Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Latvijas vieglatlēti pasaules čempionātā - ko rāda skaitļi?

Krišjānis Pundurs
Krišjānis Pundurs

Latvijas vieglatlēti pasaules čempionātā - ko rāda skaitļi?
Patriks Gailums. Foto: Guntis Bērziņš

ASV, Oregonas štata pilsētā Jūdžinā sācies 2022. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā, kur Latviju pārstāvēs seši dalībnieki. Šovakar kā pirmā no mūsu valsts vieglatlētiem savu startu aizvadīs 400 metru sprintere Gunta Vaičule, bet pirms tam lūkojām nedaudz paurbties statistikas ailēs, lai gūtu labāku priekšstatu par to, kā latviešiem šosezon veicies un ko šie rezultāti rāda uz pasaules fona.

Latviju starp planētas augstākās raudzes vieglatlētiem pārstāvēs seši sportisti: šķēpmetēji Rolands Štrobinders, Patriks Gailums, Līna Mūze un Madara Palameika, soļotājs Arnis Rumbenieks un 400 metru sprintere Gunta Vaičule.

Kvalificēties pasaules čempionātam iespējams, izpildot attiecīgās disciplīnas kvalifikācijas normatīvu, saņemot organizatoru īpašo uzaicinājumu jeb wild card vai ieņemot atbilstošu pozīciju pasaules reitingā, aizvadītā gada laikā krājot punktus IAAF [Starptautiskā vieglatlētikas federācija] kategorijas sacensībās. Kvalifikācijas periods šķēpmešanā un 400 metru skrējienā – gads [no 2021. gada 26. jūnija līdz šī gada 27. jūnijam], 35 km soļošanā – 18 mēneši [2020. g. 30. novembris – 2022. g. 29. maijs].

Šķēpmešana

Kā ierasts, plašāko pārstāvniecību Latvijai sarūpējusi šķēpmešanas saime, pulcējot pa diviem sportistiem gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Dāmām 32 dalībnieču pulkā būs arī valsts rekordiste Madara Palameika un sezonas tālākā metiena autore Latvijā Līna Mūze. Pasaules čempionāta kvalifikācijas normatīvs tika nosprausts 64 metru attālumā - Mūzei tas nozīmētu metienu vismaz personīgā rekorda vērtībā (64,87 metri), kas sasniegts 2019. gadā. Normatīvu 29 gadus vecajai šķēpmetējai izpildīt neizdevās, taču maija vidū Vācijā sasniegtais sezonas labākais rezultāts (62,88 m) ļauj pārliecinoši kvalificēties pēc reitinga, un sezonas tālāko metienu kategorijā latviete ieņem devīto vietu.

Palameika šogad pāri 60 metriem vēl nav metusi, un labāko rezultātu sasniedza Latvijas čempionātā, kur izcīnīja uzvaru ar 57,99 metrus tālu metienu. Šāds rezultāts Palameikai, kurai nedēļu pirms tam apritēja 35 gadi, dod 28. vietu starp pasaules meistarsacīkšu dalībniecēm sezonas (2022. gada) labāko rezultātu griezumā. Aiz Madaras gan šajā sarakstā ierindojas tādas šķēpmetējas kā olimpiskā vicečempione Marija Andrejčika un turciete Eda Tugsuza, kas normatīvus izpildīja pērn, bet šosezon tik tālu nav metušas.

PČ šķēpmetēju reitings pēc sezonas labākā rezultāta

V.ŠķēpmetējaValstsMetri
1.M. MelounaASV65.73
2.E. CengkoGrieķija65.04
3.K. HusongaVācija64.87
4.K. VingeraASV64.26
5.H. KitagučiJapāna63.83
6.A. RaniIndija63.82
7.E. GlīdlaKanāda63.33
8.M. LitlaAustrālija63.18
9.L. MūzeLatvija62.88
10.N. OgrodnikovaČehija62.80
28.M. PalameikaLatvija57.99

