Serjogina mērķis pasaules čempionātā Rīgā ir labot valsts rekordu pusmaratonā
"Pacīnīties par augstu vietu nebūs reāli" pirms svētdien Rīgā paredzētā pirmā pasaules skriešanas čempionāta (PČ) sarunā ar Dienu atzina Latvijas rekordists piecu, 10 kilometru un pusmaratona skrējienā šosejā Dmitrijs Serjogins. PČ viņš startēs pusmaratona distancē.
"Ja reiz būs pasaules čempionāts, tad sezonas griezumā pēc statusa tās ir nozīmīgākās sacensības," uz sacensību augsto statusu norādīja Dmitrijs. "Gatavība kā jau rudenī – esot laba. Pasaules čempionātam gan neesot bijusi iespēja plānveidīgi sagatavoties. "Skriešanā ir sava veida specifika. Kalendārs ir piesātināts ar sacensībām – nav pusgadā vai mēnesī tikai vienas sacensības, un ir jābūt gatavam visam sacensību ciklam. Būtībā šosejas skriešanas sacensību sezona pasaulē un Eiropā tagad tikai sākas. Vasaras mēneši ir laiks atpūtai," stāsta Serjogins, kurš pagājušajā nedēļas nogalē uzvarēja "Lāčplēšu krosā" Mežaparkā.
Ideālie laikapstākļi maratonu un pusmaratonu skriešanai esot no astoņiem līdz 15 grādiem. "Temperatūrai pakāpjoties virs 20 grādiem, nevar vairs būt runa par augstvērtīgiem rezultātiem," skaidro Dmitrijs. Ceturtdien gaiss iesila līdz 25 grādu atzīmei. "Ja šādi laikapstākļi būtu svētdien, tad tas būtu izaicinājums daudziem skrējējiem. Laika prognoze gan sola gandrīz vai ideālus apstāk ļus – padsmit grādu robežās. Sasniegt labu rezultātu var patraucēt tikai vējš, kas Rīgā parasti pūš, skrienot gar Daugavu," norāda skrējējs no Mārupes.
Serjoginam pasaules čempionātā primārais būs sasniegtais rezultāts. "Negribas jau tā teikt, bet lielā mērā šis būs Āfrikas atklātais čempionāts. Tādas valstis kā Etiopija, Kenija, Eritreja, Uganda un vēl citas no Āfrikas austrumu daļas dominēs. Eiropiešiem būs grūti iekļūt labāko trīsdesmitniekā, nemaz nerunājot par godalgotajām vietām. Es neatceros, kad pēdējo piecpadsmit gadu laikā lielajos maratonos kāds no eiropiešiem būtu iekļuvis labāko trijniekā. Sportisti, kuri nepretendēs uz vietām labāko desmitniekā, centīsies sasniegt personiskos rekordus. Man arī ir tāds mērķis – uzlabot personisko rekordu, kas ir arī valsts rekords. Maijā nestartēja ārzemnieki, tāpēc no sākuma līdz beigām skrēju vienatnē. Šoreiz ceru, ka man būs iespēja "aizķerties" grupā un paslēpties no vēja. Ar savu sasniegto rezultātu es nepretendēju uz Top 10 un pat ne uz Top 30. Man ir vēlme apsteigt sportistus no Polijas, Igaunijas, Ukrainas un Skandināvijas un nosacīti izcīnīt godalgotu vietu starp sava reģiona skrējējiem. Tāds ir mans lokālais mērķis," skaidro Latvijas rekordists trijās distancēs.
Startam pusmaratona distancē elitei ir pieteikušies 90 skrējēju.
Izmantotie resursi:
Diena / Diena (Māris Zembergs)