Kinnunens par Sirmā traumu, Mūzes izredzēm, nesaskaņām ar vietējo federāciju

Zigismunds Sirmais šosezon mēģināja startēt, taču nekas lādzīgs no tā neiznāca. Kas tad īsti bija par vainu?
Problēmas ar plecu viņam ir jau divus gadus. Tika ieguldīts daudz darba, taču sasniegt kondīciju, lai varētu izpildīt tālus metienus, tā arī neizdevās. Pirms sezonas cerējam, ka viņš varēs mest, lai arī tie noteikti nebūtu metieni 90 metru robežās. Cerējām, ka pēc diviem gadiem bez sacensībām viņam izdosies uzmest normālus metienus, lai pēc tam turpinātu atlabšanas procesu, iegūtu labāku balansu un lielāku spēku. Nezinu, kas notika Latvijas čempionātā, bet tagad viņš atkal ir salauzts. Vakar (otrdien) viņam tika veikta operācija. Tas ir ļoti slikti. Nezinu precīzi, kas viņam atgadījās, taču tas būs smagi, jo viena operācija jau tika pārciesta, bet tagad ir nākamā. Domāju, ka pirmkārt grūti būs mentālajā ziņā. Vari tikt galā ar muskuļiem, kļūt stiprāks, bet visgrūtāk ir tieši mentāli.

Ja Zigismunds negūtu savainojumu Latvijas čempionātā, vai viņš brauktu uz Eiropas čempionātu?
Jā. Viņš būtu šeit un aizvadītu treniņus, pēc kuriem pieņemtu lēmumu par startēšanu vai nestartēšanu. Ja viņš varētu izpildīt augsta līmeņa metienus, tad startētu arī sacensībās. Ja ne, tad nepiedalītos, lai vienkārši uzmestu 72 metrus. Tas ir mentāli ļoti grūti. Ja esi Eiropas čempiona statusā, bet nevari aizstāvēt titulu. Bet ko nu par to. Operācija ir veikta, un tas ir jauns sākums. Arī man pašam ir bijušas vairākas ceļgalu operācijas. Grūtākais ir paņemt pauzi tieši mentāli.

Arī Līna pēdējos divus gadus atkopās pēc nopietnas traumas. Vai pirms šīs sezonas bija šaubas par to, vai viņa varēs startēt augstākajā līmenī?
Viņai jau pagājušajā sezonā bija daži labi metieni, taču nepaveicās. Pirms Latvijas čempionāta runāju ar viņu un Līna vaicāja, kā tiks galā rītdien? Es devu viņai piemēru. Šaušanā vajag trāpīt centrā, lai dabūtu desmit punktus. Mums nevajag sešdesmit reižu trāpīt, mums pietiek ar vienu labu metienu. Viņai tas izdevās - metiens 63,18 metru tālumā. Būšu godīgs, es gaidīju metienu 61-63 metru robežās.

Kad maija beigās runāju ar Līnu, viņa bija ļoti pārliecināta par sevi un teica, ka šovasar labos personisko rekordu.
Un tas notika tieši divus gadus pēc ceļgala operācijas. Viņa allaž ir ieguldījusi labu darbu. Bet viņas noskaņojums ir bijis mainīgs. Reizēm viņa dziļi noslēdzas sevī, bet tad atrod garīgos spēkus un sasniedz rezultātus, kas no viņas tiek gaidīti.

Pirms pāris nedēļām viņa uzstādīja personisko rekordu, bet, ko varam no viņas sagaidīt šeit, Berlīnē?
Es būtu apmierināts, ja viņa iekļūtu finālā un tur ierindotos starp astoņām labakajām. Protams, ļoti veiksmīgā dienā viņa var pacīnīties par bronzas godalgu. Pirmā un otrā vieta šogad viņai būtu mazliet par augstu. Labā dienā un ar pareizu tehniku viņa var cīnīties par bronzas medaļu, bet ne tik labā dienā sekmīgs rezultāts būtu arī vieta astotniekā. Būšu ļoti priecīgs, ja viņai tas izdosies.

Kā Jums sķiet, ar kādu rezultātu varētu izcīnīt bronzas medaļu?
Domāju, ka tie varētu būt 63-64 metri. Pirmo divu vietu īpašnieces metīs nedaudz tālāk. Tās varētu būt baltkrieviete Tatjana Haladoviča un vāciete Kristīne Husonga. Varbūt turciete Eda Tugsuza vai slovēniete Martina Rateja. Katrā ziņā uzskatu, ka cīņa par medaļām būs ļoti sīva. Būs nepieciešama arī daļa veiksmes. Ceturto no astotās vietas var šķirt tikai daži centimetri. Ja runājam par Līnu, tad labs rezultāts būs vieta astotniekā. Nevajadzētu no viņas šobrīd gaidīt pārāk daudz.

Vai Līna ir izdzēsusi no sava prāta bēdīgās atmiņas par iepriekšējo Eiropas čempionātu Amsterdamā, kur viņa guva ceļgala traumu.
Domāju, ka viņa ir paveikusi lielu darbu tieši mentālajā ziņā. Viņa ir tikusi ar to galā.