No normatīvu pārvarējušajāmām sportistēm, ieskaitot wild card saņēmušās – esošo pasaules čempioni Kelsiju-Lī Bārberi un 2021. gada Dimanta līgas sezonas čempioni Kristīni Husongu - 2022. gadā pāri 60 metriem metušas septiņas šķēpmetējas. Visstabilāko sniegumu demonstrējusi ASV vieglatlēte Kara Vingere, kura šogad septiņās sacensībās pārvarējusi 60 metru atzīmi un sezonas rangā ar 64,26 metriem ieņem ceturto vietu. Līnai Mūzei 2022. gadā tas izdevies piecos no septiņiem startiem – atlikušajās divās sacīkstēs latvietes labākie metieni fiksēti 58,12 un 55,65 metru tālumā. Madara Palameika 60 metru atzīmi piecās sacensībās pārvarēja pērn, labākajam metienam septembrī, Zagrebā uzrādot 63,25 metru attālumu.

Ja skatāmies uz rezultātiem iepriekšējā [2019. gada] pasaules čempionātā un pērnvasaras olimpiskajās spēlēs, tad iezīmējas pārliecinoša aina – ar 60 metrus tālu metienu ir aizsniedzams labāko astoņnieks, taču augstākais plaukts sniedzas arī līdz un virs 65 metru atzīmes. 2019. gada PČ triumfēja austrāliete Bārbere ar 66,56 metriem, bet vismaz 60 metrus tālu savus šķēpus meta labāko astoņnieks, ar 61,12 to noslēdzot indietei Annu Rani. Turklāt jāizceļ arī stabilitāte – labāko četrinieks nevienā no sešiem metieniem nepalika aiz minētās barjeras. Ne Palameikai (59,95), ne Mūzei (55,66) neizdevās pārvarēt kvalifikācijas sacīkstes, paliekot ārpus finālistu loka.

2021. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs jau pirmajā metienā ar 66,34 metriem uzvaru izcīnīja ķīniete Ļju Šijina, kas šogad nav startējusi vispār. Vismaz 60 metrus sasniedza labākās septiņas sportistes, to noslēdzot lietuvietei Livetai Jasjūnaitei ar 60,06. Pateicoties 60,94 metrus tālam metienam kvalifikācijā, starp 12 finālistēm savā trešajā olimpiādē iekļuva arī Palameika, labākajā mēģinājumā raidot šķēpu 58,70 metru tālumā (11. vieta). Mūzei atkal neveiksme kvalifikācijā (57,33 metri).

Analizēto sacensību rezultāti rāda divas tendences. Pirmkārt, vadošās metējas stabili aizvada visu metienu sēriju, līdz ar to ir mazāk atsevišķu supermetienu, kas var katapultēt dalībnieces uz cīņu par augstākajām vietām. Otrkārt, ar minimāli pārsniegtiem 60 metriem var nepietikt arī iekļūšanai finālā – olimpiskajās spēlēs šāds sacensību iznākums bija četrām sportistēm, savukārt pasaules čempionātā – piecām.

Mūzes un Palameikas iepriekšējās 5 sacensības, metot pāri 60 metriem

DatumsL. MūzeDatumsM. Palameika
18.06.22.62.5614.09.21.63.25
04.06.22.60.3103.08.21.60.94
28.05.22.60.7726.06.21.60.09
15.05.22.62.8807.06.21.60.04
08.05.22.61.6816.05.21.60.10

Vīriem šķēpmešanas sektorā Latviju pārstāvēs pasaules čempionātu debitants Patriks Gailums un trīs pasaules meistarsacīkšu dalībnieks Rolands Štrobinders.

Abi latvieši čempionātam kvalificējās pēc sakrātajiem punktiem pasaules reitingā. 24 gadus vecais Gailums 21. maijā sacensībās Grieķijā sasniedza jaunu personīgo rekordu (83,65 m), kas sezonas labāko metienu vērtējumā starp PČ dalībniekiem Patriku ierindo 12. pozīcijā. Sešus gadus vecākais Štrobinders 4. jūnijā “Ventspils šķēpu” sacensībās veica 80,91 metru tālu metienu, ierindojoties 26. pozīcijā sezonas rekordu griezumā – tieši priekšā bijušajam pasaules čempionam Jūliusam Jego no Kenijas, kurš šogad metis par 29 centimetriem tuvāk.

