalībniekiem katrā disciplīnā...

  -1 [+] [-]

, 2024-06-30 11:09, pirms 3 nedēļām
Tu taču saproti, ka nebiju domājis Dimanta līgu. Bet gan jau var piemeklēt B un C ranga mačus ar mazu konkurenci.

Jautājums - vai nacionālie čempionāti ir atklātie un tajos var startēt arī citu valstu sportisti?

  +1 [+] [-]

, 2024-06-30 11:27, pirms 3 nedēļām
Vieglatlētikā nacionālie čempionāti nav atklāti, ja arī kāds no malas startē, tad tikai "ārpus konkursa". Personīgi es vienādus punktus visu valstu čempionātos nesaredzu kā baigo problēmu. Ja sportists nevar tikt trijniekā savā valstī (vienalga, kāda lielvalsts tā būtu), arī OS vai PČ viņam diez ko nespīd.

  -1 [+] [-]

, 2024-06-30 11:44, pirms 3 nedēļām
Es saskatu problēmu tajā, ka par pusmetru tālāku lēcienu "nepareizajos" mačos sportists saņem mazāk punktu nekā kāds cits, uzvarot nacionālajā čempionātā bez konkurences.

OK, tas varbūt ir veids, kā starptautiskā federācija stimulē tās valstis, kuras nav starp vieglatlētikas lielvalstīm.

  +1 [+] [-]

, 2024-06-30 11:50, pirms 3 nedēļām
bet, eksperti, kā Blaževičai izskatās, ņemot vērā sliktos vakardienas rezultātus?

  +1 [+] [-]

, 2024-06-30 11:53, pirms 3 nedēļām
sinogli rakstīja: Smieklīgs gan!
ok, bet laikam sadirsu. Līna arī normatīvu izpildīja pērn LČ, tā kā tomēr visas izpildījušas tur

  +1 [+] [-]

, 2024-06-30 12:34, pirms 3 nedēļām
cnnnnc rakstīja: bet, eksperti, kā Blaževičai izskatās, ņemot vērā sliktos vakardienas rezultātus?
Da tur jau pirms starta nekā neizskatījās, ja pareizi sarēķināju. Lai pielīdzinātos ranga 24.vietai, viņai vajag 1203 punktus. Daudzcīņā par valsts čempionu dod tikai 60 punktus (nevis 100, kā citās disciplīnās), attiecīgi par rezultātu vajadzīgi 1143 punkti, kas ir krietni virs 6300 septiņcīņas punktiem

  +1 [+] [-]

, 2024-06-30 12:38, pirms 3 nedēļām
Damokla_zobens_23 rakstīja: Papētīju punktu tabulas un kvalifikācijas sistēmu. Man sanāk, ka pietiek arī ar 13,41, ja pārējās neuzlabo savus rezultātus. Jo tas ir Latvijas čempionāts un par 1. vietu Latvijas čempionātā olimpiskajā rangā nāks klāt 100 papildus punkti.
5 sacensību vidējo puntu atllasē ieskaita tikai vienu nacionālo čempionātu ārā pluss vienu telpās

  -1 [+] [-]

, 2024-06-30 14:12, pirms 3 nedēļām
tomaats rakstīja: 5 sacensību vidējo puntu atllasē ieskaita tikai vienu nacionālo čempionātu ārā pluss vienu telpās
Paldies par skaidrojumiem! Tad jā, vajag vismaz Tevis minētos 14,12 m.

Olimpiskās atlases pēdējā dienā būšu iebraucis kvalifikācijas sistēmā.

  -1 [+] [-]

, 2024-06-30 15:06, pirms 3 nedēļām
Damokla_zobens_23 rakstīja: Paldies par skaidrojumiem! Tad jā, vajag vismaz Tevis minētos 14,12 m.

Olimpiskās atlases pēdējā dienā būšu iebraucis kvalifikācijas sistēmā.
13.74 aizleca

     [+] [-]

, 2024-07-01 10:57, pirms 3 nedēļām
Labi,ka netika pārraidīts TV ekranos,jo ekseperti saprastu ,ka Gunta zem 51 sekundem izskriet nevareja,protams,Gunta ir pelnijusi piedalities olimpiāde,bet neticās un gribas,lai sports būtu godīgs!