Nedēļas nogalē - Latvijas čempionāts vieglatlētikā
Ventspilī, 31. jūlijā un 1. augustā norisināsies 88. Latvijas čempionāts vieglatlētikā, kas ir nozīmīgākās valsts vieglatlētikas sacensības. Šogad plānots, ka sacensībās varētu startēt ap 300 dalībnieku. Sacensības svinīgi tiks atklātas piektdienās vakarā, 31. jūlijā, plkst. 17.00 ar amatpersonu uzrunām.
Savus sasniegumus valsts nozīmīgākajās vieglatlētikas sacensībās rādīs pasaules līmeņa sportisti. Dalību sacensībās pieteikusi arī Latvijas šķēpmetēja Madara Palameika, kura Eiropas U-23 čempionāta vieglatlētikā finālā Lietuvas pilsētā Kauņā 19.jūlijā par vairāk nekā četriem ar pusi metriem laboja Latvijas rekordu, izcīnot zelta medaļu.
Sacensības norisināsies sieviešu un vīriešu disciplīnās – 100 m, 200 m , 400 m, 800 m, 1500m, 5000 m skrējienos, barjerskrējienos (100 m, 110 m, 400 m), stafetes skrējienos (4x100 m) un 3000 m skrējienos ar kavēkļiem, kā arī vesera mešanā, lodes grūšanā, tāllēkšanā, kārtslēkšanā, trīssoļlēkšanā, augstlēkšanā un šķēpa mešanā.
Olimpiskā centra "Ventspils" valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis uzsver, ka vieglatlētikai Ventspilī ir atvēlēta redzama vieta un tāpēc Latvijas Vieglatlētikas savienībai tika izteikts priekšlikums rīkot valsts meistarsacīkstes Ventspilī, turklāt Olimpiskajā centrā "Ventspils" ir ļoti labi apstākļi šādu sacensību rīkošanai. Pagājušajā gadā tika iegādāta arī speciāla sacensību vērtēšanas iekārta – fotofinišs. Ventspilnieki ir izvirzījuši mērķi noorganizēt Latvijas čempionātu vieglatlētikā visaugstākajā līmenī, izmantojot modernās tehnoloģijas – fotofinišu un sportistu rezultātu elektronisko tablo.
Ventspilī šīs sacensības tiek organizētas otro reizi. Pirmo reizi Latvijas čempionāts vieglatlētikā Ventspilī notika 2002.gadā.
Informāciju sagatavoja:
OC "Ventspils" Sporta un mārketinga daļa
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Protokoli ir, tikai dažie vīrieši startes pie sievietem (tā tur ir rakstīts).
Ka tad vajag celt sacensību līmeni? Man liekas līmenis ir atkarīgs no ta, kadi sportisti tur starte. Diezgan augsts līmenus ir šogad.
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Paskaties LVS Kausa rezultātus, nebija tik traks tur veejš. -1.1 -0.9 -0.7 -0.4 -0.1 0.5.
+3 [+] [-]
Jā, protams no sportistu līmeņa ir atkarīgs arī sacensību līmenis. Bet iet runa par organizācijas līmeni... Atklāti sakot, par vieglatlētikas sacensību organizācijas līmeni atbild vien pāris cilvēki, no kuriem Gatis Ratnieks padara lielāko daļu - bet vai viens var paveikt daudz (arī vadoties no finanšu un cilvēkresursiem)? Jā, piemēram, Valmierā, Jēkabpilī vai Ventspilī sacensību organizēšanai pieslēdzas arī citi cilvēki (galvenokārt treneri), tad sacensības puslīdz var normāli nooorganizēt. Bet kur skatās sporta funkcionāri? Kur Latvijā ir jauni vieglatlētikas tiesneši? Pēdējie kursi tiesnešiem manuprāt tika organizēti gadus 5 atpakaļ...
Vārdu sakot ir tā - par mūsu sacensību līmeni (gan kvalitatīvo, gan kvantitatīvo) liecina tas, cik ļoti tajās grib startēt ārzemju sportisti (nu kaut vai tuvākie kaimiņi)....
Kāpēc Kuldliigā startē latvieši, lietuvieši, krievi? Tāpēc ka konkurence lielālaka, sacensību līmenis augstāks. Starp citu arī masu mēdiju uzmanība tiek pievērsta vieglatlētikai kriiiietni vien lielāka nekā Latvijā.
Nu bet tas jau cits stāsts...