Pērn pāri 80 metriem Gailums meta tikai vienās sacīkstēs, bet šogad izdevies progresēt un atrast stabilitāti. Šo robežu Gailums pārvarējis sešās no astoņām sacensībām, un no maija līdz jūnija sākumam piecās pēc kārtas raidīja šķēpu vismaz 82 metru tālumā.

Štrobinderam vismaz 80 metrus sasniegt šogad izdevies divos no desmit startiem, visnesenāk – 25. jūnijā Latvijas čempionātā (80,49 m). Pagājušogad Rolandam četri vismaz 80 metrus tāli metieni, bet 83 metru robežu iepriekšējoreiz izdevies pārsniegt 2019. gadā. 2022. gada PČ kvalifikācijas normatīvs (85 metri) atbilstu Štrobindera personīgajam rekordam – savas karjeras līdz šim tālāko metienu latvietis izpildīja 2017. gada augustā (85,07 m).

PČ šķēpmetēju reitings pēc sezonas labākā rezultāta

V.ŠķēpmetējsValstsMetri
1.A. PīterssGrenāda93.07
2.J. VadlejhsČehija90.88
3.N. ČopraIndija89.94
4.O. HelandersSomija89.83
5.J. VēbersVācija89.54
6.K. VolkotsTrinidada un Tobāgo89.07
7.A. HofmansVācija87.32
8.V. VeselijsČehija85.97
9.L. RamossPortugāle84.78
10.A. MardareMoldova84.77
12.P. GailumsLatvija83.65
26.R. ŠtrobindersLatvija80.91

Iepriekšējā pasaules čempionātā 2019. gadā Štrobinders kvalifikācijā savā labākajā mēģinājumā šķēpu raidīja 81,09 metru tālumā, taču arī ar to izrādījās par maz iekļūšanai finālā – pēdējais rezultāts pirms strīpas bija 82,26. Finālā vismaz 80 metrus meta labākie astoņi, bet četrinieka sasniegšanai pietiktu arī ar 83 metriem. Uzvaru ar 86,89 izcīnīja pašreizējais sezonas līderis Andersons Pīterss no Grenādas.

Tokijas olimpiskajās spēlēs kā pēdējais finālistu lokā ar 82,40 metriem iekļuva zviedrs Kims Ambs, un finālā 82 metrus pārvarēja labāko desmitnieks. Par čempionu ar 87,58 metrus tālu metienu kļuva indietis Nerajs Čopra. Salīdzinot ar dāmām, vadošie vīru šķēpmetēji lielajās sacensībās gan izcēlušies ar zemāku stabilitāti.

Pēc izpildīta normatīva (85,00 m) šī gada pasaules čempionātam kvalificējās 10 no 32 atlētiem. Astoņi no šiem šķēpmetējiem 80 metrus pārsnieguši visās sacensībās, kurās šogad piedalījušies, turklāt visai stabili, rezultātiem vairāk koncentrējoties ap 85 metriem. Visstabilākie bijuši čehs Jakubs Vadlejhs un vācietis Julians Vēbers, kuri katrs šosezon startējuši septiņās sacensībās un ne reizi nav uzrādījuši zemāku gala rezultātu par 82 metriem.

Gailuma un Štrobindera iepriekšējās 5 sacensības, metot pāri 80 metriem

DatumsP. GailumsDatumsR. Štrobinders
25.06.22.80.1725.06.22.80.49
04.06.22.83.1204.06.22.80.91
28.05.22.82.9807.08.21.80.22
21.05.22.83.6526.06.21.80.86
15.05.22.82.3122.06.21.81.47

400 metru sprints

400 metru disciplīnā uz starta dosies Gunta Vaičule, kura vienīgā pārstāvēja Latvijas vieglatlētus arī martā notikušajā pasaules čempionātā telpās. Rēzekniete čempionātam Oregonā kvalificējās pēc reitinga, aizvadītā gada laikā sakrājot 1162 punktus. Talkā nāca arī nosacījums, kas paredz, ka startam kvalificējas ne vairāk kā trīs skrējējas no vienas valsts.

