Prokopčuks: "Žolnerovičs var skriet krietni, krietni ātrāk"

Par Valēriju Žolneroviču

-Nesen Valērijs Žolnerovičs laboja jums piederošo Latvijas rekordu. Zināmā mērā sezonas sākumā rekords tomēr pārsteidza...
-Man tas nebija pārsteigums. Valērijam jau sen to bija jāizdara. To viņš bija gatavs izdarīt jau iepriekšējos maratonos, taču patraucēja kaut kādi apstākļi. Par Vīnes maratonu bija nelielas šaubas, jo sagatavošanās posms bija diezgan īss, pat eksperimentāls. Pērn Valērijam bija savainojums un viņš tikai janvārī atsāka trenēties. Jau februārī viņš bija labā formā, taču pietrūka tīri specifiskas gatavošanās, treniņu kalnos. Tā kā savainojums bija tik tikko sadziedēts, kalnos skriet nevarējām, lai arī bijām Portugālē. Pārsvarā skrējām līdzenumos. Vīnes maratonam nekādu konkrētu uzdevumu nebija, galvenais bija noskriet, lai varētu atgūt tās sajūtas. Galveno maratonu, protams, plānojam uz rudeni.

-Rekords tika labots tikai par sekundi. Šeit laikam lielu lomu nospēlēja veiksme...
-Jā, jā, jā (smejas). Labi, ka viņš laboja rekordu, jo tagad domāju būs nokritusi kaut kāda psiholoģiska barjera. Domāju, ka tālāk virzīties [savā attīstībā] viņam būs vieglāk. Tagad nebūs spiediena, ka jālabo Latvijas rekords, viņš varēs mierīgāk realizēt savus mērķus. Viņš jau tagad ir Latvijas visu laiku labākais garo distanču skrējējs.

-Turklāt viņš vēl ir gados jauns...
-Jā, viņam ir tikai 28 gadi, tas ir tikai sākums. Daudzi tikai šajā vecumā sāk skriet maratonu. Valērijs līdz 35 gadiem vēl noteikti var skriet. Zinu, ka daži lietuvieši ap 40 gadiem labo savus personiskos rekordus, lai gan maratonu skrien jau daudzus gadus. Valērijam šobrīd ir "zelta gadi", ja tā var teikt. Turpmākie pieci gadi noteikti.

-Pērn Aigars Fadejevs teica, ka Valērijs var skriet 2:12:00 un pat ātrāk. Kā šķiet jums?
-Negribu saukt konkrētus ciparus, taču varu pateikt, ka Valērijs patiešām var skriet krietni, krietni ātrāk. Maratonā viņš trenējas tikai trīs gadus, viņam bijis laiks, lai pierastu pie tāda apjoma treniņiem. Pēc treniņiem spriežot tikai tagad viņš tam ir patiesi gatavs. Iespēju uzlabot rezultātu ir ļoti daudz. Treniņos var palielināt apjomu, intensitāti. Tāpat Valērijs tā pa īstam nav vēl trenējies labos kalnos. Ja nekas nepatraucēs, un šeit domāju savainojumus, protams, ka rezultāts tikai uzlabosies. Kā jau teicu, negribu saukt konkrētus skaitļus, jo tas sportistam var uzlikt psiholoģisku bloku.

-Pērnā gada savainojums vairs netraucē nemaz?
-Savainojumu viņš guva pagājušā gada februārī un mocījās līdz aptuveni novembrim. Treniņus varēja atsākt tikai decembrī, janvārī. Ja līdz tam viņš bija piesardzīgs, tad tagad noskrēja maratonu un sāpes nejuta ne tā laikā, ne pēc tam. Tas nozīmē, ka paldies Dievam, viss ir kārtībā.

