Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Pasaules čempionātu vieglatlētikā gaidot

Ivars Bācis
Ivars Bācis

Pasaules čempionātu vieglatlētikā gaidot
Foto: LVS.

No 19. līdz 27. augustam Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā notiks XIX pasaules čempionāts vieglatlētikā. Tik augsta mēroga vieglatlētu sacensības Budapeštā norisināsies pirmo reizi. Tiesa, Budapeštā divkārt (1966.gadā un 1998. gadā) notikuši Eiropas čempionāti.

Latvijas vieglatlēti piedalījušies visos 18 līdz šim notikušajos pasaules čempionātos. Šajos čempionātos kopā piedalījies 71 Latvijas vieglatlēts. Latvijas sportisti pasaules čempionātos šajā sporta veidā Izcīnījuši trīs medaļas. Sudraba medaļa Inetai Radevičai tāllēkšanā 2011. gadā (sākotnēji bija bronza, bet pēc Krievijas tāllēcējas Kučerenko diskvalifikācijas tika piešķirts sudrabs). Divas bronzas medaļas - Dainim Kūlam šķēpa mešanā 1983. gadā un Laurai Ikauniecei septiņcīņā 2015. gadā. Astoņi Latvijas vieglatlēti tikuši pirmajā astotniekā.

Visvairāk, astoņķārt, pasaules čempionātos piedalījies šķēpa metējs Ēriks Rags. Septiņkārt, arī šķēpa metēja, Madara Palameika. Sešos čempionātos piedalījušies: Valentīna Gotovska augstlēkšanā un tāllēkšanā, Modris Liepiņš soļošanā un Staņislavs Olijars 110 metru barjerskrējienā.

Latvijas vieglatlēti pasaules čempionātos:
A - Pasaules čempionātu norises gads un pilsēta;
B - Latvijas vieglatlētu skaits izlases komandā (1983.-1991.g. – PSRS izlases sastāvā);
C - Latvijas vieglatlētu visaugstāk izcīnītās vietas un rezultāti.

ABC
1983. g. Helsinkos23. v. Dainis Kūla šķēpa mešanā – 85.58m
1987. g. Romā35. v. Igors Kazanovs 110m/b – 13.48
1991. g. Tokijā19. v. Igors Kazanovs 110m/b – 13.65
1993. g. Štutgartē96. v. Igors Kazanovs 110m/b – 13.38 (pr. – 13.26)
1995. g. Gēteborgā99. v. Jeļena Blaževiča trīssoļlēkšana – 14.09m (Q – 14.29m)
1997. g. Atēnās177. v. Jeļena Blaževiča trīssoļlēkšana – 14.06m(Q – 14.35m)
1999. g. Seviļā810. v. Ēriks Rags šķēpa mešanā – 81.64m
2001. g. Edmontonā84. v. Aigars Fadejevs 50 km soļošana – 3.46:20
2003. g. Parīzē910. v. Jeļena Prokopčuka 10 000m – 31:06.14
2005. g. Helsinkos116. v. Ēriks Rags šķēpa mešanā – 78.77m (Q – 78.79m)
2007. g. Osakā114. v. Vadims Vasiļevskis šķēpa mešanā – 83.19m (Q – 87.37m)
2009. g. Berlīnē154. v. Vadims Vasiļevskis šķēpa mešanā – 82.37m (Q – 86.69m)
2011. g. Tegu132. v. Ineta Radeviča tāllēkšanā – 6.76m
2013. g. Maskavā1011. v. Laura Ikauniece septiņcīņā – 6159p.
2015. g. Pekinā93. v. Laura Ikauniece septiņcīņa – 6516p.
2017. g. Londonā129. v. Lauma Grīva tāllēkšanā – 6.54m (Q – 6.58m)
2019. g. Dohā1217. v. Rolands Štrobinders šķēpa mešanā – 81.09m
2022. g. Jūdžinā66. v. Līna Mūze šķēpa mešanā – 61.26m

Pēc sacensību organizatoru ziņām XIX pasaules čempionātā Budapeštā startam ir pieteikti 2187 vieglatlēti no 202 valstīm. Latviju šajā čempionātā pārstāves 9 vieglatlēti (4 vīrieši un 5 sievietes). Par Latvijas vieglatlētiem vairāk nākamajā rakstā sestdien.

Informāciju sagatavoja
Andris Staģis