Savu sezonas labāko rezultātu, līdz šim vienīgo reizi izskrienot no 52 sekundēm, Vaičule sasniedza 16. jūnijā sacensībās Igaunijā (51,93). Starp 51 PČ dalībnieci tas ir 43. rezultāts, bet kvalifikācijas normatīvs (51,35) latvietei būtu personīgā rekorda vērtē – karjeras ātrāko 400 metru skrējienu Vaičule veica 2017. gada pasaules čempionātā Londonā, toreiz distanci priekšskrējienā mērojot 51,37 sekundēs, kas vēlāk ļāva iekļūt arī pusfinālā.

Sprinterei šis būs ceturtais pasaules čempionāts karjerā – debiju Vaičule piedzīvoja 2015. gadā Pekinā, bet pirms trim gadiem Dohā startēja 200 metru distancē. Jāatzīmē, ka gan 2017., gan 2015. gada pasaules čempionātos latviešu sprintere spēja uzrādīt sezonas labākos rezultātus. Iepriekšējos gados rēzekniete sprinta distancēs startējusi pamīšus, biežāk startējot 200 metros, bet 400 metros šogad padevies ātrākais skrējiens kopš 2018. gada.

Vaičules iepriekšējās 5 sacensības, skrienot zem 52 sekundēm

DatumsRez.
16.06.22.51.93
09.08.18.51.60
08.08.18.51.98
08.06.18.51.87
20.05.18.51.83

Stadionā Gunta šosezon startējusi četros mačos, un rezultāti uzrādīti apmlitūdā no 52,60 līdz minētajām 51,93 sekundēm. 2022. gada ātrāko skrējienu vērtējumā Vaičulei 19. labākais rezultāts starp Eiropas skrējējām, kur trešā ar šosezon sasniegtu personīgo rekordu (50,49) ir lietuviete Modesta Morauskaite. Jūdžinā uz starta stāsies arī olimpiskā čempione, pieredzējusī Bahamu sprintere Šona Millere-Uibo, kas noteikti iesaistīsies cīņā par vakanto pasaules čempiontitulu – pašreizējā titula īpašniece, Nigērijā dzimusī Bahreinas pārstāve Salva Eida Nasera izcieš divu gadu diskvalifikāciju par izlaistiem dopinga testiem neprecīzi noteiktas atrašanās vietas dēļ.

PČ 400 metru sprinteru reitings pēc sezonas labākā rezultāta

V.SkrējējaValstsLaiks
1.M. PaulinoDominikāna49.49
2.Č. JangaJamaika49.87
3.Š. Millere-UiboBahamu salas49.91
4.T. DigsaASV49.99
5.N. KačmarekaPolija50.16
6.S. ViljamsaJamaika50.18
7.A. KjelbasinskaPolija50.28
8.K. MakleodaJamaika50.29
9.K. ElisaASV50.35
10.F. KofilaDominikāna50.38
43.G. VaičuleLatvija51.93

35 kilometru soļošana

Pirmo reizi augstākā mēroga čempionātos sacensību programmā iekļauta 35 kilometru soļošanas distance gan dāmām, gan vīriem, kas aizstās vīriešiem ierastāko 50 kilometru distanci. Jaunajā disciplīnā Latviju 52 dalībnieku vidū pārstāvēs pieredzējušais Arnis Rumbenieks, kurš kvalificējies pēc sezonas reitinga.

