Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleKrūmiņa: "Laikam jau esmu malacis!"
@IngmarsJurisons
2010-02-14 01:34
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f-64
| Magdalena Neuner |
3.50
|
|
| Helena Jonsson |
4.50
|
|
| Anna Carin Olofsson |
7.50
|
|
| Madara Līduma |
100.00
|
"Izdevās labākais starts šosezon. Vismaz kaut kāds prieciņš!" par rezultātu pēc šodienas sprinta bija Gerda Krūmiņa, kas sasniedza augstāko vietu starp Latvijas biatlonistēm, finišējot 48. vietā.
"Laikam jau gan!" priecīga Gerda Krūmiņa, nodēvēta par malaci. "Izdevās labākais starts šosezon. Vismaz kaut kāds prieciņš. Jutos normāli, un arī slēpītes gāja labi - būtu grēks sūdzēties. Kāds mērķis iedzīšanā? Pat nezinu šodienas rezultātus. 48? Yes!!! Paldies! Strādāsim, redzēsim. Katrā ziņā, šis starts jau ir pagātne. Jāskatās uz priekšu."
Gerda atzina, ka aklimatizācijas sekas vēl ir jūtamas, taču šodien tās par sliktu nenāca, pat pretēji. "Šodien, braucot uz trasi, pa ceļam iemigu. Nemaz pati nepiefiksēju, ka acis aizkrita ciet. Vienu dienu labāk, nākamo - atkal sliktāk. Šodien likās, ka velk uz miegu, taču beigās sanāca labi!" Krūmiņai šīs ir otrās olimpiskās spēles, un viņa pati atzīst, ka Turīnas situāciju ar tagadējo nevar pat salīdzināt. "Ar katru gadu tajā procesā un vidē iejūties arvien labāk. Pirmajās spēlēs vēl biju zaļš gurķītis - iemeta mani tajā visā, un lielas acis bija jau tad, kad kādas no lielajām zvaigznēm vienkārši garām pagāja. Trīcēja gan rokas, gan kājas. Šobrīd jau ir citādāk. Šosezon gan bija grūti, man īsti negāja. Šis ir pirmais normālais starts, vismaz individuāli."
Nedaudz vīlusies par pieļauto vienu kļūdu šaušanā, tomēr kopumā apmierināta ar savu rezultātu bija Līga Glāzere. "Diezgan grūti. Domāju, ka būs vieglāk. Pirmajās dienās pēc atbraukšanas sajūta bija ļoti laba, bet tagad, kad aklimatizācijai būtu jābeidzas - bija kā bija. Arī slēpes varēja būt mazliet labākas. Ideāli nebija, bet labi," atzina Līga. "Cerēju uz sešdesmitnieku. Taču ar vienu sodu - nezinu... Diezgan ātri te viss šodien un labi šauj. Ja nebūtu bijis tas viens sods, būtu ideāli. Cik būs piecpadsmitniekā? Tikpat. Vairāk nevaru atļauties..."
Viena kļūda par daudz šodien arī Žannai Juškānei, kas, startējot pēc jau Kanādā piedzīvotās saaukstēšanās, ierindojās 79. vietā. "Startēju pēc slimības, un, diemžēl, šodien to jutu, īpaši pēdējā aplī. Pirms tam bija labi - turējos aiz ukrainietes Hvostenkovas un tad pat aizgāju garām. Tas mani pašu pārsteidza. Slēpes slīdēja tiešām labi. Žēl, ka pašai pietrūka spēka, un, protams, nedaudz pievīla stāvus šaušana. Jau treniņā bija pa diviem, trim sodiem, un tas pats arī mačos." Pastāvēja iespēja, ka Juškāne slimības dēļ nevarēs iziet uz starta, tomēr vēlme bijusi pārāk liela. "Biju apņēmusies skriet. Kā nekā, tā ir mana pirmā olimpiāde - jāskrien, nevis jāsēž un jāskatās, kā citi to dara. Biju cerējusi, ka sprintā varu iekļūt sešdesmitniekā, taču slimība izjauca ieceres. Kaut gan, paskatoties apkārt, kā visi te skrien un burtiski lido - es tur vēl blakus nestāvu. Jādomā par Sočiem pēc četriem gadiem."
