Vieglatlētikas čempionāts pēc 14 gadu pauzes atgriezies Jāņa Daliņa stadionā

1920. gadā Rīgā pirmo reizi notika sacensības, kuras pēc pāris gadiem tika nodēvētas par Latvijas meistarsacīkstēm. Līdz 1944. gadam Latvijas meistarsacīkšu uzvarētājs ieguva titulu “Latvijas meistars”. Kopš 1945. gada mums ir čempionāti un čempioni. Šogad Latvijas čempionāts, kura hronoloģiskais kārtas skaitlis ir 101, pēc 14 gadu pārtraukuma atgriezies Valmieras Jāņa Daliņa stadionā.

101. Latvijas čempionāta pirmajā dienā (25. jūnijā) tika noskaidroti čempioni 22 disciplīnās. Kā pirmie savas attiecības noskaidroja vesera metēji. Diemžēl piedalījās tikai 10 dalībnieki (pieci un piecas). Vīriešiem joprojām nevīstoša meistarība ir Igoram Sokolovam (Salaspils). Kopš pirmā Latvijas čempionāta (1992. g. – 57,90 m) aizritējuši 30 gadi, bet Igors Sokolovs joprojām ir Latvijas labākais vesera metējs. Valmierā izcīnītā Latvijas čempiona zelta medaļa viņam jau ir 36. (20 vasarā un 16 ziemā). Šoreiz uzvarai pietika ar 59,25 m tālu metienu. Otrais bija Andrejs Pavļenkovs – 51,56 m, bet trešais – Elčins Gasanovs ar 50,75 m.

Savukārt sievietēm uzvarēja šobrīd vēl jauniete – Karīna Jansena (dzimusi 2006. gadā) no Ķekavas. Arī pērn Latvijas čempionātā viņa bija labākā – 52,18 m, bet bija par jaunu, jo U16 vecuma grupas jaunietēm oficiāla līdzdalība ir liegta. Savu pirmo Latvijas čempiones titulu Karīna izcīnīja agrā pavasarī, kad uzvarēja Latvijas ziemas čempionātā Koknesē (51,62 m). Valmierā zelta medaļa tika iegūta ar 50,50 m tālu metienu. Otrā ar jaunu personisko rekordu Anna Gulbe (Ventspils nov.) – 47,19 m, bet trešā – Elva Vestarta, kura 2020. gadā bija Latvijas čempione vesera mešanā – 44,42 m.

Diemžēl tikai trīs dalībnieki bija vīru 110 m barjerskrējienā. Kā skaistu sapni atceramies laiku, kad Latvijā vienlaicīgi bija trīs pasaules klases barjerskrējēji – Igors Kazanovs, Guntis Peders un Staņislavs Olijars Šoreiz Valmierā pie uzvaras tika pērnā gada čempions Kārlis Sondors (Preiļi / RTU) ar šosezon labāko rezultātu Latvijā – 15,05 sek.. Otrais bija Jānis Bērziņš, atkārtojot personīgo rekordu – 15,39 sekundes.

Tikai piecu vīru sastāvā notika arī kārtslēcēju sacensībās. Tajās šovasar pirmo reizi startēja vēl viens čempionātu zelta medaļu “kolekcionārs” – Mareks Ārents. Valmierā viņam pietika ar vienu vienīgo veiksmīgu latiņai esot 5,10 m augstumā un jau 23. Latvijas čempiona uzvara bija izcīnīta. Pie tam ar šīgada LAT SB. Abi Mareka audzēkņi uz goda pjedestāla stāvēja blakus – otrais Valters Kreišs – 4,81 m, bet trešais Jurijs Avsiščers – 4,71 m.

3000 m šķēršļu skrējienā par Latvijas čempionu kļuva Edgars Šumskis (SK ”Tērauds”) – viņš arī sezonas līderis (8:45,12). Jaunā čempiona rezultāts – 9:11,05. Ātrāk par 10 minūtēm finišēja arī Aigars Feteris – 9:45,05. Arī sievietēm šajā distancē uzvarētāja pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni – Albertīna Rudņeva (Jelgava) 3000 m šķēršļoto distanci veica 12:41,80.

Lodes grūšanā uzvaras un savus otros Latvijas čempionu titulus izcīnija Edgars Berķis (MSĢ) – 15,61 m un Anna Gulbe (Ventspils nov.) – 14,61 m.

Ar ļoti augstvērtīgiem rezultātiem tika aizvadīti 400 m skrējieni – kā kungiem, tā dāmām. Vīriešiem šosezon jau trešo reizi personīgo rekordu laboja Artūrs Pastors (Ogre), pirmo reizi arī pieveicot 47 sekunžu robežu – 46,82 sek. Latvijas visu laiku rangā Pastors paceļas uz devīto vietu. Savukārt sievietēm Gunta Vaičule (Rēzekne) tikai nedaudz atpalika no sava šīs sezonas rezultāta (51,93 sek.) un savu 18. Latvijas čempiones titulu (400 metros ceturto) izcīnīja ar rezultātu 52,12. Pēc "World Athletics" punktu tabulām Vaičules rezultāts ir visaugstvērtīgākais – 1122 p. Otrā ar jaunu personīgo rekordu bija Asnāte Kalniņa – 53,41 sekundes.

