Dainis Dukurs: "Galvenais ir iegūtā ticība sev"

Armands Puče jau sākumā uzsvēra, ka 59 sportisti tik mazai valstij olimpiādē ir izcils rādītājs, turklāt dažos veidos Latvijas sportisti ir reāli kandidāti uz medaļām. ”Tas gan būs atkarīgs no veiksmes, bet mēs noteikti braucam ar cerībām uz medaļām.”

Zintis Ekmanis atzina, ka mūsdienu sportā vairs tādu izteikti vājo nav – visi, kas izcīnījuši tiesības, kaut ko ir sasnieguši. Dainis Dukurs: ”Neapšaubāmi, ka pieaug arī psiholoģiskais slogs, mēs skeletonisti esam tie, no kuriem gaida. Pasaules kauss gan ir kā daudzcīņa, sastāv no astoņiem posmiem, te būs sprints- tikai seši treniņbraucieni un četri sacīkstēs, viss jāsāk no baltas lapas. Visam jāsakrīt – jābūt labā formā, nedrīkst kļūdīties, jāatbilst laika apstākļiem un jābūt veiksmei.”

Zintis Ekmanis bija priecīgs, ka sezonā bobslejistiem izdevies izvairīties no traumām, kaut faktiski startējuši ar vienu un to pašu sastāvu bez rezervistiem. Sportā tas ir ļoti svarīgi un labākā fiziskā forma arī plānota tieši Vankūverā. A.Puče vēl piebilda, ka ar savu trasi ir tikai loģiski, ka šajos sporta veidos mēs varam pacīnīties par medaļām un iepriekšējā olimpiādē kamaniņu sportā tas arī izdevās. ”15 gadu laikā mums valstī ir izveidota tāda sistēma, kas rūpējas par augstu sasniegumu sportu.”

Vankūveras misija ir ļoti svarīga visiem sporta veidiem. Daudzi sūkstās par finansējuma trūkumu vai tā samazinājumu, bet Dainis Dukurs bija atklāts līdz galam. Ne jau tikai finansējams nosaka rezultātus.”Mēs vienkārši mainījām savu attieksmi pēc neveiksmīgā pasaules čempionāta, sakārtojām savas domas un tas ir visa pamatā. Protams, finansēm arī ir nozīme, bet nevar ieciklēties tikai uz naudu.” Z.Ekmanis domā, ka grūti jau ir visiem, bet viņam nepatīkot, ka finansējums jāizplēš gluži kā no dzīvas miesas, tad jāatņem kādam citam. Esot vajadzīga lielāka uzticība jau pašā sākumā. Armands Puče :”Eksperimentiem jau vienmēr būs naudas par maz. Izejmateriālu sliecēm var nopirkt arī par miljonu, var par 10 tūkstošiem un tikpat labi var par vienu tūkstoti trāpīt īstajā.”

Visvairāk par sasniegto šajā sezonā var būt gandarīti skeletonisti, taču arī bobslejā neesot iemesla skumt, jo otrā vieta pasaules kausa kopvērtējumā četriniekos ir. Cita lieta, ka tikai vienreiz kāpts uz goda pjedestāla, bet to Zintis Ekmanis norakstīja uz veiksmes trūkumu vai apstākļu sakritību. Pretinieki jau arī paliekot arvien labāki un olimpiskajās spēlēs trim bobsleja lielvalstīm būs pa trim ekipāžām ik disciplīnā. Dainis Dukurs :”Galvenais, ka mēs esam guvuši ticību sev. Esam izcīnījuši vietas pirmajā starta grupā, tas arī bija uzdevums. Tagad mums ir arī pavisam cita pieeja treniņiem, sadarbojamies arī ar ārzemniekiem, pat Austrālijas treneri, jo viņi mums nav konkurenti, startē tikai sievietes. Filmējam treniņus, analizējam, saprotam savas kļūdas, esam izmainījuši braukšanas filozofiju. Tomass arī starta ieskrējienu uzlabojis un šajā ziņā pakāpies par apmēram desmit vietām.”

Latvijā faktiski ir tāda situācija, ka vairākos sporta veidos ir augstas klases sportisti, bet aiz viņiem faktiski rezerves nav, tā ir arī skeletonā un bobslejā. A.Puče:” Mums jau tā ir gandrīz visos sporta veidos, aiz līderiem ir caurums, tāpat jau arī hokejā. Cilvēku resursi valstī vienkārši nav tik lieli.” Z. Ekmanis vēl piebilda, ka arī bobslejā vairs nav iespējams izvēlēties sportistus no vieglatlētikas, nākas meklēt spēcīgus puišus pašiem un pēc tam pašiem izveidot par augstas klases sportistiem. Daudz darba vēl arī tehnikas jomā, joprojām notiekot eksperimenti ar slidām un kaut kādu pārsteigumu bobslejisti esot pataupījuši arī Vistleras trasei. Dainis Dukurs par tagadējo situāciju daudz nesūdzējās. Laime nelaimē – traumu dabūjis slavenais Gregors Štēli, viņu komandas biedrs ”SIKA” vienībā. ”Mēs viņam uztaisījām skeletona kamanas, viņš mums iedeva izmēģināt savas slidas un tagad tās atdevis Martinam un Tomasam. Tikai apvienojoties, varam cīnīties pret lielo vācu mašīnu, varbūt tā kaut ko zaudējam arī no savas informācijas, bet citādi nevar.”

Dainis Dukurs arī atzina, ka protests Sanktmoricā pret vāciešu izdarībām un ietekmi uz žūriju bijis pamatots. Ja jau to nedarīs Martins Dukurs un vēl kāds no vadošajiem sportistiem, tad arī nekas nemainīsies. Jā, it kā jau posma uzvarētājam nebija smuki vienam stāvēt uz goda pjedestāla apbalvošanā, taču tas nebijis protests pret Ēriku Bernotas, bet gan pret sistēmu. ”Ir lietas, kas nav izskaidrojamas. Mēs esam arī ieguvuši šādu tādu informāciju par vācu kamanām, jo daži no viņiem ir apvainojušies un kaut ko izstāsta vai parāda, esam pabraukuši pat ar viņu slidām, bet īsti tās neesam atkoduši. Turīnas olimpiādē bija tā, ka pēdējā brīdī visām slidām iespieda jaunu uz dziļu marķējumu un dažas kamanas burtiski apstājās...Par maz laika, lai uztaisītu marķējuma kopiju. Vācieši jau tagad grib, lai uz slidām vispār nedrīkst neviens paskatīties, pārējiem būs laikam jāstaigā ar klapēm uz acīm kā zirgiem. Vistlerā arī bija neparasts gadījums – atbrauc vācieši un jau pirmajā dienā otrajā braucienā treniņā sasniedz jaunu trases rekordu, pārspēj kanādiešu sasniegumu.”.

Visbeidzot bija arī diskusija, vai pilnīgi visi normatīvu izpildījušie jāved uz olimpiskajām spēlēm? Armands Puče norādīja, ka galvenais jau ir katram cīnīties par savu labāko rezultātu, vienalga vai tā ir vieta pirmajā vai trešajā desmitniekā. ”Cita lieta, ja neizdodas nekas, kad sportisti sāk meklēt attaisnojumu – te pavārs bijis vainīgs, te žurnālisti, kamēr cīnās par savu reālo vietu un atdod visus spēkus ,viss ir pareizi!”

Informāciju sagatavoja :
LTV Sports