Aivis Jānis Plotiņš: "Esmu par tīru un godīgu sportu!"

Interesanti, ka jau nākamajā dienā pēc tam, kad biju nolēmis, ka pienācis laiks ar Aivi aprunāties tā, lai no mūsu sarunas iznāktu intervija, es viņu pilnīgi nejauši satiku vilcienā…

Aivi, vai tev ir kāda saistība ar sportu?

- Man ir saistība ar sportu, jā.

Varbūt vari paskaidrot sīkāk?

- Pusaudža gados es aktīvi nodarbojos ar sportu. Ja precīzāk, tad ar vieglatlētiku.

Droši vien Ogres novada sporta centrā? Kas bija tavi treneri?

- Lielais paldies pienākas manam sporta skolotājam pamatskolā Gatim Heidingeram, kurš manī saskatīja kaut kādu sportista potenciālu un ieteica trenēties. Pēc tam jau es nokļuvu pie trenera Jura Iklāva, pie kura man visilgāk iznāca trenēties. Vēlāk mans treneris bija Artūrs Priževoits, kura vadībā sasniedzu savus labākos rezultātus.

Kurās disciplīnās tu startēji?

- Sprints un tāllēkšana.

Vai sportošana bērnībā kaut kā ietekmēja tavu nākotni? Piemēram, profesijas izvēli?

- Tas, ka biju trenējies vieglatlētikā, palīdzēja kļūt par šī sporta veida tiesnesi. Vieglatlētikas sacensības tiesāju gan vasarās, gan ziemās, kad vien Ogres novada sporta centrā tās notiek.

Varbūt tev tomēr ir vēl kāda saistība ar sportu?

- Jā, es strādāju Latvijas Antidopinga birojā, palīdzu cīnīties pret dopinga lietošanu, esmu par tīru un godīgu sportu. Tas ir saistāms arī ar manu kā tiesneša darbu.

Kāds šajā birojā ir tavs amats?

- Esmu dopinga kontroliera asistents.

Lai par tādu kļūtu, ir vajadzīga kāda speciāla izglītība?

- Nē, bet ir jānokārto eksāmens.

Kādi ir tavi kā asistenta pienākumi?

- Es palīdzu nodrošināt dopinga kontroli, man ir lielāks kontakts tieši ar pašiem sportistiem nekā varbūt kontrolierim. Man ir jāseko līdzi sportistam, jānovēro parauga nodošana, bet kontrolieris veic atbildīgāko darbu - aizpilda anketas un instruē viņu, kas un kā jāpārlej un jāsapako.

Jūs darbojaties tikai Latvijā? Kādās sacensībās?

- Latvijas Antidopinga birojs darbojas tikai mūsu valsts teritorijā. Mēs apmeklējam visas sacensības, kādas vien Latvijā notiek.

Piemēram, makšķerēšanas sacensības taču nē?

- Ja makšķerniekiem oficiāli ir sava sporta veida federācija, tad teorētiski mēs varētu doties arī pie viņiem. Nezinu gan, vai birojs ir bijis makšķerēšanas sacensībās. Bet, pat ja zinātu, nedrīkstētu to atklāt, jo tas, kur mēs braucam, ir konfidenciāla informācija.

Ne ļoti bieži, tomēr ik pa laikam publiski parādās informācija par Latvijas sportistiem, kas tikuši pieķerti dopinga lietošanā?

- Jā, tāda informācija ir publiski pieejama internetā – Antidopinga biroja mājaslapā. Ja sportists tiek pieķerts, tad publicē viņa vārdu un uzvārdu, sporta veidu un diskvalifikācijas termiņu. Netiek slēpts arī tas, kādas aizliegtas vielas lietotas. Jāatzīst, ka Latvijā dopinga lietotāji tiek pieķerti katru gadu, nav nemaz tik reti.

Un tieši tas ir jūsu darba rezultāts?

- Nosacīti. Mēs vairāk veicam tādu kā preventīvo darbu. Jo biežāk mēs apmeklējam sacensības, jo mazāk negodprātīgu sportistu riskē tajās piedalīties.

Kā izvēlaties sportistus, kuriem veicat dopinga kontroli?

- Ir dažādi veidi kā tiek izraudzīti sportisti, bet kā tieši, to mēs neatklājam.

