2010. gads: Radevičas lēciens līdz zeltam!

Tāllēcēja Ineta Radeviča uz Eiropas čempionātu devās kā viena no pretendentēm uz medaļu. Sezonas gaitā Ineta lēca stabili, tāpēc lolojām pamatotas cerības, ka arī kontinenta meistarsacīkstēs lēks vismaz tikpat tālu kā pirms tam. Taču viss izdevās krietni sekmīgāk – jau ar pirmo lēcienu Radeviča izvirzījās zelta pozīcijās, bet nākamajos tās tikai nostiprināja. Jā, ceturtajā mēģinājumā Naide Gomeša uz brīdi pabiedēja ar 6.92, taču sekoja Inetas atbilde ar lēcienu tikpat tālu – jauns Latvijas rekords! Ar to pietika, lai Radeviča kļūtu par Eiropas čempioni un liktu uzgavilēt visai Latvijai.

Mūsu vieglatlētikas panākumi bieži vien saistījušies ar šķēpmetēju veikumu. Šis gads nebija izņēmums. Pieaugušo konkurencē Ainārs Kovals izcīnīja sesto, Madara Palameika astoto vietu, bet jaunākā paaudze atkal atveda kārtējos cēlmetālus. Līna Mūze izcīnīja sudraba medaļu pasaules junioru čempionātā, bet Intaram Išējevam bija pa spēkam pasaules jaunatnes olimpiādes bronza. Kā zibens no skaidrām debesīm septembrī bija 18 gadus vecā Zigismunda Sirmā tālmetiens 82.27 metru robežās (pirms tam Sirmais bija arī septītais pasaules junioru čempionātā – aut.) – Latvijas junioru rekords un sestais visu laiku labākais rezultātu junioru konkurencē. Ņemot vērā, ka Sirmais sola pie tā neapstāties, gaidīsim, ko jauns gads mums nesīs...

Iespējams, kāds klusībā jau bija norakstījis lodes grūdēju Māri Urtānu – sak, visu laiku grūž ap 20 metriem, bet čempionātos finālā kā netiek tā netiek. Veselības likstas Māri vajāja arī šogad un ne pa jokam, bet Urča, spītējot tām, aiztaisīja mutes skeptiķiem – 21.63 metri Eiropas komandu čempionātā (Latvijas rekords – 21.74, Jānis Bojārs). Eiropas čempionātā Māris iekļuva finālā, līdz pat pēdējam grūdienam turējās bronzas pozīcijā, bet... nedaudz pietrūka, vācietis Ralfs Bartels ar pēdējo mēģinājumu aizsteidzās priekšā. Eiropā šogad ceturtais (pasaules čempionātā telpās marta sākumā – 13.), bet nākamgad pasaulē?!

Eiropas veterānu čempionātā Latvija tika pie 20 medaļām – astoņām zelta, septiņām sudraba un piecām bronzas. Baltijas valstu konkurencē mums otrā vieta, jo ražīgāki bija igauņi (31=18+8+5), bet aiz muguras palika leiši (13=1+4+8). Jau pieminētajā junioru čempionātā mums sešiniekā iekļuva daudzcīņniece Laura Ikauniece un kārtslēcējs Pauls Pujāts.

Ar katru gadu arvien vairāk cilvēku pievēršas skriešanai, kam par apliecinājumu kļuva dažādas sacensības Latvijā. Maijā Rīgā startēja vairāk nekā 11 000 dalībnieku, tiesa, lielākā daļa no viņiem bija izvēlējušies īsāko distanci (5km), taču tūkstošos bija skaitāmi arī maratonisti un pusmaratonisti. Augustā ar Kuldīgas svelmē Latvijas čempionātā pusmaratonā cīnījās vairāk nekā 1000 dalībnieku, no kuriem gandrīz puse bija tieši pusmaratonisti, savukārt septembrī Valmierā (Latvijas čempionāts maratonā) uz starta izgāja 1900 dalībnieki, kur dāmu konkurencē ar jaunu sacensību rekordu uzvarēja Dace Lina, kas nopietni trenējas tikai... nepilnus divus gadus. Gaidām turpmāku izaugsmi!

Vairākiem sportistiem gads dažādu iemeslu dēļ neizdevās tik labs kā gribētos. 2006. gada Eiropas čempions 110 metru barjerskrējienā Staņislavs Olijars savas pilnvaras nolika jau pēc pirmā šāviena Eiropas čempionātā... kad viņam tika fiksēts pāragrs starts. Vadima Vasiļevska izredzes uz veiksmīgu sezonu sagrāva sāpošā potīte, kas pēc sezonas tika izoperēta. Igors Sokolovs sezonas gaitā veseri meta gana tālu, tomēr svarīgākajos mačos čuš vien sanāca. Nākamgad noteikti būs labāk, vai ne?

Latvijas čempionāta godalgoto vietu ieguvēji