[+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
Protams, visiem gribas lai mēs Latvijā dzīvotu tā kā paradīzē un labās lietas notiktu pašas no sevis. Lai sarīkotu sacensības, ir daudz un dažādu priekšnosacījumu - stadions, tiesneši, sportisti, sportistu izvietošana, nokļūšana līdz sacensībām. Mēs - LVS esam centušies šogad noorganizēt visas plānotās sacensības - Latvijas čempionātus visām vecuma grupām un LVS kausus, lai tiem sportistiem, kuri trenējas būtu Latvijā kur startēt. Varētu aibildināties ar krīzi un LVS kausus nerīkot vispār, bet sacensības notiek un sportistiem ir kur startēt. Ja par līmeni - salīdzinot ar Igaunijas zelta līgu, spotiskais līmenis nav nemaz tik atšķirīgs (zemāks), kaut arī tur ir naudas balvas par katrām sacensībām un pamatā sponsorlīdzekļi. Igaunijas Zelta līgu nerīko Igaunijas vieglatlētikas federācija. Blakus kaimiņi, lietuvieši vispār nerīko līdzīgu sacensību seriālu - vai tā ir labāk.
LVS šā gada prioritāte ir dalībai augstākā līmeņa sacensībās - Pasaules un Eiropas čempionātos ar maksimālu dalībnieku skaitu, lai sportistiem būtu motivācija turpmāk nodarboties ar vieglatlētiku. Ja sportists izpildot normatīvu uz atbilstošo čempionātu, netiek pie starta, ir daudz sāpīgāk, nekā nenostartējot LVS kausa sacensībās. Var jau teikt, ka vedam tūristus, bet pirms U23 Eiropas čempionāta tā uzvarētājs tāllēcējs J.Leitis arī bija potenciāls tūrists, jo knapi izpildīja dalības normatīvu. Līdz šim visos šā gada čempionātos ir izcīnītas medaļas.
Vēl par igauņiem - viņiem nav hokeja, gandrīz arī futbola un basketbola, kuri Latvijas sportā ir dievu kārtā. Līdz ar to vairāk sponsornaudas tiek vieglatlētikai.
Ja ir kāda potenciāla ''Zive'' ar neiepuvušu galvu, kam ir labas idejas un vēlme strādāt, lūdzu, tiksimies LVS birojā.
Atalgojumu nesolām, jo arī LVS valde strādā sabiedriskā kārtā.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Bet ir lietas, kuras nav sakārtotas - sadarbība ar masu mēdijiem (tai vajadzētu būt krietni vien ciešākai, pie viena gribas pateikt - vienreiz gadā, kad pa LTV7 tiek rādītas vieglatlētikas sacensību tiešraides - PČ, OS vai EČ - ar to vien nepietiek, lai varētu popularizēt sporta karalieni masu mēdijos Latvijā), tiesnešu kursi (nenotiek jau ilgu laiku - ja kādam rūp, lai šī joma Latvijā attīstītos, tad tai nav nepieciešams īpašs finansējums - lektoram, ja viņš ir no LVS, un ja viņš, kā jau Jūs minējāt, strādā sabiedriskā kārtā, nav nepieciešams maksāt astronomiskas summas par lekcijām un semināriem; telpu īre - vasarā kāpēc lai nerīkotu turpat stadionā vai arī Jums nav sakari ar sporta bāžu īpašniekiem, lai varētu izmantot telpas uz divām-trim dienām uz pāris stundām??? Ja atbildēsiet negatīvi, tad neticēšu... Vienkārši ir nepieciešams entuziasts, kurš papūlēsies "bīdīt" vieglatlētikas popularizēšanu arī jauniešu vidū (starp citu, audzēkņiem mācoties sporta skolā ir jāiziet (vismaz uz papīra tā rakstīts) kurss, kurš skar vieglatlētikas sacensību tiesāšanu. Rīgā kaut ko tamlīdzīgu ir ļoooti grūti īstenot. Vārdu sakot ir tā - mēs jau protams, priecājamies par vieglatlētu panākumiem starptautiskajā arēnā, bet vai Jūs kādreiz esiet aizdomājies kurš ir šo panākumu patiesais varonis?
+2 [+] [-]
Jā, tad kad sekoju līdzi mūsējo startiem Eiropas U-23 čempionātā, arī priecājos. Bet zinot, kāda aiza ir starp tautas sportu (no kura jāsāk vieglatlētikas popularizēšana) un profesionāliem vieglatlētiem (cik tad mums tādi ir?), tad saprotu, ka mēs visi mākam priecāties par sportistu panākumiem, bet konstruktīvi analizēt (kāda ir reālā šo panākumu bāze?) mēs negribam. Jo tāpat jau viss ir OK! Medaļas ir, tituli ir - kas par vainu? Davai, tā arī turpinam! Priekš kam kaut ko mainīt? Bet kurš var garantēt, ka, piemēram, nākamo piecu gadu laikā mēs tikpat veiksmīgi startēsim starptautiskā arēnā?
Vienkārši ir izveidojusies sekojoša situācija. Sportisti un treneri ir jau sen sapratuši, ka briesmīgi lielo atbalstu no valsts nesagaidīt, tāpēc arī mierīgi, cītīgi strādā, tāpēc arī gūst panākumus... Bet varbūt tiešām nevajag neko mainīt? Lai viss paliek tāpat kā ir... skaitīsim medaļas, izteiksim prieka pilnus komentārus, bet par problēmām nedomāsim. Kā tad īsti ir, Zālīša kungs?