Latvijas soļotāju gaitas Eiropas kausa izcīņā
Latvijas labākie soļotāji 21. maijā agri no rīta ar kaujiniecisku noskaņojumu sēdās Murjāņu sporta ģimnāzijas busiņā ar treneriem Aivaru Rumbenieku un Georgu Gutpelcu pie stūres, un devās uz Francijas pilsētu Mecu, kur svētdien notika Eiropas kausa izcīņa soļošanā.
No Latvijas gatavojās startēt komanda (trīs cilvēki) 50 km soļojumā vīriešiem, individuāli Agnese Pastare 20 km distancē un Anita Kažemāka 10 km soļošanā juniorēm. Un kā lai mūsējie uz sacensībām nedotos ar cerībām uz labiem rezultātiem, ja murjāņieši veselu mēnesi pavadījuši augstkalnu treniņnometnē Kirgīzijā, pie Isikula ezera, pēc tam vēl mēnesi Slovākijas kalnos. Arī ogrēniete Agnese Pastare, pateicoties Ogres novada domes atbalstam, kopā ar pārējiem soļotājiem 20 dienas trenējās kalnos. Ar vienu vārdu sakot, noskaņojums labs un to nespēja sabojāt arī tāds sīkums, kā 2000 kilometru garais ceļš autobusā. Parasti jau uz tik atbildīgām sacensībām komandas izmanto gaisa transportu, bet ko lai dara, ja krīze valstī ietekmē arī atbalstu sportam.
Mecā ieradāmies dziļā naktī, taču arī tad tikām laipni sagaidīti. Viens no soļotājiem, Arnis Rumbenieks, Ventspilī atradis atbalstītājus un uz sacensībām bija atlidojis ar lidmašīnu jau pirms mums. Viņš arī parūpējās, lai ar naktsmītnēm komandai viss būtu kārtībā.
Pirmais un svarīgākais uzdevums pirms sacensībām ir kārtīga atpūta, tāpēc uzreiz devāmies gulēt. Viesnīca bija lieliska, tāpat arī dzīvošana tajā. Brokastīs viss, ko var vēlēties. Pēc mazas atpūtas iepazināmies ar trasi. Tā atradās turpat netālu no viesnīcas, pašā pilsētas centrā. Vienīgās bažas ir par laika apstākļiem - jau desmitos no rīta temperatūra sasniedza 25 grādus, bet nākamajā dienā solīja vēl karstāku laiku. Tas ir labi spāņiem, itāļiem, portugāļiem, bet nekādā ziņā neizraisīja prieku ziemeļvalstu soļotājiem.
Vēlāk seko parastā procedūra - soļotāji uzvilka treniņtērpus un apmēram tajā pašā laikā, kad nākamajā dienā ir starts, sāka iesildīšanos. Tā darīja arī Latvijas soļotājas Anita un Agnese. Soļotājas aizskrēja pa divus kilometrus garo apli, bet treneri palika finiša zonā un gaidīja savas audzēknes, lai palīdzētu ar savu padomu vingrinājumu veikšanā. Un tad notika zili brīnumi! Varbūt ne brīnumi, bet mūsu komandai ļoti nepatīkams brīdis, jo finišā klibodama un ar asarām acīs nāca Agnese. Kas noticis? Izrādās, skrienot iekāpusi kādā mazā bedrītē un kāja pašķiebusies. Rezultātā sastiepta potīte un jāmeklē dakteris. Mūsu komandai tāda nav, bet izlīdzēja Spānijas komanda - viņiem līdzi atbraucis gan ārsts, gan masieris un abi bija ļoti atsaucīgi. Kāja tika nosaitēta, iedotas pretsāpju zāles. Tagad vajadzīga tikai atpūta. Agnese gan pati atkārtoja, ka nākamajā dienā varēs soļot, arī mediķi deva cerības, tomēr treneri labi saprata, ka bez 10 - 12 atpūtas dienām neiztikt. Jau tā mazā komanda samazinājās vēl par vienu cilvēku.