Cik zinu, tad sportistiem aizliegtās vielas ir dažādas – gan tādas, kuras lieto, lai uzlabotu savus rezultātus, gan citas, piemēram, apreibinošas. Vai vari kaut ko sīkāk paskaidrot?

- Jā, ļoti daudz medikamentu ir aizliegto vielu sarakstā, bet tātad tiem ir kāds sakars ar dopingu jeb lietotāja sportiskās formas uzlabošanu. Par to, kuras vielas tiek aizliegtas, lēmumu pieņem Pasaules antidopinga aģentūra. Mēs tikai veicam pašu kontroli, sūtam projām analīzes. Mēs esam tie, kas tikai izpilda pašu pirmo posmu, tālāk jau darbojas akreditētas antidopinga laboratorijas.

Runājot par medikamentiem, ir tāds mildronāts – Latvijā izgatavots preparāts, ko aptiekās var iegādāties bez receptes, bet zinu vienu sportisti, kura par tā lietošanu tika diskvalificēta uz četriem gadiem?

- Jā, tā ir. Jau ģimenes ārstam jāzina, ka viņa pacients ir sportists, tāpēc viņam tādus medikamentus, kuros ir aizliegtās vielas, nedrīkst ieteikt.

Toties ir arī tādi sportisti, kuri savas kaut kādas saslimšanas dēļ drīkst lietot arī aizliegtās vielas?

- Tas ir aktuāli visos sporta veidos. Jā, tāda iespēja ir – terapeitiskās atļaujas, ja nemaldos izsniedz speciālas ārstu komisijas, kas lemj, vai konkrētajam sportistam tādi medikamenti tiešām ir nepieciešami. Vai viņš tiešām ir slims, vai varbūt tikai par tādu izliekas, lai saņemtu attiecīgu atļauju. Bet vispār tas ir iespējams – gan pēc traumām, gan hronisku saslimšanu gadījumā, piemēram, ja ir astma.

Bet gadās, ka pieķerat arī narkomānus?

- Jā, arī pilnīgi visas narkotiskās vielas ir aizliegtas. Tiesa, ir atšķirība, vai šīs vielas sportista organismā konstatētas sacensību vai ārpussacensību laikā.

Kā jūs varat konstatēt, ka sportists kādu vielu lietojis ārpussacensību laikā?

- Mēs sportistiem veicam ne tikai sacensību, bet arī treniņu un pat mājas kontroles.

Vai ir bijušas situācijas, kad kāds sportists, ieraugot jūsu ierašanos, aizbēg no sacensību vietas?

- Jā, ir bijuši dažādi gadījumi – sportisti ir gan mukuši projām, gan atsaukuši savu dalību sacensībās. Tāda prakse ir, bet lielākoties tas notiek amatieru sacensībās. Profesionāļi tā nedara.

Laikam ir tā, ka dopinga izgudrotāji antidopinga speciālistiem vienmēr ir kādu soli priekšā? Ne velti sportistu analīzes tiek glabātas gadiem ilgi, gadās, ka tikai pēc ilgāka laika perioda tajās tiek atklāta kāda jauna aizliegtā viela?

- Jā, ir tāda lieta, ka sportisti mēdz izmantot dažādu medicīnas nozaru speciālistu palīdzību. Tāpēc šīs analīzes tiek uzglabātas un pēc kāda laika tās pārbauda atkal. Jau ir bijis tā, ka pozitīvie gadījumi tiek atklāti pat desmit gadus pēc sacensībām.

Tagad tu esi asistents, bet kādas ir tavas karjeras iespējas šajā jomā?

- Mans tuvākais nākotnes plāns ir kļūt pat dopinga kontrolieri, ja tikai radīsies tāda iespēja.

Kas vajadzīgs, lai tu par tādu kļūtu?

- Nekāda specifiska izglītība nav vajadzīga, manuprāt, es šim amatam jau varu kvalificēties!

Kāda ir tava izglītība?

- Man ir pirmā līmeņa augstākā izglītība ārstnieciskajā masāžā. Savā specialitātē gan es nestrādāju, retumis kādu paziņu pamasēju, lai nezaudētu iemaņas.

Izmantotie resursi:
Ogres Vēstis Visiem -