Eiduka: "Ja nekas nesāpēs, tad Kociņa šosezon vēl sametīs"
Pagājušajā gadā šķēpmetēja Anete Kociņa pārsteidza ar ievērojamu progresu, sezonas laikā personīgo rekordu labojot par vairāk nekā četriem metriem (no 60,01 uz 64,47). Tomēr šogad viņai pagaidām nav izdevies pietuvoties savam labākajam rezultātam, bet pēdējās sacensībās - Valsts Prezidenta balvas izcīņā Ogrē - Anete šķēpu raidīja tikai 54,92 metrus tālu un pēc divām dienām notikušajās Jāņa Lūša kausu sacensībās nemaz nepiedalījās.
Trenera Valentīna Eiduka pašlaik kopā ar audzēkņiem atrodas treniņnometnē Ventspilī un par spīti neizteiksmīgajam sezonas sākumam nākotnē raugās ar optimismu. "Jā, šobrīd ir kritums. Grūti pateikt, kas tieši pie tā vainojams. Te sāp viens, te kaut kas cits. "Rīgas kausos" jau viņa nostartēja normāli (62,58 metri), bet tad sekoja sacensības Ostravā, uz kurām viņa lidoja ar mazu lidmašīnu un tika pamatīgi izkratīta," stāsta Eiduka. Starp citu, sarežģītos lidojuma apstākļus uz un no IAAF "Challenger" mačiem Ostravā piesaukusi arī sprinteres Sindijas Bukšas trenere Mārīte Lūse.
Pēc mačiem Ostravā, kur Kociņa uzrādīja rezultātu 55,96 metri, sekoja neveiksmīgā Prezidenta balvas izcīņa. Varbūt pēc tik iespaidīgas sezonas kā iepriekšējā rezultātu kritums nākamajā gadā ir ierasta prakse? "Ierasti tas nav. Drīzāk skaidrojums meklējams tajā, ka pirms tam divus gadus veselības problēmu dēļ nevarēju viņai veltīt pietiekami daudz uzmanības. Pagājušajā gadā atgriezos darbā par 100%, kārtīgi pastrādājām un parādījās rezultāts. Anete vēl ir jauna. Ja nekas nesāpēs, tad vēl šosezon viņa sametīs."
Pēc iepriekšējās sezonas Kociņai sāpēja kreisas celis, tādēļ tika izlemts veikt operāciju. Tas savukārt liedza ziemas periodā skriet un lēkt. Ar celi jau ir tā, ka šodien sāp, bet rīt vairs nesāp, norāda trenere.
Šobrīd Eiropas čempionāta normatīvu (59 metri) ir izpildījušas četras latviešu šķēpmetējas (arī Madara Palameika, Līna Mūze un Sinta Sprudzāne), taču uz Berlīni varēs doties tikai trīs no viņām. "Tagad jāgatavojas Latvijas, nevis Eiropas čempionātam, jo pēc tā rezultātiem noteiks trīs labākās, kas dosies uz kontinenta meistarsacīkstēm. Tas, protams, mazliet traucēs sagatavoties Eiropas čempionātam. Ja būsi labākajā kondīcijā uz Latvijas čempionātu, tad pēc divām nedēļām Berlīnē jau vari padzist."
Arī treniņu apstākļi šķēpmetējiem nav tie labākie, jo tāpat kā pērn mest jābrauc uz Ogri. ""Daugavas" stadionā pāris reižu varējām paskriet un vienreiz uzmest, bet tagad tur netiekam ne tuvumā. "Arkādijas" stadionā arī varam skriet, bet zālājam nedrīkstam ne pieskarties. Tāpat arī treniņnometnē Ventspilī. Varam mest tikai uz mazajiem laukumiem, lai gan šķēps nekādu lielo kaitējumu nenodarītu. Taču nē, viss futbolam."
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
-1 [+] [-]
- Sāp, sāp!
- Kas sāp?
- Sirds.
- Par ko?
- Par to, ka neizdevās aizmest!
- Kāpēc neizdevās aizmest?
- Nu tāpēc, ka sāp!
[+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Arii ssai meitenei beidzas Salacgriivas sporta skolas ieguldiijums,jo tas paarejas vecums uz lielpilseetu saakaas paaraak agri!!!
Olimpiskaa divgade paraadiis manas teorijas redzeejumu!
[+] [-]
[+] [-]
arī izpaliek. Bet nenovīdība un ļaunums īsti latviskā stilā.
Lai veicas patiesiem sportistiem!
[+] [-]
Škēpmešana atdzims, kad pie špirices būs tādi cilvēki ,kas līdzināsies Jānim Lūsim ,Valijai Draugai un Valentīnam Mazzālītim!!!