-Ja jau pavasara maratonam viņš nebija sagatavojies optimāli, bet izskrēja rekordu, tad rudenī varam gaidīt lielas lietas?
-Jā, tā var teikt. Rudenī maratonus vienmēr ir skriet vieglāk nekā pavasarī. Turklāt ceram, ka pirms rudens maratona būs iespējas trenēties kalnos, tāpat Valērijs paskriet kādas īsākas distances. Tīri pēc bioritmiem rudenī organisms ir krietni izturīgāks un veselīgāks nekā pavasarī. Ļoti ceru, ka rudenī Valērijam izdosies.

-Valērijs ir ventspilnieks, jūs dzīvojat Jūrmalā. Kā notiek jūsu sastrādāšanās?
-Protams, kad esam nometnēs, tad tiekamies katru dienu. Ikdienā Valērijs daudz laika pavada Rīgā un tad bieži atbrauc uz Jūrmalu, tādejādi daudz treniņu notiek arī kopīgi. Katru nedēļu Valērijam sastādu treniņu plānus, viņš tos izpilda. Daudz sazināmies telefoniski, izrunājam, kas ir paveikts, kas nē.

PIEBILDE: Valērijs Žolnerovičs šomēnes kļuva par Latvijas rekordistu maratonā, sasniedzot laiku 2:15:55, kas ir tikai par sekundi labāks rezultāts nekā Aleksandra Prokopčuka 1996.gada (tolaik Aleksandram, tāpat kā šobrīd Valērijam, bija 28 gadi – aut.) sasniegums. Valērijam pieder arī rekords pusmaratonā – 1:04:43 – sasniegts pirms diviem gadiem (Prokopčukam – 1:04:57, 1997.).

Par Jeļenu Prokopčuku

-Jūsu dzīvesbiedre Jeļena šopavasar noskrēja maratonu ar laiku 2:25:46, kas ir labākais rezultāts kopš atgriešanās un labākais arī pēdējo sešu gadu laikā...
-Droši vien ar viņu varētu būt līdzīgi kā ar Valēriju – rudenī varētu būt labs maratons. Viņai vienmēr rudenī sportiskā forma ir labāka nekā pavasarī. Agrāk rudenī viņa skrēja Ņujorkas maratonu, bet to nevar pieskaitīt pie ātrajiem maratoniem. Tur grūti izskriet ļoti labus rezultātus. Uzvarai var pietikt pat ar 2:24 vai 2:25. Šobrīd nav skaidrs, kādu maratonu Ļena skries rudenī, neesam to pat apsprieduši. Ņujorkā viņu atceras, pazīst un droši vien ar prieku aicinās. Tā vismaz mēs domājam. Taču tas var būt arī cits maratons – teiksim, kaut kur Japānā. Nevar izslēgt arī Berlīni vai Čikāgu. Vēl nav bijis pārrunu ar organizatoriem.

-Cik var saprast, tad visdrīzāk tomēr Eiropā rudens maratons netiks skriets?!
-Jā, prioritāte varētu būt Ņujorka, tad Japāna un tikai trešajā vietā kāds no Eiropas maratoniem.

-Pērn viņa bija lieliskā formā pirms Ņujorkas, bet visu izjauca viesuļvētra. Cik labam rezultātam, jūsuprāt, viņa bija gatava?
-Parasti septiņas nedēļas pirms rudens maratona viņa skrien pusmaratonu. Pagājušajā gadā viņa Ņūkāslā izskrēja personisko rekordu, kas mums liek noprast, ka 2:24 – 2:25 robežās viņa bija gatava skriet. Kā būtu bijis – tas ir cits stāsts. Tas, ka pēc atceltā Ņujorkas maratona viņa Jokohamā, neskatoties uz visiem pārlidojumiem un aklimatizāciju, noskrēja tik labi, bija mazs brīnums. Kad ieradāmies Jokohamā daudzi viņu norakstīja, jo līdzšinējā pieredze šādos gadījumos neliecināja neko labu.

