Mūze-Sirmā: "18 sekundes ir viss, kas dots, lai atrādītu deviņu mēnešu darbiņu"

Piektdien Valmierā savā labākajā mēģinājumā Līna Mūze-Sirmā šķēpu meta 60,37 metrus tālu, kas par vairāk nekā četriem metiem iepalika no nedēļu iepriekš uzrādītā rezultāta. Savu startu Prezidenta balvas sacensībās Mūze-Sirmā komentēja sekojoši: "Jāatzīst, ka grūti gāja. Jau iesildoties un izpildot pirmo otro metienu uzreiz sapratu, ka būs ļoti problemātiski. Savu artavu ir pielicis tas, ka šī nedēļa ir bijusi ļoti nogurdinoša. Tā dēļ vien, ka esmu bijusi uzmanības centrā. Ir bijušas visādas tikšanās un intervijas. Tas ir paņēmis savu. Tagad ātri jāatkopjas jo dodos uz Vāciju un svētdien startēšu. Pirmajos trīs metienos jādabū atpakaļ tā stabilitāte, kas bija līdz šim, ko šodien neizdevās parādīt."

Jautāta par to, kādēļ rezultāts nedēļas ietvaros tik ievērojami atšķīries, no Smiltenes nākošā šķēpreide norādīja uz aspektu, kas figurēja arī Prezidenta balvas šķēpmešanas sacensību dalībnieku vidū figurējis arī iepriekš: "Sāksim ar to, ka šī nav šķēpmešanas puse. Daliņa stadionā šķēpmešanas puse ir pie ceļa. No tās puses Vadims Vasiļevskis šeit ir metis 90. Meža pusē vējš nāk mazliet no sāna, gan celiņš iet nedaudz uz augšu. Ir nianses katrai stadiona pusei. Uzreiz kā ieraudzīju, ka būs jāmet no meža puses pateicu federācijai, ka man būs grūti uzrādīt augstus sasniegumus. Ar šīs dienas 60 metriem esmu priecīga, jo iepriekš no šīs puses esmu spējusi tikai 55 metrus. Ar rezultātu esmu apmierināta, bet neesmu apmierināta, ka pazuda tie pirmie divi metieni."

Vīriem labs atskaites punkts metiena izdarīšanai esot meža pusē esošo priežu galotnes, kas startējot no otras puses vairs nav. Mūdze ieskicēja: "Es metu mazliet zemāk. Mans atskaites punkts ir diska mešanas un vesera mešanas sektors. Negaidīju no sevis daudz, bet kad uzzināju, ka šodien būs Liveta (Jasiunaite) bija mazliet nemiers. Zinu, ka viņa ir spējīga samest tad, kad vajag. To viņa arī parādīja. Pēc Lietuvas nacionālā čempionāta 54 metriem šodien viņa sameta 59 metrus. Labi, ka varēju atbildēt un nopelnīt maksimālos punktus Latvijai."

"Nopelnītais olimpiskais normatīvs ļauj atpūsties tādā ziņā, ka vairs nav pēc tā jādzenās un jāvāc punkti. Piecas sacensības sezonā nostartēt augstā līmenī no tevis paņem diezgan daudz fiziskās sagatavotības ziņā. Ja veselība tur, tad startē daudz un tas tev dod pārliecību. No otras puses, ja startē slikti un dzenies pēc katra centimetra, tad daudzreiz tas iedzen traumās. Esmu atvieglota un priecīga, ka ieguldītais darbs un pamainītā metodika ir devusi augļus. Ļoti labi, ka trenera Zigismunda Sirmā pavadībā mums tas ir izdevies," par četrgades lielākajām sacensībām nopelnīto normatīvu pastāstīja šī brīža Latvijas labākā šķēpmetēja.

