Zālītis: "Par medaļām var cīnīties seši sportisti"

Sākotnēji tika paziņots, ka uz Barselonu varētu doties 23 sportisti. Esošajā situācijā, jūsuprāt, tas ir daudz vai maz?
Pērn tika rezervētas 25 biļetes, ieskaitot amatpersonām, bet šķita, ko mēs tur vedīsim, jo reāli nebūs, kas brauc. Šobrīd situācija ir pretēja un braucēju mums pietiek. Pie esošās situācijas 23 sportisti, protams, ir daudz.

Vairāki jau atteikuši dalību, piemēram, Dmitrijs Miļkevičs, kurš diezgan skarbi kritizēja savienību un galvenokārt jūs...
Esmu lasījis Dmitrija izteikumus. Mēs varam saprast, ka visu laiku viss ir bijis un visi ir vesti, ja sportists izpildījis normatīvu. Par Miļkeviča teikto neesmu pārsteigts, jo Viktors Lācis ir Dmitrija treneris un savienības vadības galvenais oponents, tāpēc pie mazākās iespējas tiksim kritizēti. Varbūt mēs īsti pareizi neizskaidrojām to, kuri sportisti varēs braukt par finansējumu, kuriem nāksies to meklēt pašiem. Internetā jau ir polemika par to, ka savienībā patiesībā nesūta nevienu un tā tālāk.

Tur jums tiek pārmests, ka sportisti tiek vesti ne jau par savienības, bet gan Eiropas Vieglatlētikas asociācijas naudu. Taisnība?
Kādi tad ir mūsu finansējuma avoti? Tā ir Eiropas Vieglatlētikas asociācijas, Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Olimpiskās komitejas, pašvaldību un atbalstītāju nauda. Domāju, ka jebkurai federācijai budžets tā arī veidojas un arī teiksim futbolisti uz kvalifikācijas spēlēm dodas par starptautiskās federācijas līdzekļiem, ko vietējā federācija nopelnījusi par konkrētiem sasniegumiem. Mēs dotajā situācijā varējām finansēt astoņu sportistu piedalīšanos čempionātā, bet netika pateikts, ka tāpat finansēti tiks arī pieci treneri. Mums bija noteikums – ja normatīvs nav izpildīts šogad, tad principā sportistu nevedam, jo uzskatām, ka viņš nav gatavs. Ja ir savi līdzekļi, tad lai brauc par tiem, jo būtu muļķīgi aizliegt, ja normatīvs ir izpildīts. Ja sportists iekļūst divpadsmitniekā, tad naudu atmaksājam.

Miļkevičs startē 800 metru distancē, kur tomēr jābūt taktiski spēcīgam. Var gadīties visādi...
Nezinu, vai būtu pareizi un mērķtiecīgi braukt un cīnīties par 25. vietu. Miļkevičs ir piedalījies daudzās augsta līmeņa sacensībās un diemžēl pēdējie divi starti – gan olimpiskās spēles Pekinā, gan pasaules čempionāts Berlīnē – liecina par to, ka, lai kā viņš neteiktu, ka viņš ir gatavs par visiem simts procentiem, rezultāti ir bēdīgi. Diemžēl... Šogad viņš normatīvu, kas ir virs 1:48, izskrējis tikai vienreiz, bet ar tādu rezultātu čempionātā nav ko darīt.

Vai patiesi Miļkevičs par LVS prasībām uzzināja pirms trīs nedēļām?
Nezinu, kad viņš uzzināja, bet informācija par to bija jau vismaz pāris mēnešus iepriekš. Tā tika publicēta arī mājaslapā. Visi zināja, ka vadīsimies pēc TOP16 ranga. Nav tā, ka visi sportisti brauc par saviem līdzekļiem. Arī Dmitrijam viens no valdes locekļiem - Guntis Peders - bija gatavs nosponsorēt pusi no nepieciešamās summas. Tieši par Miļkeviču bija visgarākās diskusijas... Nebija tā, ka viņš tika pamests nost, mēģinājām atrast iespējas...

Vēl viens valdes loceklis finansē vēl trīs sportistus. Nav tik viennozīmīgi, kā tiek pasniegts – federācija neko nedara! Arī mēs meklējam iespējas, lai uz čempionātu varētu aizbraukt pēc iespējas vairāk.

Tomēr nekad nav bijis tā, ka sportistiem pašiem jāmeklē iespējas, kā finansiāli nodrošināt savu dalību....
Jā, taisnība, lai gan man grūti spriest par periodu, kas bija pirms manis. Mēs esam atstājuši iespēju – ja līdzekļi ir, tad sportists var braukt, turklāt, ja izcīna vietu divpadsmitniekā, mēs kompensējam izmaksas. Iepriekšējos gados mēs vienmēr koncentrējām līdzekļus, lai ikviens sportists, kas izpildījis normatīvu, varētu aizbraukt uz sacensībām.

