Valmierā kaujas par Latvijas Universiādes medaļām aizvadījuši studējošie vieglatlēti

Divas pirmās vietas Rīgas Stradiņa Universitātei sagādāja siguldiete Elza Lešinska, kura bija ātrākā sieviešu 100 metru sprintā ar rezultātu 12,62 sekundes. Viņa arī savai augstskolai nodrošināja uzvaru sieviešu tāllēkšanā ar 5,66 metru tālu lēcienu, kas kopumā visās sacensībās bija trešais visaugstvertīgākais rezultāts (925 WA punkti).

Par vienu punktu vairāk WA punktu skalā nopelnīja cita RSU studente Dagmāra Midzene, kura pārlēca 1,70 metrus no zemes novietoto augstlēkšanas latiņu. Jēkabpiliete Midzene augstlēkšanas duelī apsteidza savu skolas biedreni Kristu Sprūdi par 15 centimetriem. Viņas gan bija divas vienīgās sportistes, kuras startēja Universiādes ieskaitē, tādēļ sacensību programmai pievienotā augstlēkšana gan nedeva dalībniecēm iespēju tikt pie godalgām.

Pats augstvērtīgākais rezultāts pēc WA punktu skalas padevās Daugavpils Universitātes pārstāvim Ņikitam Bogdanovam, kurš 1500 metru skrējienā uzrādīja laiku 3:52,93 minūtes, kas vērtējams ar 940 punktiem. Attiecīgās disciplīnas sieviešu cīņās labākā bija Elīna Gumarova - arī Daugavpils Universitātes pārstāve. Viņa nepilnu četru apļu distanci veica ar laiku 4:40,13 minūtes.

Īsākajā sprinta distancē - 100 metros vīriem Latvijas Universitātei ļāva uzvarēt Sandis Dzenītis. Viņa laiks bija 11,12 sekundes. Savukārt tāllēkšanas bedrē ar lēcienu 6,66 metru tālumā vistālāk aizlidoja cits LU pārstāvis Andris Skadiņš.

400 metru skrējienā ātrākais bija Stokholmas Ekonomikas augstskolas pārstāvis - valmierietis Everts Hemmelis ar 49,76 sekundēm.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei uzvaru 3000 metros deva Albertīna Rudņeva ar laiku 10:53,93 minūtes.

Jelgavā bāzētās universitātes labā pie pirmās vietas 100 metru barjerskrējienā tika Zanda Zaķe, uzrādot rezultātu 16,44 sekundes. Savukārt vīru 110 metru barjerās bija viens vienīgs Universiādes dalībnieks Raivo Bunde, kurš RSU komandas labā noskrēja šķēršļoto distanci 15,71 sekundēs.

Augstlēkšanas sektorā vienādu rezultātu sasniedza Anatolijs Šavecs no Daugavpils Universitātes un Valters Jansons no Rīgas Tehniskās Universitātes. Abi lēca pāri 1,92 metru augstumā nostādītajai latiņai, tomēr pie pirmās vietas tika daugavpilietis.

Lodes grūšanas sacensībās uzvaras laurus plūca no Madonas nākošā Luīze Geistarde, kura deva uzvaru Latvijas Universitātei ar 13,82 metru tālu četrus kilogramus smagā rīka raidījumu. Tikmēr vīru cīņās labākais bija saldenieks Ralfs Gauja, kurš šajās sacensībās nesa RSU krāsas. Gauja uzvarēja ar 16,14 metru tālu lodes grūdienu, kas kopumā sacensībās bija piektais augstvērtīgākais rezultāts.

Vienīgo zeltu Ekonomikas un kultūras augstskolai deva cēsniece Vineta Krūmiņa, kura ar 42,59 metriem uzvarēja sieviešu diska mešanas sacīkstēs. Vīriem uzvarēja cits Māra Urtāna audzēknis Artūrs Ozols, kurš Universiādē startēja zem LU karoga. Ozols divus kilogramus smago disku raidīja līdz 45,98 metru atzīmei.

Šķēpa mesānā dāmām panākums tika RSU, pateicoties Kristas Sprūdes 42,83 metriem. Savukārt vīru sacensībās nebija neviens dalībnieks, kurš Universiādes čempiona statusā varētu nomainīt pirms četriem gadiem uzvarējušo Patriku Gailumu, jo neviens šķēpraidis neierakstījās sacensību formātā, startējot tikai jauniešiem ārpus kārtas.

Stafešu 4x100 metru sprintā dāmām triumfēja RSU komanda ar Elzu Lešinsku, Beatrisi Bergu, Dagmāru Midzeni un Kristu Sprūdi. Viņas savu apli veica 51,34 sekundēs. Vīriem divu komandu konkurencē labāks skrējiens padevās LU vienībai ar Sandi Dzenīti, Nikitu Bondarevu, Andri Skadiņu un Marku Grantiņu. Valsts lielākās universitātes skrējēji 400 metrus pieveica 44,82 sekundēs.

Sacensību vietne:
https://athletics.lv/lv/event/40682...