Rumbenieks pirms pasaules čempionāta: "Šķūnītī mēģinām uzbūvēt raķetes"

Arnis Rumbenieks ir viens no šoreiz tikai sešiem Latvijas sportistiem, kas gatavojas startēt pasaules čempionātā vieglatlētikā. Sacensības norisināsies no 15. līdz 24. jūlijam Jūdžinā, ASV, un Rumbenieka starts 35 kilometru distancē paredzēts čempionāta pēdējā dienā, kamēr viņš pats plāno ierasties sacensību vietā tikai īsi pirms tam.

Kā norādīja Rumbenieks, aklimatizācijai ideāls variants būtu ierasties 21 dienu pirms sacensību sākuma, savukārt kā sliktākās dienas startam okeāna otrā pusē tiek uzlūkotas ceturtā un septītā diena: "Tāpēc mēs ar treneri no savām iespējām un no savas pieredzes izmantojam šādu variantu. Tā sakot, lai ķermenis nepaspētu saprast, kas notiek, un sacensībās dotos gandrīz vai šoka stāvoklī. Tāpēc būs tā, ka piezemēšos, diena atpūtas un tad starts."

Rumbenieks PČ normatīvu izpildīja 35km distancē, kas ir jauna disciplīna soļošanā. Tā tika ieviesta ne bez strīdīgām situācijām un argumentiem, un tā PČ programmā iekļauta pirmoreiz, turklāt gan sievietēm, gan vīriešiem.

"Dzimumu līdztiesība," smaidīja Rumbenieks. "Iepriekš bija, ka OS vīriešiem bija divas disciplīnas, dāmām tikai viena, un tad to vēlējās risināt, lai būtu vienlīdzīgi. Taču sievietēm 50km bija par daudz, saprotu, ka neatradās tik daudz dalībnieču šajā distancē, tad novienojās par 35km, noņemot vīriešiem nedaudz nost."

Parīzes olimpiskajās spēlēs 2024. gadā vieglatlētikas programmā būs iekļautas trīs soļošanas disciplīnas – 20km abiem dzimumiem un 35km distance, kas būs jaukto komandu sacensības.

"Bet nu laiks jau arī rit uz priekšu, un soļošana tomēr nav riteņbraukšana, kur var skatīties sešas stundas no vietas un vari vērot arī apkārtni, proti, no skatītāja viedokļa," atzina Rumbenieks. "Mums pašiem sportistiem četru stundu soļošanas sacensības jau ir interesanti, bet saprotu, ka skatītājiem prasās kaut ko atraktīvāku un TV auditorijai piemērotāku. Tad nu pieļauju, ka arī tas ietekmēja šo lēmumu, un diemžēl 50km distances vairs nav lielo sacensību programmās."

"Saku diemžēl, jo tas nozīmē, ka man būs jāuzlabo savas ātruma īpašības," turpināja soļotājs. "50km distancē tomēr daudz izšķīra beigu daļa – kurš spēja tur sakost zobus un izspiest no sevis maksimumu, tas arī varēja tur izpausties. Mūsu, baltiešiem, sagatavošanos īsākām distancēm ietekmē klimatiskie apstākļi. Būtu ļoti vēlams doties treniņnometnēs uz kalniem, bet nu kāda nu kuram tā rocība ir. Tagad svarīgākas sanāks ātruma īpašības, kamēr izturība paliks otrajā plānā. Mums jau arī Latvijā spožākās soļošanas tradīcijas ir tieši 50 kilometros, tur nepiekāpīga rakstura nozīme ir daudz spilgtāka, tāpēc beigās tomēr sanāk tā, ka šīs izmaiņas mums nākušas nedaudz par sliktu."

"Par saviem mērķiem runājot – jācenšas parādīt visu, ko spēju," teica Rumbenieks. "Jau kvalificēties pasaules čempionātam ir sasniegums pats par sevi. Sacensībās ir nolūks uzlabot savu personīgo rekordu, kā arī sagatavoties Eiropas čempionātam. Šis tomēr nav ideāls brīdis, kad tēmēt uz augstām vietām, nav bijušas treniņnometnes kalnos, tāpat vēl visādi citādi personīgie apstākļi tomēr konkrēti šobrīd liedz sevi pilnība realizēt."

Rumbenieks šobrīd pasaules rangā ieņem 45. vietu, ko viņš atzina par puslīdz objektīvu rādītāju. Pasaules čempionātā šajā disciplīnā pieteikti 52 sportisti. "Taču šoreiz par vietu nedomāšu. Zinu, ka man nevienam nekas nav jāpierāda un ka šis nav manas karjeras pēdējais un visu izšķirošais starts. Man pašam ir optimistisks noskaņojums un brīvības sajūta, un ar šo startu pierādu sevi saviem atbalstītājiem, tiem cilvēkiem, kuri tur īkšķus par mani, Valmieras pilsētai. Šī būs kā viena no pieturām ceļā uz lielo mērķi, un neslēpšu, ka tas ir starts 20km distancē Parīzes spēlēs. Jā, kvalificēšanās šai distanci ir vēl tāls mērķis, bet, laicīgi par to domājot, arī ir lielāka motivācija uzlabot savas ātruma īpašības. Šajā ziņā 50km distances saīsināšana uz 35km droši vien ilgtermiņā pat nāca par labu, ka laicīgi liek mainīt uzsvarus."

Latvijas izlase šajā pasaules čempionātā būs krietni mazāka nekā ierasts, tikai seši sportisti. "Nezinu, kāpēc tā. Iespējams, finanses, iespējams, treneru trūkums. Man jau arī nav ideāla situācija, manam trenerim algas nav," norādīja Rumbenieks. "Mans treneris ir mans tēvs, kurš trenē vienu sportistu, un tas nav vienkārši. Bet nu pamazām cenšamies pa savam sasniegt lielus mērķus. Tā teikt, savā šķūnītī mēģinām uzbūvēt raķetes. Zinām, ka varam to izdarīt, un tāpēc arī neapstājos – jo ticu, ka varam paveikt lietas, ar ko pēc tam lepoties."

Rumbenieks gan būs vienīgais Latvijas sportists šajā PČ, kurš uz to dosies bez sava trenera. Rumbenieks uzreiz atbildēja, ka tas neietekmēs viņa sniegumu un viņš netaisās meklēt kaut kādus attaisnojumus vēl pirms starta: "Skaidrs, ka būtu patīkamāk, ja arī trenerim atrastos vieta ceļā uz ASV, tas arī būtu novērtējums. Taču tas nemaina rezultātu, tas ir tikai, kā lai saka, mūsu komforta jautājums."

Kā savu konkrētu mērķi pārskatāmā nākotnē Rumbenieks nosauca vietu labāko desmitniekā Parīzes olimpiskajās spēlēs: "Kāpēc kautrēties? Visādi var gadīties, bet neviens jau man nevar pārmest, ka esmu izvēlējies šādu mērķi. Lai ir – saku, ka vēlos "Top10" Parīzē!"