Mūnai trešais tituls pēc kārtas, 1500m fiasko vēl vienam favorītam, Lietuvas šķēpraidim pietrūkst 2cm
Tokijā notiekošajā pasaules čempionātā vieglatlētikā sadalīti vēl četri medaļu komplekti.
Kārtslēkšanā sievietēm trešo pasaules čempiones titulu pēc kārtas ieguva 34 gadus vecā amerikāniete Keitija Mūna (agrāk Nežota), kura vienīgā pārvarēja 4.90 metru latiņu. Pirmos četrus augstumus Mūna pievārēja ar pirmo reizi, 4.85 metrus ar pirmo mēģinājumu nepārleca un pārgāja uz 4.90 metriem, kurus izdevās pieveikt tikai ar otro (pēdējo) piegājienu. Mūna, kuras personīgais rekords ir 4.95 metri, pamēģināja vienu piegājienu arī 5.01 metra augstumā.
Mūnas rēķinā ir arī Tokijas olimpiskais zelts 2021. gadā un pasaules zelti 2022., 2023. un 2025. gadā. Septembra sākumā treniņā savainojusi muskuli, dalību atsauca Parīzes olimpiskā čempione austrāliete Nīna Kenedija, kura 2023. gadā ar Mūnu dalīja pasaules titulu. Šodien Tokijā ASV svinēja dubultuzvaru, jo ar 4.85 metriem otrā bija amerikāniete Sendija Morisa, kurai tas ir jau ceturtais pasaules sudrabs un kurai ir arī Rio olimpiskais sudrabs. Trešā ar 4.80 metriem bija slovēniete Tina Šuteja.
1500 metros vīriešiem pārsteidzoši par čempionu kļuva portugālis Izāks Naders (3:34.10), kurš lieliskā finišā par nieka divām simtdaļām apsteidza britu Džeiku Vaitmenu, kurš triumfēja 2022. gadā. Eiropiešiem sekoja kenijieši Reinolds un Timotijs Čeruijoti. 2023. gada čempions un Tokijas, Parīzes olimpisko spēļu medaļnieks Džošs Kers no Lielbritānijas savainojuma dēļ finālā palika pēdējais, bet cits favorīts Jākobs Ingebrigtsens no Norvēģijas šokējoši izstājās jau priekšsacīkšu kārtā.
Tāllēkšanā vīriešiem ar jaunu personīgo rekordu uzvarēja 20 gadus vecais itālietis Matija Furlāni, kurš par pasaules čempionu šogad kļuva arī telpās, bet pirms gada izcīnīja Parīzes olimpisko bronzu. Pēc četriem lēcieniem Furlāni ar 8.22 metriem bija tikai trešais aiz jamaikieša Tadžeja Geila (8.34) un ķīnieša Juhao Ši (8.33), bet piektajā lēcienā sasniedza 8.39 metrus, personīgo rekordu labojot par vienu centimetru. Olimpiskais čempions un iepriekšējais pasaules čempions Militiadis Tentoglu no Grieķijas ar 7.83 metriem finālā palika priekšpēdējais.
3000 metru šķēršļu skrējienā sievietēm uzvarēja 21 gadu vecā kenijiete Feita Čerotiča, kurai iepriekšējā pasaules čempionātā un iepriekšējās olimpiskajās spēlēs bija bronza. Viņa laboja pasaules čempionātu rekordu – 8:51.59, par gandrīz piecām sekundēm no troņa gāžot Bahreinu pārstāvošo tautieti Vinfrēdu Javī, kura triumfēja arī Parīzes olimpiskajās spēlēs. Bronza etiopietei Sembo Almajevai.
Divu centimetru attālumā no vīriešu šķēpmešanas fināla palika lietuvietis Edis Matusevičs, kurš šķēpu raidīja 82.78 metrus tālu. Kvalifikācijas normu 84.50 metrus izpildīja septiņi šķēpmetēji ar Grenādas sportistu Endersonu Pītersu (89.53) priekšgalā, bet kā pēdējais ar rezultātu finālā tika šrilankietis Rumešs Patiradžs ar 82.80 metriem. Finālam kvalificējās tikai trīs eiropieši – Juliāns Vēbers no Vācijas (87.21), Davids Vegners no Polijas (85.67) un Jakubs Vadlejhs no Čehijas (84.11). Tālāk tika divi indieši un pa vienam šķēpmetējam no Grenādas, Kenijas, Pakistānas, ASV, Trinidadas un Tobāgo, Austrālijas un Šrilankas. Šķēpmešanā Latvija būs pārstāvēta tikai dāmu konkurencē.
Izmantotie resursi:
https://media.aws.iaaf.org/competit...
https://worldathletics.org/competit...
https://media.aws.iaaf.org/competit...
https://worldathletics.org/competit...
https://worldathletics.org/competit...