Vēl gan priekšā 15 km individuālais starts. "Jāsašauj. Tad arī varēs cerēt uz labāku rezultātu. Tagad piecas dienas laika - ceru, ka paspēšu atgūties un būt labāk gatava, nekā biju šodien," uzskata Juškāne, kuru debitantes nervu drudzis Vankūverā nemoka. "Pilnīgi nejūtos tā, ka būtu nenormāli atbildīgs starts vai olimpiāde. Varbūt tāpēc, ka apkārt neskatos un vairāk domāju par savām lietām."
+4 [+] [-]
-2 [+] [-]
+10 [+] [-]
+2 [+] [-]
-3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
vai tiesam nevar am mes ari to...? nu nevajag miljonus tur....
vajag atlaist ierēdņus un alagas samazināt biatlona federācijā...
tur augšā nevienam neinteresē rezultāti...braukā ar valsts mašīnām un busiņiem uz nebēdu...
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
48. vieta OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS.
Tās ir OS, nevis sacīkstes ar kaimiņiem pa mežu.
+2 [+] [-]
Īsāk sakot neņem ļaunā.
[+] [-]
Runa pat nav par rezultātu, bet par to, ka cilvēkam ir mērķis iekļūt 60niekā..
Ar tādu filozofiju sportā nav ko meklēt !! Tev var nesanākt kaut kas , nepaveikties, bet sportā noteikti mērķis nav piedalīties, un nav svarīgi vai Gulbenes rajona mači vai OS..
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
jā, slēpot ar mērķi par tikšanu 70niekā visu mūžu nav tas pats labākais variants, bet, bet, bet, bet - vai jūs neziniet, cik LIELS ir Latvijas finansiālais un morālais atbalsts šiem sportistiem? kā viņa var katru dienu trenēties no rīta līdz vakaram, braukt uz visādām treniņnometnēm, bez kurām reāli neko nevar sasniegt. Pirkt visu vislabāko inventāru un vislabākos uztura līdzekļus un vitamīnus, kādi ir Pasaules līderiem...bļāviens - PAR KĀDU NAUDU???!!!?
Visās šajās biatlona lielvalstīs to nodrošina valsts + maksā lielu algu...
mums - maksā knapu izdzīvošanu labakajā gadījumā...Tev ir jāliek iekšā nenormāli savi un sponsoru līdzekļi...nu tie, kuru nemaz nav...
tomēr ir arī jādzīvo un jāēd....
lielvalstīs viss ir pakārtots, lai sportistam būtu jādomā tikai par sportu un saviem startiem, nevis jāmeklē sponsori, jāuztraucas, vai vispār izdzīvos
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Pirmkārt, visās valstīs līdz tiek izlasē, katrs nes savu risku un upuri.. Otrkārt, Tu vispār nestādies priekšā kādos apstākļos trennējās Olimpiskie un pasaules čempioni PSRS un pēc tās sabrukuma, vienam otram bija knapi ko ēst un dzīvoja cauru gadu kopmītnēs.. Treškārt, iedodiet Bjerndālenam Latvijas apstākķus un vins stabili būs trijniekā, taču viņš vēl spļaudīsies par to.. Ceturtkārt, iespējams hokejā mēs zaudēsim grandiem, taču mēs stāvēsim kājas un aplaudēsim pie jebkura rezultāta, jo jebkurš no izlases ir gatavs sadot pa "muti" gan Hītlijam, gan Ovečkinam, viņi nav aizbraukuši ievilkt ķeksīti..
Ne naudas daudzums visu izsaka, bet selekcija, profesionālims un fanātisms, tā lūk..