TwitterJuhaugai personiskais rekords 10 000m, pietrūkst dažas sekundes līdz OS normatīvam
Pasaules labākā distanču slēpotāja Terēze Juhauga nupat finišējusi Bisletas stadionā 10 000m distancē, iegūstot otro vietu aiz Karolines Grēvdāles un uzstādot savu personisko rekordu – 31:33,15. Ar to tomēr bija nedaudz par maz, lai izpildītu Olimpisko spēļu normatīvu, ko savukārt paveica Grēvdāle, kas noskrēja ātrāk par 31 minūti.
Vakar jau ziņojām, ka šodien labākā distanču slēpotāja un ātrā skrējēja Terēze Juhauga sacentīsies ar pēdējās desmitgades labāko Norvēģijas vidējo un garo distanču skrējēju Karolinu Grēvdāli, abām mēģinot izpildīt Tokijas Vasaras Olimpisko spēļu normatīvu 10 000m distancē, kas ir 31:25. Juhaugas menedžeris Jerns Ernsts bija brīdinājis, ka Terēze šogad nav tik labi sagatavojusies kā pērn, kad tajā pašā Bisletas stadionā 10 000m noskrēja 31:40,67, pirmo reizi karjerā noskrienot šo distanci ātrāk par 32 minūtēm.
Juhaugai nebija izredzes pārspēt Grēvdāli, kura ar neoficiālo labāko rezultātu pasaulē 5km uz asfalta (14:39) aprīļa beigās apliecināja, ka ir labākajā dzīves formā. Un tāds arī nemaz nebija titulētās slēpotājas mērķis, jo viņa plānoja izpildīt OS normatīvu. Grēvdāle nešaubījās par OS izpildīšanu un mērķēja ne tikai uz personiskā rekorda pārspēšanu (31:14,07), bet uz izskriešanu zem 31 minūtes.
Juhaugai šoreiz bija citādāks plāns, un viņa sāka mierīgāk nekā pērn. Šajā gadā 4 zelta medaļas pasaules čempionātā distanču slēpošanā izcīnījušajai norvēģietei izdevās labot savu personisko rekordu par 7 sekundēm, taču tomēr nesanāca izpildīt normatīvu, esot tam ļoti tuvu. Pietrūka astoņu sekunžu. Juhauga pēc finiša bija daudz sagurušāka un samocītāka nekā pēc jebkura slēpojuma, arī 30km. Tikmēr Grēvdāle uzvarēja un ar rezultātu 30.51,37 sasniedza to, ko vēlējās, izpildot pārliecinoši arī OS normatīvu. Viņa par 13 sekundēm atpalika no Latvijas rekorda, ko pirms 15 gadiem Zviedrijā uzstādīja Jeļena Prokopčuka. Norvēģijas rekords joprojām ir 30.13,74, ko 1986.gadā Bisletas stadionā uzstādīja Ingrīda Kristiansena un kas tobrīd kļuva par pasaules rekordu, noturoties 7 gadus.
“Neatkarīgi no tā, vai es izpildītu normatīvu, vai nē, tik un tā uz Olimpiskajām spēlēm Tokijā es nebrauktu. Mans mērķis ir Ziemas Olimpiskās spēles Pekinā. Šis skrējiens bija tāpēc, lai gūtu motivācija un lai nedaudz savādāk trenētos. Aprīļa vidū, kad uzzināju, ka būs šis skrējiens Bisletas stadionā, ļoti sapriecājos un ļoti vēlējos piedalīties,” stāsta Juhauga.
Pagājušajā gadā Latvijas čempionātā ar personisko rekordu 10 000m uzvarēja Karīna Helmane-Soročenkova (35:45,38), bet vēl no aktīvajām skrējējām nedaudz ātrāk (35:33,30; 2016.gads) ir skrējusi Ilona Marhele. Starp citu, pagājušā gada Latvijas čempionātā vīriešiem šajā distancē, kur iztrūka dažu vadošo Latvijas skrējēju, par Juhaugas rezultātu ātrāk noskrēja tikai uzvarētājs un Latvijas rekordists telpās Uģis Jocis (30:03,26). Šogad Artūrs Niklāvs Medveds, kurš pērn sudrabu ieguva ar 31:40 rezultātu, šogad ir sezonas līderis ar daudz labāku rezultātu – 30:27,28.
Latvijas vadošā distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka, kura pirms dažiem gadiem uzvarēja Latvijas čempionātā juniorēm 1500m, 10 000m distanci nav skrējusi, tāpēc grūti pateikt, kādu rezultātu viņa varētu uzrādīt. Taču ir skaidrs, ka Juhaugai viņai nebūtu iespēju turēties līdzi, jo pat mūsu ātrākās skrējējas no fenomenālās norvēģu slēpotājas atpaliek jau četras minūtes.
