Eksperti vērtē Ostapenko panākumu: apšaude, cīņa ar uztraukumu un plāns B

Māris ROZENTĀLS: „Pusfinālā sagaidu kārtīgu apšaudi”

"Aļonas iekļūšana pusfinālā nav milzīgs pārsteigums, tomēr negaidīti tas ir. Jau iepriekš varēja redzēt, ka potenciāls viņai ir, bet nebiju gaidījis, ka viņa izšaus tieši tagad. Aizgāja turnīrs, aizgāja spēle. Iespējams, kaut ko priekšā pateikusi arī jaunā trenere. Aļonai joprojām patīk agresīva spēle, viņa turpina spēlēt savu tenisu, taču šajā turnīrā vienkārši retāk kļūdās. Sensācija drīzāk ir tas, ka Latvijā ir divas tādas dāmas [Ostapenko un Anastasija Sevastova]. Pusfinālā pret Bačinskī priekšroku dodu Aļonai. Šajā turnīrā viņa ir pierādījusi, ka prot saņemties arī brīžos, kad spēle neiet. Viņa spēlēs pret līdzvērtīgu pretinieci, nevis kādu no favorītēm, un tas ir patīkamāk. Arī Bačinskī spēlē līdzīgā stilā, viņai patīk uzbrukt, taču viņa pieļauj daudz kļūdu. Sagaidu, ka būs kārtīga apšaude. Uzvarēs tā, kura spēs saglabāt vēsu prātu un svarīgākajos brīžos trāpīs. Ja izdosies iekļūt finālā, tad no otrā zara par bīstamāko pretinieci uzskatu rumānieti Simonu Halepu. No otras puses – arī viņa nekad nav vinnējusi „French Open”. Esot favorītes statusā, viņai var nodrebēt rokas."

Daiga JUŠKA: "Svarīgi būs tas, kurai labāk izdosies pārvarēt uztraukumu"

"Ņemot vērā to, kā viņa servē, iekļūšana pusfinālā nav pārsteigums. Ar katru maču viņa iegūst pārliecību, un tad jau spēle aiziet. Vakar pret Vozņacki sākumā bija satraukums, bet ar raksturu un spēles stilu to izdevās pārvarēt. Pēc tam Aļona jau spēlēja uz pacēluma. Rītdien viņu sagaida grūta spēle, jo abas tenisistes ir uz viļņa. Arī Bačinskī kreiso sitienu var trāpīt ar aizvērtām acīm. Svarīgi būs tas, kurai labāk izdosies pārvarēt uztraukumu. Aļonai patīk spēlēt uz ātra laukuma vairāk nekā uz tenisita, viņai patīk, kad bumbas lido vēl ātrāk. Ja izdotos pārvarēt pusfinālu, domāju, ka finālā viņai tīri labi patiktu uzspēlēt pret Halepu. No jaunajām tenisistēm Aļona šobrīd ir vislabākā. Pirmkārt, viņai ir raksturs. Citi saka, ka viņa ir kašķīga, bet nevar jau tā vienkārši klusiņām stāvēt un prasīt tiesnesim, vai nebija auts? Psiholoģiski viņa sāk nobriest. Aļona dara to, kas ir atļauts. Ja tā nebūtu, tiesneši viņai uzreiz aizrādītu. Sportistam tādam ir jābūt. Turklāt uzvarētājus taču netiesā, vai ne?"

Valdis LĪBIETIS: „Aļonai nav plāna B, ja neaiziet stiprie sitieni”

"Tas ir sensacionāli, taču no otras puses – „Australian Open” jau pierādīja, ka Aļona var spēlēt labi lielajos turnīros. Šoreiz talkā nākusi arī veiksme izlozē, jo pretī nāca parocīgas pretinieces. Varbūt vienīgi izņemot Samantu Stosuru, taču arī viņa ar savu sišanu neko nevarēja izdarīt. Vozņacki jau vakar pareizi teica, ka pretinieces vienkārši nesaprot, uz kuru pusi Aļona sitīs. Kādā brīdī ir klikšķis un saproti, ka neko nevari izdarīt. Galvenais, kas man patika, ir tas, ka nebija panikas. Ka izšķirošajos brīžos Aļona spēja paņemt savu servi, kas neizdevās gada sākumā Austrālijā. Var redzēt, ka viņa ir augusi. Vienlaikus viņai vēl ir daudz jāstrādā, lai spētu cīnīties ar tādām tenisistēm kā Karolīna Plīškova, kura ir pilnvērtīgāka spēlētāja. Aļonai nav plāna B, ja neaiziet stiprie sitieni. Nav nogriezto sitienu. Trūkst elementu, kurus tenisā varētu izmantot. Tagad jau visi sāks Aļonu ņemt vērā un meklēs ieročus pret viņas spēli. Viena lieta ir uzkāpt augšā, bet pavisam cita – noturēties. Par Bačinskī gandrīz neko nezinu, viņa varētu būt līdzīga Agņeškai Radvanskai, kas būtu parocīgi Aļonai. Lai viņai veicas! Kad Ernests Gulbis iekļuva „French Open” pusfinālā, šķita, ka tuvākajos desmit gados Latvijas tenisā nekas tamlīdzīgs neatkārtosies, bet pagājuši tikai trīs gadi un Latvija atkal ir „French Open” pusfinālā."