Bukša: "Manam ķermenim ir jāskrien zem 23 sekundēm, jo darbs ir ieguldīts milzīgs"
Sprintere Sindija Bukša pēc kvalificēšanās Eiropas čempionāta pusfinālam Berlīnē sarunā ar medijiem norādīja, ka viņai ir nepieciešams ieskrieties, kas šorīt veiksmīgi izdevies, tādēļ pusfinālā viņai jābūt gatavai skriet ātrāk par 23 sekundēm.
"Darbiņš padarīts," smaidot piekrīt Sindija. "Tieši gribeju viegli ieskrieties, lai tiktu pusfinālā, jo tajā būs jāskrien jau zem 23 sekundēm. Jā, par visiem 100% nemaz neskrēju. Un tas nav slikti, jo man bija jāpasaudzē kāja. Bez Latvijas Olimpiskās vienības ārstiem mana kāja nebūtu izdzīvojusi šo čempionātu."
"100 metru distances izlaišana man ir mīnuss, jo man ir nepieciešams ieskrieties. Tas ir redzams arī pēc šī rīta rezultāta (23,36 sekundes). Domāju, ka vakarā es jau būšu ieskrējusies un viss būs kārtībā. Par pārējo neko garantēt nevaru. Ne par laika apstākļiem, ne par kāju vieglumu, jo šī rīta skrējienā bija daudz jāstrādā. Vējš pūta no visām pusēm, turklāt papildus nogurdināja pirmais celiņš, jo bija jāstrādā vairāk uz spēku, nevis tehniku. Tāpēc šobrīd jūtos nogurusi."
"Manī bija pārliecība, ka ir jātiek tālāk. Par to vispār nebija jautājumu. Darbs ir ieguldīts milzīgs, tam bija jānotiek. Bet pusfinālā būs jāskrien ātrāk. Pēc traumas gūšanas mazliet biju zaudējusi pārliecību. Jau nodomāju, ka viss ir cauri un beidzies, nemaz nepiedalīšos Eiropas čempionātā. Bet trenere [Mārīte Lūse] un LOV ārsti visu sakārtoja tā, ka manī atgriezās pārliecība, ka varēšu skriet," saka Bukša.
"Atbraucu kā uz 100 metru startu, tādēļ sanāca gaidīšanas periods, kas tikai vairoja stresu, ikdienā skatoties un jūtot līdzi pārējo Latvijas sportistu startiem. Daļu spēku paņēma arī šis stresiņš, jo nezināju, ko pēc traumas no sevis gaidīt. Netrenēties četras dienas - tas bija smagi," atzīst Sindija. "Protams, es būšu patērējusi vairāk spēku nekā tās 12 meitenes, kuras automātiski iekļuvušas pusfinālā. Būs jāiet ar lielāku pārliecību, jo es šodien šeit jau reiz būšu bijusi, bet viņas ne. Domāju, ka man pārliecība būs lielāka, bet viņas būs satraukušās. Arī elites sportistes neiziet uz starta ar 100% pārliecību."
"Vai būšu gatava pusfinālā izskriet zem 23 sekundēm? Īstenībā es vienmēr esmu bijusi tam gatava. Bet laiks rādīs. Manam ķermenim ir jāskrien zem 23 sekundēm, jo darbs ir ieguldīts milzīgs."
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Taisnību sakot, es gan nevaru iedomāties, kāpēc lai skriešana kādam asociētos ar ko nedzīvu.
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Citāts, saki?
Bija iespēja izraudzīties citu "citātu". Paņēma šo (kurā, starp citu, nav nekā aplama, jo fiziski tiek trenēts tieši ķermenis).
Tieši tāpat masmēdēkļi mēdz izraudzīties visnotaļ dumjas sportistu fotogrāfijas. Arī fotogrāfija ir šāds "citāts".
Tas nav atkarīgs no runātāja, bet no attiecīga masmēdēkļa pārstāvja subjektivitātes. Un tikai!
[+] [-]
P.S. Cik viņai gadu?
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]