Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleTrīs musketieri un fufciks
Nekad neesmu sapratis, kāpēc Dimā savu grāmatu nosaucis par ''Trim musketieriem'', ja viņu pavisam ir četri, kas viens otru nenodod. Atoss, Portoss, Aramiss un d'Artanjans. Skaitu vēlreiz - d'Artanjans, Aramiss, Portoss un Atoss. Vai nu Dimā, izvēloties virsrakstu, ir bijis pamatīgā tapā, vai arī viņam bijuši kādi ideoloģiski apsvērumi. Kā Melnās Slejas Hronistam.
Mans stāsts tāpat kā Dimā būs par četriem brašuļiem, kas vienvakar arēnā tā sapaukoja franču lielākos naidniekus, ka priecājās gan ministri, gan mājsaimnieces. Katrs varoņdarbs prasās, lai to kāds novērtētu. Un mūsu musketieri nav nekāds izņēmums. Ja balvas nepasniedz milēdijas un citas lēdijas, tad to taču var izdarīt paši.
Nu, lūk, četriem brašuļiem sākumā bijis tikai nodoms iedzert kādu glāzi pomeranču sulas. Jo citādi pica sprūst kaklā. Kā jau tas jaunu vīriešu kompānijās mēdz būt, arī šajā nav izticis bez apcelšanās. Nav precīzi noskaidrots, kurš pirmais izmetis frāzi: ''Tu jau tāds pupsiks vien esi, ja nevari paņemt vienu fufciku!'' Cilvēkiem, kas dienējuši krievu armijā vai studējuši Amerikā, nav lielāka apvainojuma, ja kāds viņu nosauc par pupsiku! Tad jau labāk, lai sauc par Fufciku.
Kādu gara auguma Kaķi pat nav vajadzējis īsti kaitināt, lai šis mestos jaunos piedzīvojumos. Pieticis, ka šo pa jokam nosaukuši par siekalzaķi. ''Jopcik popcik, ko jūs te d...at, man vecknābis katru nedēļas nogali atgādina, ka fefiņa laikos tikai tie metuši laukumā, kas pratuši iemest ārpus tā.''
Trešais, kur sauksim par Lielā Andra mazo draugu, laiku pa laikam tikai piemetinājis: ''Lielais Andris met Rīgā un Amerikā! Un es arī gribu iemest! Un nav ko saspringt, līdz Jūdejai vēl tālu un pērn Ādolfs arī teica, ka bimbambolā vajadzīga mīksta roka. Tā viņam fāčuks mācījis.'' Visklusāk kompānijā uzvedies kāds Leimanis, Dreimanis vai kaut kas tamlīdzīgs - Rīgas picērijās arī nakts stundās ir tik skaļi, ka picu meistars šā d'Artanjana iesauku lāga nav sadzirdējis.
Tā jaukā noskaņā laiks pagājis nemanot un neviens nav pat pamanījis, ka Pētergailis nosit seši. Nu gan atjēgušies, ka laikam jau nav bijis labs darbs, taču visus nomierinājis Fufciks: ''Ko jūs te raustāties kā puņķi uz drātes! Neesam taču mēs nekādi Andri vai Armandi, kurus pazīst katls Veclīgas klancis. Un gudri darīja tas Ņupis, liedzot visai Latvijai mūs redzēt vaigā... Neviens mūs nepazīst! Pat Bogijs ne...'' Ar to arī stāsts galā.
P.S. Ja kāds saskata līdzību ar sevi, lai vaino pats sevi. Vai arī Vecrīgas oberus, kuri pazīst arī otrās šķiras bimbambolistus.
-4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Paaudzes mainās, tradīcijas paliek!
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
lai gan es uzskatu, ka mūsu bbolistus izklaides vietās pamana ne jau garo augumu dēļ - vienkārši tāda nelaba aura viņiem un paši vien pie tā ir vainojami. es, personiski, kunga prātā esmu redzējis gan vienu otru mūsu populāru futbolistu, gan hokeja špīleri, bet... par viņiem tauta klusē.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]