Facebook
GoogleIkauniece: "Pirms čempionāta cerēju, ka būšu sešiniekā"
Divu dienu laikā Laura Ikauniece no pelnrušķītes kļuvusi par princesi, izcīnot pagaidām vienīgo medaļu Latvijai šajā čempionātā. Vienīgais, pēc kā braukusi uz Helsinkiem, bija personiskais rekords un cerība uz labāko sešinieku.
Kad Laura smaidot ienāk mix zonā, ņemot vērā ārā valdošo nemīlīgo laiku (lietu, vēju), piedāvājam viņai bez Latvijas karoga muguru apsegt ar tam domātām segām sportistiem, bet Laura atsakās, bilstot, ka pašreizējā sega viņai patīkot labāk.
Vispirms Ikauniece izvērtē otrās dienas rezultātus: „Gaidīju labākus laika apstākļus. Bija ļoti grūti skriet pa lietu, jo tās, kas skrēja pa priekšu, visu laiku šļakstināja sejā ūdeni. Ļoti liels prieks ir par tāllēkšanu. Negaidīju tādu personisko rekordu. Skumji, protams, par šķēpu. Bija ļoti liels pretvējš. Pirmo reizi metu pret vēju. Arī tehniski – es metu, tā teikt, ar spēku. Aizgāja greizi... Es parasti nemetu tik augstu, kā sanāca šodien. Tomēr bija vējš, un, kad uzmetu augstu, šķēps tieši apstājās. Tādi man bija visi metieni.”
Jautāta tieši par 800 metru distanci, par notikumiem tajā un domām laikā pirms skriešanas, Laura paskaidro, ka viņa zināja, kā viņai jāskrien viņas laikā. „Taču vienalga man sanāca par ātru. Tikai pašās skrējiena beigās atkal iekļāvos grafikā. Nedomāju, ka Aiga riskēs un uzkurinās tik augstu tempu. Domāju, ka viņa visu laiku skries aiz manis un beigās apsteigs. Drusciņ bija bail, ka viņa varētu atrauties par tālu, tomēr cerēju, ka varēšu viņu panākt.
It kā zināju, ka grūti būs pazaudēt skrējienā vismaz ceturto vietu, tomēr beigās nebiju pārliecināta, ka mani nav apsteigusi Krievijas septiņcīņniece Jekaterina Boļšova, kura mani apsteidza par krietnu gabalu. Tāpēc Latvijas karogu uzreiz neņēmu un sagaidīju parādāmies rezultātus. Esmu māņticīga,” smejas pagaidām vienīgās Latvijas medaļas šajā čempionātā īpašniece.
„Jau pirms sacensībām teicu, ka būtu priecīga arī par ceturto vietu, ja tikai Latvijai būtu medaļa,” sadaļu par mērķiem Helsinkos aizsāk Ikauniece. Uzzinājusi savu punktu summu, Laura bilst, ka „6335 punkti nozīmē jaunu personisko rekordu, un ceru, ka arī Londonā būs. Šur tur vēl jāpiestrādā. Turklāt šķēpā un 800 metros savu lomu nospēlēja laika apstākļi. Pirms čempionāta atbraucu un cerēju, ka būšu sešiniekā, un atbraucu vispār bez uztraukuma. Likās tāds kā Baltijas mačs, jo visu spēcīgāko jau šeit nav. Vienīgais pirms lodes nebiju tik pārliecināta par saviem spēkiem. Tagad zinu, ka man vel ir jāpieliek lodē un tehnikā šķēpā.”
Ceturtajā vietā ierindojās Aiga Grabuste, kura Laurai zaudēja tikai nieku – desmit punktus. Pēc finiša 800 metros ārsti būrās ap viņas kāju, un tradicionālajā skrējienā apkārt stadionam viņa nepiedalījās. Kad tas bija beidzies, Grabuste jau bija pametusi stadionu. Tā „Sportacentrs” palika bez komentāra, cerot, ka ar veselību Aigai viss kārtībā.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+8 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
1)100m/b jāskrien zem 13,00(Jāpārspēj Tēvs)
2)a/l jālec 1,90 vismaz,labāk 1,96(jāpārspēj brālēns)
3)lode jāgrūž vismaz 14m,mazliet jāspiež guļus,jārauj svaru stienis kā Skaidrītei Baikovai.Bet visu nosaka tehnika un lode vienkārši jāgrūž,ar tādu atsperi un spēku(šķēps),augumu var mierīgi stumt visus 15m
4)200m jāskrien ap 23,50,bet labāk pārspēt mammas Latvijas rekordu
5)t/l 6,60-6,80 tad vectēvs ir pārspēts
6)Šķēps 55-60m,jāmet ar 5 krustsoļiem
7)800m arī rezerve,Laura skrēja uz savu rezultātu,bet neizlikās ka uz pilnu klapi skriets,vismaz 10m rezerve.