“Jau kvalificēties pasaules čempionātam ir sasniegums pats par sevi. Sacensībās ir nolūks uzlabot savu personīgo rekordu, kā arī sagatavoties Eiropas čempionātam,” pirms čempionāta sarunā ar Sportacentrs.com atklāja soļotājs. 35 kilometru distancē Rumbenieks aizvadījis vienas sacensības, uzrādot rezultātu 2:38:56 (divas stundas, 38 minūtes un 56 sekundes), kas par nepilnām sešām minūtēm atpaliek no PČ kvalifikācijas normatīva (2:33:00) – to izdevās izpildīt 28 soļotājiem. Latvieša sasniegtais rezultāts dod 38. pozīciju PČ dalībnieku sezonas labāko rezultātu vērtējumā.

PČ 35 kilometru soļotāju reitings pēc sezonas labākā rezultāta

V.SoļotājsValstsRez.
1.M. KavanoJapāna2:26:40
2.D. MatsunagaJapāna2:27:09
3.T. NodaJapāna2:27:18
4.M. LopezsSpānija2:27:53
5.M. StanoItālija2:29:09
6.H. DoktorsMeksika2:29:24
7.S. HeĶīna2:29:35
8.K. LinkeVācija2:29:58
9.O. KvinjonsFrancija2:30:01
10.R. OrtizsMeksika2:30:07
38.A. RumbenieksLatvija2:38:56

34 gadus vecais Rumbenieks, kurš startējis arī trīs olimpiskajās spēlēs, Tokijā 50 kilometru distancē izcīnot 37. vietu, dosies uz starta savā ceturtajā pasaules čempionātā. Augstvērtīgāko rezultātu izdevās sasniegt tieši 2019. gadā Dohā ar 21. vietu 50 kilometros.

Latvijas sportistu kalendārs pasaules čempionātā

DatumsLaiksDisciplīnaSportisti
17.07.22.24400 m priekšskrējieni sievietēmVaičule
21.07.1.20/2.50Šķēpmešanas kvalifikācija sievietēmPalameika un Mūze
21.07.04.45400 m pusfināli sievietēmVaičule?
22.07.3.05/4.35Šķēpmešanas kvalifikācija vīriešiemŠtrobinders un Gailums
23.07.4.20Šķēpmešanas fināls sievietēmPalameika? un Mūze?
23.07.5.15400 m fināls sievietēmVaičule?
24.07.4.35Šķēpmešanas fināls vīriešiemŠtrobinders? un Gailums?
24.07.16.1535 km soļošana vīriešiemRumbenieks

     [+] [-]

, 2022-07-17 11:04, pirms 3 nedēļām
Vīriešu šķēpmetējs =>>> 1. A. Pīters Grenada 93.07 m

  +1 [+] [-]

, 2022-07-17 11:04, pirms 3 nedēļām
Ir tāda valsts- Granada?

     [+] [-]

, 2022-07-17 11:36, pirms 3 nedēļām
100berzins rakstīja: Ir tāda valsts- Granada?
Grenāda: https://lv.wikipedia.org/wiki/Gren%... .

     [+] [-]

, 2022-07-17 11:44, pirms 3 nedēļām
Husonga nestartēs...

     [+] [-]

, 2022-07-18 09:20, pirms 3 nedēļām
Skaitļi rāda, kā vieglatlētika kļuva par nepopulārāko sporta veidu Latvijā... lēnām izmirst kā motobols. Skatītāju nav, sportistu nav... Virsroku ņem Stirnas buki un Orientēšanas sporta veids.

     [+] [-]

, 2022-07-18 10:04, pirms 3 nedēļām
coman rakstīja: Skaitļi rāda, kā vieglatlētika kļuva par nepopulārāko sporta veidu Latvijā... lēnām izmirst kā motobols. Skatītāju nav, sportistu nav... Virsroku ņem Stirnas buki un Orientēšanas sporta veids.
taku skrējienu un orientēšanās sporta popularitātei nav saistības ar to, ka vieglatlētiem iet slikt vai vāji. Taku skrējējus ir aizrāvis formāts, tie nav stadionam atņemti cilvēki. Orientēšanās vienmēr ir pastāvējusi pati par sevi. Domāju, ka kross, taku skriešana, arī mazliet popularitāti zaudējušie šosejas skrējieni ir vieglatlētikas savienības neizmantotā iespēja, kur nišu saskatīja privātie organizatori.