Melnās slejas hronists un baltais zirgs
Melnās slejas hronists tiktāl bija aizrāvies ar h.eja spēli, ka uz laiku aizmirsās par savu tiešo pienākumu pildīšanu uz vēlāku laiku atliekot stāstu iz dzīves, kurš aizsākās kādā no Urālu priekšpilsētām un kura turpinājumam vajadzētu sekot trešdien Rīgas ielās.
Raug, kad "D" puikas ģērbtuvē slaucīja pēdējos regulārās sezonas sviedrus, kā pie īstiem večiem gribot negribot aizsākās sarunas par turpmākajām gaitām un jo ilgākas bija šīs sarunas, jo lielāka kļuva varbūtība, ka tās nonāks līdz derībām. Aci pret aci nostājās nūju nesējs un pārējā inventāra pieskatītājs H. A. pret O. S. Pirmais bija gatavs derēt, ka "D" ātri vien varēšot doties pavasara brīvdienās, kamēr otrais spīdīgi iecirtās un teicās, ka tikai tagad viss sākšoties un beigas nemaz neesot redzamas. O. S. par saviem vārdiem bija gatavs galdā likt rokas pulksteni, bet H. A...
Derībās iesaistījās teju visa komanda lai izdomātu, no kā būs jāšķiras H. A. ja šajā duelī uzvarēs O. S. Domāja, domāja, irgojās, pa vidu nomainīja O. S. pulksteni pret vizināšanos zaparā visas vasaras garumā u.t.t. Jautrību pamanīja arī kāds Š. J., kurš tiktāl iekarsa, ka arī bija gatavs sist saujā O. S. - nekur tālāk par pirmo kārtu netiksim! O. S. to tikai vajadzēja un turpat ģērbtuvēs sāka meklēt idejas uz ko varētu saderēt ar pašu panu. Pans pats pieteicās - viņš kaut ko uztetovēšot. Ne vella, O. S. šāds lētums neapmierināja, jo tad viņš varēšot mierīgi izskaidrot savas dzīvesbiedrei, kāpēc ķermenis pārklāts ar visādām nārām, sirdīm un citiem tradicionālajiem tetovējumiem. O, ir ideja, palēcās O. S. Ja "D" iekļūs otrajā kārtā, tad J. Š. maršrutu Dailes teātris - viesnīca "Reval" veikšot baltā zirgā tērpies pilnā Napoleona tērpā. Ar cepuri galvā, ar zobenu pie sāniem. Negribīgi, bet pans piekrita šādām derībām un... tūlīt aizmirsa par tām.
Kad visu "D" h.ejisti vēlreiz bija sasēdušies uz beņķiem un vēlreiz slaucīja pēdējos sviedrus, tikai šoreiz pēc Ņevas forsēšanas, S. O. atcerējās iepriekšējo slaucīšanos un tavu neražu - tieši tobrīd garām slāja J. Š. "Vai atceries par ko mēs saderējām?" "Par ko ir runa", ar rokām sāka mētāties Š. J. "Par balto zirgu, par Napoleonu, par zobenu, par pirmo kārtu..." "Atceros, atceros, bet vai šo jājienu pa Rīgas ielām nevar atlikt uz vēlāku laiku. Kaut kad naktī?". S. O. to tikai vajadzēja un iecirtās vēl vairāk: "Nekāda nakts, nekāds vēlāk. Pa dienu un tūlīt. Trešdien." Arī pārējie, pat tie kuri neko nebija dzirdējuši par šīm derībām, vilka līdzi kapteiņa meldiņam. Ja derības, tad to izpilde ir svēta padarīšana!
Vinnējis šis derības, S. O. ticis pie jauna sabiedriskā pienākuma - tagad viņam būs jāskraida pa visādiem kantoriem lai pieteiktu šo jājienu, bet visi interesenti trešdien tik aicināti biežāk atrasties Dailes teātra un minētās viesnīcas tuvumā. Izrāde solās būt interesanta!
P. S. Ja kāds saskata līdzību ar sevi, lai vaino pats sevi.
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
????
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Pēc šitā jebkuras runas par pana nopelniem komandas spēlē varat iebāzt sev visdziļākajā plauktā!
-2 [+] [-]
[+] [-]
Napaleonu neviens ielās neredzēja?
[+] [-]
[+] [-]