Vai nākamajos gados situācija varētu būt līdzīga, proti, daļai sportistu, nauda dalībai būs jāmeklē pašiem?
Domāju, ka būs stingrāki kritēriji, kas vērsti uz vieglatlētikas popularizēšanu. Piemēram, starts Latvijas čempionātā, Prezidenta balvā.

Līdzjutējus noteikti interesē arī tas, cik funkcionāru dosies uz čempionātu un par kādu naudu.
Ir pieci treneri (Guntars Gailītis, Jānis Kolidzejs, Gints Palameiks, Valentīna Eiduka un Māris Grīva), kuri trenē astoņus vadošos vieglatlētus [kuru dalība čempionātā tiek finansēta]. Esmu uzņēmies delegācijas vadītāja pienākumus un braucu par federācijas naudu. No oficiālajām personām brauc arī fizioterapeits Mareks Osovskis, daktere Līga Cīrule. Valdes loceklis Anrijs Lūsis brauc par personīgajiem līdzekļiem, tāpat kā diemžēl arī Edvīns Krūms, kas ir stafetes komandas un Ievas Zundas treneris. Vēl domājam, kā viņam palīdzēt. Tāpat uz Barselonu dosies arī Ronalda Arāja un Ata Vaisjūna treneri. Jāņa Leiša treneris Uldis Kurzemnieks brauc par LOV līdzekļiem. Radevičas treneri Jevgeņiju Teravanesovu nefinansējam, bet ar akreditāciju nodrošinājām. Oficiālās personas ir 13. Nav tā, ka funkcionāru ir divreiz vairāk nekā sportistu.

Ja daudzi labi nostartēs un iekļūs labāko sešpadsmitniekā vai divpadsmitniekā, problēmas visiem atmaksāt naudu neradīsies?
Domāju, ka nē, jautājums vien – ko mēs darīsim ar biroju. Proti, cik cilvēku paliks birojā? Bez šaubām finansiālā situācija nav laba, bet nevar arī teikt, ka tūlīt būs bankrota. Tā nebūs! Lai gan situācija nav tik laba kā laikos, kad no Aizsardzības ministrijas mums bija 200 000 latu, no IZM – 100 000. Šogad no IZM ir 7 000, no federāciju padomes – 15 000, vēl ir licenču nauda apmēram 12 000, tikpat finansējums no LOK, vēl kādi 2 000 lati biedru naudās un tas arī ir principā viss. Katrs var parēķināt, cik izmaksā 30 cilvēku delegācija Barselonā, ja par vienu cilvēku jāmaksā 600 lati. Tie ir 18 000... Ja iepriekšējos gados nebūtu bijis saprātīgas saimniekošanas ar naudas līdzekļu atlikumu uz nākamo gadu, tad domāju, ka šogad kvotas ietvaros brauktu septiņi sportisti un viens treneris.

Kādi būs jūsu, kā delegācijas vadītāja, pienākumi Eiropas čempionātā?
Komandas vadīšana. Sākot ar akreditācijām un dažādām tehniskām lietām, sanāksmēm, beidzot ar sadzīviskiem jautājumiem. Pa vidu tam būs arī tikšanās ar nākamo sacensību organizatoriem. Braucu smagi strādāt, nevis atpūsties. Katram sportistam ir savas prasības un likstas, ar kurām jātiek galā.

Kā jānostartē mūsu sportistiem, lai varētu teikt, ka čempionāts ir izdevies?
Sasniedzot jaunu personisko rekordu vai tuvu tam, viņi būtu nostartējuši ļoti labi. Nav runa par izcīnītām vietām. Māris Urtāns, Igors Sokolovs, Staņislavs Olijars, Madara Palameika un Ineta Radeviča – tie ir sportisti, kas reāli varētu cīnīties par medaļām. Pieredze lielākajai daļai ir pietiekami liela. Bez šaubām arī šķēpmetēji ir starp pretendentiem. Jānovēl Vadimam [Vasiļevskim], lai kvalifikācijā uzmet nedaudz mazāk, bet īsto spēku parāda finālā. Varbūt pat labi, ka šogad ļoti augstu rezultātu nav bijis, līdzjutēji no viņa tik daudz negaidīs, lai gan no otras puses – gaidīs tāpat. Vadims ir tāda līmeņa sportists, kurš var izcīnīt arī zelta medaļu, neskatoties uz to, ka Andreass Torkildsens stabili met 87 metrus.