-Intervijā "Sportam" Jeļena teica, ka Ņujorku tagad diez vai uzvarētu. Jūs arī esat tik skeptisks?
-Skaidrs, ka ar katru gadu tas paliek arvien grūtāk, arī konkurence pieaug. Daudz spēcīgu konkurentu no Kenijas un Etiopijas. Pateikt, ka nekad vairs neuzvarēsim Ņujorkā, nevar, jo visādi gadās. Es nedomāju, ka viņa nevarētu atkārtot savus panākumus. Viss ir iespējams.

-Pērn jūs minējāt, ka divus gadus pēc bērna piedzimšanas būs optimālā forma maratonam. Tas ir tieši šogad...
-Tā būtu fizioloģiski jābūt. Tieši pirms dažām dienām mūsu dēlam Viktoram apritēja divi gadi. Paskatīsimies (smejas).

-Latvijas rekords arī varētu tikt labots?
-Tam nepieciešama laba trase un laika apstākļi. Kā jau minēju, Ņujorkas trase šim mērķim ir nepiemērota. Iespējams Latvijas rekords jau sen būtu labots, ja Ļena startētu kādā citā maratonā un piedalītos tieši ar tādu mērķu, skrietu uz rezultātu. Ja brauksim rudenī uz Berlīni vai Frankfurti, tad jā – rekordu varētu būs labot. Taču tam nepieciešami savādāki treniņi nekā, ja mēs gatavojamies Ņujorkai.

Teorētiski gadā varam noskriet trīs maratonus, bet neesam tā darījuši. Ir sportisti, kas skrien, teiksim, piedaloties arī olimpiādē vai čempionātos. Parasti tie elites sportisti, kas skrien trīs maratonus, labi noskrien pavasarī, pēc tam arī pasaules čempionātā, bet trešais maratons ir tīri skriešanas pēc. Neesmu redzējis, ka tas tiek noskriets ar labu rezultātu.

-Šogad Jeļena atkal startēs Nordea Rīgas maratona 21.0975km distancē. Tur cerat uz konkrētu rezultātu?
-Nē. Jeļena skries tā, kā šobrīd var. Speciāli mēs negatavojamies. Nav uzdevumu, ka noteikti jālabo rekords. Viss atkarīgs no pašsajūtas.

-Vasarā arī ieplānoti kādi starti?
-Šobrīd viss tiek pakārtots rudens maratonam. Varbūt paskriesim īsākas distances stadionā, lai trenētu ātrumu. Par to nevar aizmirst. 3000 vai 5000 metrus stadionā paskriet būtu pat vēlams.

-Bet domas par dalību pasaules čempionātā nav?
-Visdrīzāk nē. Ja tas ir maratons, tad nē, jo vasarā viņai vispār ir grūti skriet maratonus. Tagad Ļena skrien savam priekam. Startē tur, kur grib un tur, kur var. Skriet maratonu vasarā ir viena lieta, bet vēl jau tam ir jāgatavojas, kas arī ir vasaras mēnešos. Ļenai vispār vasarā kilometrāža ir mazāka nekā citkārt, jo viņa grūti panes karstumu. Sargājam organismu! Iespējams, ka tieši tāpēc viņa vēl turpina skriet, kamēr citas karjeru jau beigušas.
Ļena skries varbūt gadu, varbūt divus vai trīs. Viss atkarīgs no sajūtām. Ja viņa pasaka "nē", tad karjeru var beigt kaut rīt.

PIEBILDE: Jeļenas Prokopčukas personiskais rekords personiskais rekords maratonā ir 2:22:56, kas sasniegts 2005.gadā Osakā (Japāna). Pērn Ņūkāslā Jeļena laboja Latvijas rekordu pusmaratonā (1:08:09), taču tas netika atzīts, jo distancē augstumu starpība pārsniegusi IAAF noteikumos pieļaujamo normu. Interesanti, ka turpat Ņūkāslā ātrāk par Latvijas rekordu Ļena skrēja arī jau pieminētajā 2005.gadā. Jeļenai piederošais oficiālais Latvijas rekords pusmaratonā ir 1:08:43 (Bristole, 2001.).