Mūze-Sirmā arī ieskicēja pārmaiņas savā pieejā treniņu procesam: "Es vairs sevi nepārmoku. Beidzot ieklausos tajā ko mans ķermenis saka un tas strādā. Agrāk Somijā taisīju treniņus trīs reizes dienā - no rīta, pēcpusdienā un vakarā. Ceļoties nākamajā dienā vai pēc trīs dienām nevarēju vairs saprast vai esmu vispār gulējusi vai nē. Visi muskuļi sāpēja un ķermenis nevarēja atjaunoties no tādas slodzes. Tad bija trauma pēc traumas. Protams bija paralēli arī rezultāti, bet tas nav to vērts."

19. augustā Budapeštā sāksies pasaules čempionāts vieglatlētikā. Mūze-Sirmā iezīmēja savas ceības attiecībā uz to: "Pasaules čempionātā gribu stabilitāti un, protams, lai ir viens skaists, liels metiens. Līdzīgu kā man tas padevās šeit Valmierā Latvijas čempionātā, cerams pat lielāks."

Šo rindu autors apvaicājās sportistei par Latvijas sporta finansējuma modeli, kas vislielāko spiedienu uzliek sezonas lielajos mačos. Arī Mūzei-Sirmajai iepriekš sezonas atbildīgākos mačus ir nācies pamest ar asarām acīs, jo šķēps nav pakļāvies viņas vēlmēm un lidojis tuvāk par pamatsacensībās vietu dodošo rezultātu.

Šķēpraide izklāstīja, ka par situāciju ir runājusi arī iepriekš: "Šo jautājumu izskatīju kopā ar Aldoni Vrubļevski un kad vēl mums prezidents bija Guntis Zālītis. Tikāmies tieši pēc Zigismunda pleca operācijas. Viņi spieda uz to, ka rezultāts (uz 85 metriem) ir jāsasniedz deviņu mēnešu laikā pēc pleca operācijas, citādi finansējums tiks atņemts. Uzsvēru, ka tā ir Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Olimpiskā vienība - tam būtu jābūt četrgades plānam. Statūtos ir rakstīts, ka mērķis ir sagatavot sportistu olimpiskajām spēlēm. Tādēļ katru gadu mainīt sastāvu un ņemt no tā ārā sportistu kuram nav paveicies ar traumu nav pareizi."

"Manuprāt, četrgades plāns uzlabotu sportistu psiholoģisko stāvokli, ļaujot nosvērtāk pieiet pieaugušo sacensībām. Mēs aizbaucam uz lielajiem mačiem un tur tev ir tīrs metieni. Viens metiens ir sešas sekundes. Tu vai nu saņemies vai arī nesaņemies. 18 sekundes ir viss, kas tev ir dots, lai attaisnotu savu deviņu mēnešu darbiņu. Ja kaut kas ne tā sanāk, tad ir viss - tevi izmet ārā no sastāva. Vēl jo vairāk - mums nekas nav nodrošināts. Nav tādu bezdarbnieku, nav pensijas," turpināja sportiste, kuras personīgais rekords ir 2019. gadā sasniegtie 64,87 metri.

"Vajag darboties vismaz divu gadu ciklā, bet vēlams uz četriem gadiem, kas ir arī olimpiskais periods. Būtu jāsāk domāt par sportistiem, jo sevišķi jaunajiem, kuri ir perspektīvi. Es tagad esmu trīsdesmitniekā un sāku savā karjerā just spēka gadus. Pārsvarā šķēpā tas ir īstais vecums, jo, piemēram, Barbora Špotakova savas medaļas sāka izcīnīt pēc 28 gadiem. Es tieši tagad jūtu, ka nākamos gadus varu iet labā formā un uzstādīt augstus rezultātus, bet mums ir arī disciplīnas, kurās jaunība ir tas aspekts, kas nes rezultātus. Arī par šiem jaunajiem sportistiem ir jāparūpējas, lai viņiem ir iespēja realizēt savu potenciālu. Tādēļ četrgades plāns būtu tas, par ko Olimpiskajai komitejai padomāt," savu skatījumu ieskicēja Līna Mūze-Sirmā.