Svētdienas rītā jau pussešos dalībniekiem sākās brokastis, bet pulksten 8:00 uz starta stājās 50 kilometru soļotāji. Mūsējo ir trīs - Ingus Janevics, Arnis Rumbenieks un soļošanas amatieris Vjačeslavs Grigorjevs no Līvāniem. Ingus un Arnis dzīvojuši nometnēs kalnos, un viņu rezultātiem bija jābūt labiem. Kā jau ierasts, vadībā izvirzījās spāņi, itāļi, kā arī krievu soļotāji. Arī abi mūsējie turējās vadošo pulkā. Tā tas turpinājās līdz pusdistancei, bet tad soļotāji karstuma vai citu iemeslu dēļ viens pēc otra sāka atstāt trasi. Arī mūsu vadošie palika arvien lēnāki un lēnāki, līdz pienāca brīdis, kad vietā, kur dalībnieki saņem dzērienu, Ingus izskatījās stipri pavārgs. Arī Arnis vairs nesoļoja pēc grafika, ko viņa treneris bija sastādījis, lai sportists varētu izpildītu normatīvu un tiktu uz pasaules čempionātu Berlīnē. Vēl pāris apļu un no trases pazuda vispirms Ingus, pēc tam arī Arnis. Lielajā karstumā no mūsējiem soļot turpināja vienīgi Vjačeslavs. Viņš arī pabeidza distanci 20.vietā ar labu rezultātu 4:21:50. Pārliecinoši uzvarēja krievu soļotājs, otrajā vietā spānis, par ko arī mums prieks. Mūsu kaimiņiem lietuviešiem arī labs panākums - 7.vieta.
Kamēr vīrieši soļoja 50 km, starts tika dots arī juniorēm 10 km distancē. Anita Kažemāka starp pārējām 32 dalībniecēm neizskatījās slikti un soļoja netālu aiz līderēm, tikai franču tiesneša neizprotamā uzmanība tieši Anitas soļošanas tehnikai liedza viņai finišēt pirmajā sešiniekā. Tiesnesi var saprast – Anitai priekšā soļoja divas francūzietes. Rezultātā Anitai 8.vieta ar labu rezultātu - tieši 49 minūtes.
Pēc tam uz startu 20 kilometru distancē devās sievietes. Tur vajadzēja startēt arī Agnesei.... Ļoti spēcīga sieviešu komanda ir Lietuvai, divas soļotājas dzīvo un trenējas Portugālē un pie karstuma ir pieradušas, arī pārējās divas daudz neatpaliek. No malas atbalstījām kaimiņienes, bet tas nelīdzēja. Jau pēc trim apļiem trasi atstāja viena no viņu labākajām soļotājām, drīz izstājas arī komandas ceturtā dalībniece. Pēc grūtas cīņas un daudzu soļotāju diskvalifikācijas Lietuvai 3.vietu sagādāja Kristina Saltanoviča. Pārliecinoši uzvarēja pieredzējusī Maria Vasko no Spānijas, bet otrajā vietā tikai 20 gadus vecā krieviete Anisja Kirdjapkina. Pēc tam vēl starts 20 kilometru distancē vīriešiem, bet to mēs neredzējām, jo bija jādodas tālajā ceļā uz mājām.
Vērtējot mūsu soļotāju startu sacensībās, atzinīgus vārdus jāsaka par jauno soļotāju Anitu Kažemāku. Spēcīgajā konkurencē iekļūt desmitniekā ir panākums. Uzslavu pelnījis arī Vjačeslavs Grigorjevs par to, ka grūto distanci izturēja līdz galam. Par Agnesi jāsaka - nepaveicās mūsu jaunajai soļotājai. Gribētos, lai šī neveiksme viņu tikai mobilizētu un dotu spēku cīnīties, iet tālāk un pierādīt galvenokārt sev, ka smagais darbs treniņos var dot rezultātus. Vienalga kad - agrāk vai vēlāk. Neko sliktu nevar teikt arī par pārējiem diviem soļotājiem, sacensības bija smagas un ne katram pietiek spēka cīnīties un pārvarēt sevi.
Rakstu sagatavoja
Georgs Gutpelcs, soļošanas treneris