Kārtslēkšanā sāncensībā ar vēl jaunieti Simu Aškinezeri savu 19. Latvijas čempiones titulu ieguva Ildze Bortaščenoka (Ventspils). Abas veica augstumu 3,51 m – pieredzes bagātākā to spēja ar pirmo lēcienu.

Vairāk uz vakara pusi bija paredzēti pat trīs mūsu vieglatlētikas “saldēdieni”- 100 m, tāllēkšana un šķēpa mešana. Līdz tam vēl čempionu titulus noskaidroja 1500 m skrējēji. Vīriešiem par Latvijas čempionu pirmo reizi tika godāts daugavpilietis Ņikita Bogdanovs – 3:55,15. Savukārt sievietēm pirmais čempiones tituls 1500 m skrējienā Līgai Velverei (4:30,93), kura līdz šim bija vairāk bija redzama 800 m distancēs.

Savu pirmo Latvijas čempiones titulu kādā no stadiona disciplīnām izcīnīja Teksasas Universitātes studente, bet vasaras brīvlaikos arī Jūrmalas vieglatlēte Kristīne Blaževiča. Ne velti viņai pieder šīs sezonas labākais rezultāts 100 m/b – 13,48 sek. Arī Valmierā Kristīne uzvarēja ļoti pārliecinoši: priekšskrējienā 13,83 sek. bet finālā – 13,93 sek.

Tāllēcēju sacensībās kā pirmie paspīdēja vīri. Jānis Leitis tālākajā lēcienā aizlidoja 7,45 m, kas ir atkārtots Edvīna Hadakova LAT SB. Leitis tāllēkšanā Latvijas čempionātos uzvarēja piekto reizi, bet šī zelta medaļa bija kā 24. viņa zelta godalgu kolekcijā.

Ar patiesu rezultātu “uguņošanu” izcēlās sievietes. Sen nebijis fakts – piecas tāllēcējas pārvar sešu metru robežu. Līdz šim augstlēcēja, bet tagad jau arī sezonas līdere tāllēkšanā Lāsma Zemīte ne tikai ievērojami laboja personisko rekordu – 6,45 m, bet arī atkārtoja vēl 1968. gadā Anitas Česnakovas-Trumpes sasniegto Latvijas rekordu juniorēm. Tikai nedaudz no sava ASV sasniegtā personiskā rekorda (6,42 m) atpalika vicečempione Rūta Lasmane, bet ievērojami to uzlaboja (līdz 6,25 m) Bauskas daudzcīņniece Gerda Kerija Dreimane.

Otro “saldo ēdienu” mums pasniedza sprinteri. Vīriem par čempionu jau otro gadu pēc kārtas kļuva Roberts Jānis Zālītis (Arkādija) – 10,68 sek. (Lat SB), par 0,03 sek. apsteidzot vicečempionu Rinaldu Valtu Zariņu. Priekšskrējienā abu rezultāti bija vēl labāki ( attiecīgi 10,67 un 10,69) – tikai skrējiena laikā vēja brāzma bija par stipru (+2,7 m/sek).Atzīstami, ka finālskrējienā seši sprinteri veica distanci ātrāk par 11sek. – šogad pirmo reizi.

Savu sportisko sprinteres formu atkal atgūst Latvijas rekordiste Sindija Bukša. Finālā viņa bija pirmā ar rezultātu 11,86 sek. Tā bija Sindijas sestā uzvara (jeb kopā ar citām distancēm – 22. Latvijas čempiones zelta medaļa).

Jau daudzus gadus Latvijas čempionāta pirmās dienas nobeigumā rit spraigas vai pat ļoti spraigas šķēpraižu cīņas. Bija cerēts arī šoreiz – kā nekā tieši šķēpraižiem jācīnās par ceļazīmēm uz pasaules čempionātu.

Sievietēm diemžēl izpalika cīņas spraigums. Par Latvijas čempioni jau septīto reizi kļuva Madara Palameika – ar savu šogad labāko rezultātu – 57,99 m. Līna Mūze atpalika par vairāk nekā diviem metriem – 55,65 m. Bet bronzas medaļa tika juniorei no Valmieras – Hannai Gabrielai Ziemiņai, kura uzlaboja savu personisko rekordu – 48,37 m.

Vīriem sacensības sākās it kā laiski. Vispirms Rolands Štrobinders kā pirmais pārsniedza 80 m līniju – 80,05 m. Uz to Patriks Gailums atbildēja ar 79,87 m. Šo rezultātu Gailums vēl uzlaboja piektajā metienā – 80,17 m. Tomēr “pēdējo vārdu” teica tagad jau septiņkārtējais Latvijas čempions Rolands Štrobinders – 80,49 m.

Pirmajā sacensību dienā čempioni tika noskaidroti arī 4x100 m kvartetiem. Finišēja tikai pa divām komandā, Vīriem uzvarētāji bija SS “Arkādija”- 42,90 sek. bet sievietēm – Bauska – 48,28 sek.

Izmantotie resursi:
Andris Staģis, athletics.lv