Vai Jūs viņu raksturotu kā mentāli stipru cilvēku?
Drīzāk es teiktu, ka viņas noskaņojums ir mainīgs. Labā dienā viņa ir mentāli stipra un var sasniegt augstvērtīgus rezultātus, bet ir arī dienas, kurās viņa pārāk daudz domā. Es viņai esmu mācījis sacensībās ieiet sevī un izslēgt visu apkārt notiekošo.

Vai tas nav raksturīgi tieši sieviešu sportistēm?
Jā. Dāmas domā vairāk nekā vīrieši. Šī pati problēma ir arī Somijā. Turpretī vīrieši tik daudz nedomā. Taču ar to ir jārēķinās jau pašā sākumā.

Vai arī Zigismunds domā mazāk nekā Līna?
Viņš domā par daudzām lietām, taču ne tad, kad notiek sacensības. Tā ir liela atšķirība. Sacensībās viņš spēj koncentrēties uz galveno , iet un darīt.

Vai variet paraksturot, kā Zigismunds un Līna ir mainījušies kā sportisti kopš sāka trenēties pie Jums? Atceros, ka Zigis pirms pāris gadiem stāstīja, ka pirmos divus mēnešus esat vienkārši vērojis, ko un kā viņi dara treniņos.
Galvenās atšķirības noteikti ir pašā treniņu metodikā, jo katram trenerim ir savs stils. Pie manis viņi vairs nemet tik daudz uz pilnu jaudu, kā to darīja agrāk. Es allaž aprēķinu, kuras būs tās dienas,kad tiks izpildīti tālie metieni. Necenšos visu laiku izspiest no viņiem maksimumu. Es vēlos, lai 70%-85% metienu būtu vieglie metieni. Kad esi izpratis, ko no tevis gaida tehniskajā ziņā, tad ir vieglāk būt agresīvam un ieguldīt lielāku spēku tālajos metienos. Tāpat es vairāk treniņos izmantoju lēcienus, skrējienus. Taču arī šajā ziņā necenšos vienmēr no viņiem izspiest maksimumu.

Vai tā ir liela problēma, ka Zigismunds un Līna pamīšus trenējas gan Latvijā, gan Somijā?
Par to zinājām jau uzsākot sadarbību. Protams, atevišķām niansēm ir vieglāk pievērst uzmanību, ja treneris ir līdzās visu laiku. Viņi trenējas gan Rīgā un Ventspilī, gan pie manis Somijā. Tāpat divas vai trīs reizes gadā ziemā dodamies trenēties uz Tallinu. Tur viņiem pievienojas arī mans dēls Jami, turpat trenējas arī igaunis Magnuss Kirts.

Somijā ir spēcīgas šķēpa mešanas tradīcijas. Kādēļ Jūs pieņēmāt izaicinājumu strādāt ar diviem latviešu sportistiem?
Arī Latvijā ir spēcīgas tradīcijas. Kopš tūkstošgades mijas Latvijas šķēpmetēji olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši divas sudraba medaļas, bet Somijai ir viens sudrabs un viena bronza.

Jā, bet, vai tad Somijā trūkst stipru puiši un meiteņu, ar kuriem varētu strādāt?
Man pašam ir bijušas neaskaņas ar Somijas Vieglatlētikas federāciju. Acīmredzot dažiem cilvēkiem nepatika, ka es runāju ļoti tieši. Tagad jau divus gadus nestradāju federācijas paspārnē. Man ir sava sportistu grupa, bet pārsvarā tie ir jaunieši, kā arī viena paraolimpiete un mans dēls Jami.

Ko nozīme tas, ka nestrādājat federācijas paspārnē?
Nesaņemu nekādu finansējumu no tās. Lauzu līgumu un aizgāju no federācijas. Man ir savs privātais klubs. Bet rudenī pievēršos arī darbiem mežsamniecībā.

Ir pagājuši divi kopš aizgājāt no federācijas un tieši pirms diviem gadiem Sirmais kļuva par Eiropas čempionu. Vai tā ir sakritība?
Nē. Zigismunda zelta medaļa, iepējams, bija pēdējais piliens saspīlētajās attiecībās ar federāciju. Cīnījos ar to jau kopš 2014. gada. Bet tagad tas pieder pagātnei, tādēļ nevēlos par to daudz runāt. Tagad koncentrējos uz sportistiem, kas ir manā rīcībā.

Vai Jūsu sadarbība ar Zigismundu un Līnu paredzēta līdz 2020. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm?
Nē, līgums mums ir līdz augusta beigām. Tad mēs apsēdīsimies un spriedīsim, kā rīkoties turpmāk.

Noslēgumā vēlos pajautāt Jūsu viedokli par to, kuri šķēpmetēji varētu izcīnīt godalgas šajā Eiropas čempionātā un uz ko var cerētu Latvijas sportisti?
Domāju, ka vīriešu šķēpmešanas sacensībās trešais būs Magnuss Kirts, uzvarēs mājinieks Johaness Feters, bet otrais būs cits vācietis Tomass Rēlers. Ceru, ka Rolands Štrobinders iekļūs labāko sešinieks. Tas viņam būtu ļoti labs rezultāts. Sieviešu sacensībās rezultātus prognozēt ir krietni grūtāk. Protams, es vienmēr cerēšu, ka Līna uzvarēs, bet... Teikšu, ka lielākās cerības uzvarēt ir Haladovičai, otrā būs Husonga, bet par bronzu cīnīsies Līna, Rateja un Tugsuza.